ONKO.LV
Teksta izmērs: A A A
Izšķir trīs izplatītākos ādas vēža veidus:
Melanoma - mazāk sastopama, bet visbīstamākā ādas vēža forma. Tā attīstās no šūnām (melanocītiem), kurās veidojas pigments melanīns. Melanoma izskatās kā dzimumzīme, kas aug un mainās. Tā var veidoties jau no esošas dzimumzīmes, kā arī attīstīties uz iepriekš neizmainītas ādas, jebkur uz ķermeņa;
Bazālo šūnu vēzis - visbiežāk rodas uz tām ķermeņa daļām, kas vairāk pakļautas saules iedarbībai, piemēram, uz sejas;
Plakanšūnu vēzis (karcinoma) - tas var attīstīties jebkurā ķermeņa vietā. Parasti tas parādās kā sārts, iekaisis ādas plankums, kas klāts ar zvīņām. Retāk tas var izskatīties kā ilgi nedzīstoša čūla vai krevele.
Pazīmes, kas varētu liecināt par ādas vēzi, ir:
parādījies jauns pigmentēts veidojums;
notikušas iepriekš esoša pigmentēta veidojuma formas (simetrijas), krāsas, izmēra (visbiežāk palielinās), malu (robežu), virsmas izmaiņas;
uz ķermeņa ir ādas veidojums, kas ilgstoši ir sāpīgs, jutīgs, niez, periodiski asiņo un pārklājas ar kreveli, ir izveidojušās čūlas vai brūces, kas nedzīst;
ādas veidojumi, kas zvīņojas un nedzīst pēc ārstēšanas. [1]
Svarīgi ir veikt regulāru ādas pārbaudi, lai laicīgi konstatētu jebkādas izmaiņas. Īpaši jāpievērš uzmanība dzimumzīmēm, pigmenta plankumiem, to izmaiņām, kā arī vietām uz ādas, kuras pēkšņi kļuvušas jutīgas, sāpīgas vai niez.
Ja uz savas vai savu ģimenes locekļu ādas ievēro iepriekš aprakstītās pazīmes, vērsies pie sava ģimenes ārsta, dermatologa vai onkologa!
SAUĻOŠANĀS UN SAULES IETEKME UZ ORGANISMU
Labvēlīgā ietekme:
siltuma un gaismas ietekmē uzlabojas organisma vispārējā pašsajūta;
saule veicina D vitamīna veidošanos organismā. D vitamīns nodrošina normālu skeleta attīstību, regulē kalcija un fosfora maiņu, nepieciešams imūnās sistēmas stiprināšanai. Lai uzturētu augstu D vitamīna līmeni organismā, vasaras mēnešos pietiek ar 5 - 15 minūšu ilgu sejas un roku pakļaušanu saules ietekmei 2 - 3 reizes nedēļā. Biežāka un ilgāka ķermeņa pakļaušana UV starojuma ietekmei rada lielāku kaitējumu organismam nekā ieguvumu.
Tomēr pakļaušanās pārlieku lielai saules staru iedarbībai var radīt kaitīgu ietekmi uz veselību. Ultravioletais (UV) starojums, ko dod saule un solārijs, iekļūst ādas dziļākajos slāņos un bojā šūnas. Šādām bojātām šūnām pastāv lielāks ļaundabīgu audzēju attīstības risks.
Dabīgs ādas aizsargprocess ir iedeguma veidošanās. Lai pasargātu ādu no UV starojuma kaitīgās iedarbības un turpmākiem tās bojājumiem, ādas šūnas melanocīti pastiprināti sāk ražot pigmentu melanīnu, kas padara ādu tumšāku. Melanīns ir pigments, kas piešķir krāsu arī matiem, acīm un ādai. Tomēr iedegums nevar pasargāt no apdeguma vai citiem ādas bojājumiem.
Atceries! Pigmenta (melanīna) daudzuma palielināšanās ādā, kas rada iedeguma krāsu, ir ādas bojājuma pazīme.
Nelabvēlīgā ietekme:
Apdeguma veidošanās. Īstermiņā pārmērīga saules iedarbība var radīt apdegumu. Kad UV starojums sasniedz ādu, tas bojā šūnas ādas virsējā slānī. Ādas apdegums uzreiz nav redzams. Simptomi parasti parādās pēc 4 stundām, pasliktinās 24 - 36 stundu laikā un pāriet 3 - 5 dienu laikā. Apdeguma simptomi ir sarkana, karsta, jutīga un pietūkusi āda. Pēc dažām dienām apdegusī āda var sākt lobīties.
Katarakta ir saslimšana, kas izraisa acs lēcas apduļķošanos, un tās sekas ir redzes pasliktināšanās. UV starojums negatīvi iedarbojas uz acīm, veicinot kataraktas attīstību.
Ādas bojājumu veidošanās. Atkārtota pārmērīga saules iedarbība vairāku gadu garumā var radīt ādas bojājumus. Tie var būt: priekšlaicīga novecošanās, grumbas, pigmenta plankumu veidošanās, labdabīgi kārpveida izaugumi uz ādas. UV starojums (gan saules, gan solārija) izmaina ādas struktūru, liekot tai ātrāk izskatīties vecākai.
Ādas audzēju attīstība. UV starojuma iedarbība, gan no saules, gan mākslīgā UV starojuma avotiem (solāriji), ir ādas vēža riska faktors. Ādas šūnām, kuras ir bojātas, pastāv lielāks risks kļūt par ļaundabīgām.
KAS IR VISVAIRĀK PAKĻAUTI SAULES NEGATĪVAJAI IETEKMEI?
Saules ietekmei ir pakļauti ne tikai tie cilvēki, kuri sauļojas, bet arī tie, kuri strādā vai vienkārši ilgstoši uzturas ārpus telpām. Arī tādi faktori kā vecums, veselības stāvoklis un ādas tips nosaka UV starojuma iedarbību. Cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem un mazi bērni (vecumā līdz 5 gadiem), kā arī cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, ir jutīgāki pret UV staru kaitīgo ietekmi. Cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu ir mazāk melanīna kā tiem cilvēkiem, kuru ādas krāsa ir tumša, un viņi ir vairāk pakļauti riskam iegūt apdegumus.
Atceries - maziem bērniem vispār nevajadzētu atrasties atklātā saulē!
Ādas pašizmeklēšana
Svarīgi ir pazīt savu ādu, lai agrīnā stadijā atklātu melanomu. Iemācieties pazīt savus ādas veidojumus, piemēram, dzimumzīmes, plankumus, raupjumus un citas pazīmes, lai laicīgi pamanītu jebkādas izmaiņas. Ārsti iesaka pārbaudīt savu ādu vienu reizi mēnesī. Labākā vieta ādas pašizmeklēšanai ir labi apgaismota istaba ar lielu spoguli. Lai apskatītu grūti sasniedzamas vietas, piemēram, kāju aizmuguri, izmantojiet rokas spoguli.
Jāpārbauda visi ķermeņa apvidi, ieskaitot plaukstas un pēdas, galvas ādu, ausis, nagus un muguru. Draugi un ģimenes locekļi var palīdzēt ar pārbaudi, īpaši grūti redzamās vietās, piemēram, galvas ādā un mugurā.
Noteikti parādiet savam ārstam jebkuras jūs satraucošas vietas un lūdziet ārstam apskatīt vietas, kuras jums var būt grūti izvērtēt.
Jebkuri jauni vai izmainīti ādas veidojumi, kas ir mainījušies pēc izmēra, formas vai krāsas, jāpārbauda pie ārsta.
Melanoma var izskatīties dažādi. Galvenās brīdinājuma pazīmes ir jauns veidojums, plankums vai izaugums, kas ar laiku kļūst lielāks, vai čūla, kas nesadzīst dažu nedēļu laikā, bieža asiņošana, nieze, jutīgums, sāpes.
Ādas pārbaude pie dermatologa
Regulāras ādas pārbaudes pie dermatologa ir īpaši svarīgas cilvēkiem ar paaugstinātu melanomas risku, piemēram, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu vai cilvēkiem ar ģenētiskām saslimšanām, piemēram, ģimenes melanomu vai xeroderma pigmentosum (XP). Vaicājiet dermatologam cik bieži jums vajadzētu pārbaudīt savu ādu.
Anamnēze un fizikālā izmeklēšana
Parasti pirmais ko dara ārsts ir uzdod jautājumus par simptomiem, piemēram, kad pamanījāt šo veidojumu uz ādas, vai tā izmērs vai izskats ir mainījies, vai tas ir sāpīgs, niezošs vai asiņo. Jums var tikt vaicāts par melanomas riska faktoriem (ieskaitot saules apdegumus un sauļošanās paradumus), vai jums vai jūsu ģimenei ir bijusi melanoma un vai jums ir kādas citas ādas slimības.
Fizikālā pārbaudē ārsts novērtēs veidojuma izmēru, formu, krāsu un tekstūru un vai tas asiņo, sulo vai veido kreveli. Tiks pārbaudīti arī citi veidojumi uz ādas, kas varētu būt saistīti ar melanomu (vai citām ādas slimībām).
Ārsts var arī taustīt limfmezglus, kas ir neliela zirņa lieluma limfas kolektori zem ādas noteiktās ķermeņa vietās. Melanoma var izplatīties uz limfmezgliem. Ja melanoma izplatās uz limfmezgliem, tad limfmezgli var būt sataustāmi kā cieti, blīvi dažāda lieluma veidojumi zem ādas.
Ja jūs esat apmeklējis savu ģimenes ārstu un viņam ir aizdomas par melanomu, jūs tiksiet nosūtīts pie dermatologa (ārsta, kas specializējas ādas slimībās), kurš rūpīgāk apskatīs attiecīgo zonu.
Lielākā daļa dermatologi izmanto metodi, ko sauc par dermatoskopiju (kabatas lieluma palielināmā lēca), lai sīkāk izpētītu ādas veidojumu. Dermatoskopijas laikā var uzņemt arī digitālo fotoattēlu no veidojuma.
Ādas biopsija
Ja ir aizdomas par melanomu, tad tiks paņemts gabaliņš vai viss veidojums un nosūtīts uz laboratoriju, lai to pārbaudītu zem mikroskopa. To sauc par ādas biopsiju.
Pastāv dažādi ādas biopsijas veidi. Biopsijas veida izvēle atkarīga no ādas vēža veida, novietojuma uz ķermeņa, lieluma un citiem faktoriem. Jebkura biopsija, visticamāk, radīs vismaz nelielu rētu.
Ādas biopsijas tiek veiktas, izmantojot lokālo anestēziju (atsāpinošs medikaments), kas tiek injicēts aizdomīgajā rajonā ar nelielu adatu. Jūs, iespējams, jutīsiet nelielu dedzināšanu injekcijas vietā, bet biopsijas laikā jums nevajadzētu just nekādas sāpes.
Aizdomu gadījumā pigmentētu veidojumu drīkst pakļaut tikai biopsijai. To nedrīkst apstrādāt ar kriodestrukciju (šķidro slāpekli vai jebkuru citu aukstuma aģentu), veikt elektrokoagulāciju, kiretāžu, destrukciju ar lāzeri vai jebkādiem lokālas darbības destruējošiem līdzekļiem (piemēram, struteņu sulu vai tinktūru, pretkārpu līdzekļiem).
Limfmezgla biopsija
Melanomas mēdz izplatīties uz blakus esošajiem limfmezgliem (zirņa lieluma limfas kolektori zem ādas). Ja ārsts satausta palielinātu, blīvu limfmezglu netālu no audzēja atrašanās vietas, tad būs nepieciešama šī limfmezgla biopsija, lai saprastu vai limfmezglā ir nokļuvušas audzēja šūnas.
Aspirācijas biopsijas gadījumā tiek izmantota tieva adata, ar kuru iedur izmainītajā limfmezglā un iegūst šūnas, kuras tiek sūtītas uz laboratoriju pārbaudei. Atsevišķos gadījumos tiek izmantota lokāla anestēzija, lai atsāpinātu duršanas vietu. Šī procedūra reti izraisa lielu diskomfortu un neatstāj rētas.
Limfmezgla ekscīzija veic gadījumos, kad ar aspirācijas biopsiju neizdodas atrast ļaundabīgas šūnas limfmezglā, bet pastāv liels risks, ka limfmezglā ir audzēja šūnas. Tiek izmantota lokāla anestēzija, lai atsāpinātu grieziena vietu un limfmezgls tiek izņemts no zemādas rajona un tiek uzliktas šuves. Šī procedūra atstāj nelielu rētu.
Sargmezgla biopsija ir limfmezgla biopsija, kas atrodas vistuvāk melanoma un uzņem limfu tieši no melanomas rajona. Ja melanoma atbilst noteiktam biezumam, tad ir jāveic sargmezgla biopsiju, pat ja tas vizuāli nav palielināts. Lai atrastu sargmezglu izmanto radioaktīvu vielu un izmeklējumu ko sauc par scintigrāfiju. Melanomas rajonā ievada šo radioaktīvo vielu un ar speciālu ierīci uztver to limfmezglu, kur šī viela uzkrājusies un atzīmē šo ādas rajonu virs limfmezgla. Ādas melanomas vietā ievada metilēnzilo krāsu, kas arī aiziet uz sargmezglu. Tad operācijas zālē veic nelielu griezienu un izņemt to limfmezglu, kas ir uzkrājis radioaktīvo vielu un iekrāsojies zilgans. Sargmezgls tiek nosūtīts uz laboratoriju, lai to izpētītu zem mikroskopa. Ja sargmezglā neatrod melanomas šūnas, tad nav nepieciešama limfmezglu tālāka operācija. Ja sargamezglā atrod melanomas šūnas, tad ir nepieciešama visas limfmezglu grupas izoperēšana, ko sauc par limfadenektomiju jeb limfmezglu disekciju. Ja limfmezgls netālu no melanomas ir palielināts, tad uzreiz tiks veikta limfmezglu disekcija.
Biopsija no citiem rajoniem
Atsevišķos gadījumos melanoma var tikt atklāta jau IV stadijā, kad tā ir izplatījusies uz citiem orgāniem. Tādos gadījumos biopsija var tikt paņemt no orgānu metastāzēm.
Papildus diagnostikas metodes:
Radioloģiskie izmeklējumi;
Datortomogrāfija;
Ultrasonogrāfija;
Magnētiskā rezonanse;
Pozitronu emisijas tomogrāfija / datortomogrāfija (PET/CT).
Asins analīzes
Asins analīzes neizmanto, lai pierādītu melanomu, bet atsevišķas analīzes var tikt kontrolētas, īpaši izplatītas melanomas gadījumā. Pirms terapijas bieži vien tiek paņemts tāds rādītājs, ko sauc par laktātdehidrogenāzi (LDH). Ja melanoma ir izplatījusies uz citiem orgāniem (IV stadija) augsts LDH līmenis var norādīt uz potenciāli sliktāku terapijas efektu. Citas asins analīzes tiek nozīmētas un kontrolētas, ja pacientam tiek nozīmēta imūnterapija, mērķterapija vai ķīmijterapija.
Melanomas ārstēšanā izmanto vairākas metodes vai to kombināciju, tādas kā operāciju, staru terapija, mērķterapija, imūnterapija un ķīmijterapiju.
Ķirurģiskā ārstēšana
Ķirurģiska ārstēšana ir viena no galvenajām ārstēšanas metodēm un bieži vien mazas stadijas tiek izārstētas, izmantojot tikai operāciju.
Plaša ekscīzijas tiek pielietota gadījumos, kad melanoma tiek pierādīta ar ādas biopsijas palīdzību, visdrīzāk būs nepieciešama papildus operācija, lai pilnībā izņemtu visas ļaundabīgās šūnas. Šādas nelielas operācijas lielākoties izārstēs visas virspusējās melanomas. Operācija tiek veikta lokālā anestēzijā (ādas rajons tiek sašpricēts ar anestēzijas līdzekli, lai to nejustu) un melanoma ar nelielu veselo audu rajonu tiek izgriezta. Brūces malas tiek sašūtas. Paliek neliela rēta. Izgrieztais audu gabals tiek pārbaudīts zem mikroskopa, lai pārliecinātos, ka izgriezto audu robežās nav melanomas šūnas. Plaša ekscīzija atšķiras no ekscīzijas biopsijas, jo diagnoze jau ir zināma un audu apjoms, ko plāno izgriezt ir atkarīgs no audzēja biezuma. Jo dziļāk melanoma ieaug ādas slāņos, jo plašākas robežas būs jāizgriež veselajos audos.
Moha ķirurģija tiek izmantota, lai ārstētu ādas vēžus, kuriem ir lielāks risks atgriezties, piemēram, lieli audzēji, audzēji, kuru robežas nav skaidri saprotamas, audzēji noteiktās vietās (piemēram, uz deguna, acs, auss, pieres, galvas ādas, pirkstiem un dzimumorgāniem) un tie, kuri ir atgriezušies pēc citām ārstēšanās metodēm. Šī metode ir sarežģītāka un ilgstošāka nekā citas metodes. Šo metodi veic pieredzējuši ķirurgi, sākotnēji izgriežot audzēju ar nelielu veselo audu rajonu. Šis audu gabaliņš tiek pārbaudīts zem mikroskopa. Ja tajā tiek atrastas audzēja šūnas, tad tiek izgriezts vēl vien neliels veselo audu gabaliņš un atkal pārbaudīts zem mikroskopa. Tā turpina līdz audos vairs neatrod audzēja šūnas. Šāda pieeja prasa ilgu laiku, operācija var aizņemt vairākas stundas, bet vairāk veselie audu rajoni var tik pasaudzēti, samazinot kosmētisko defektu.
Amputācija - retos gadījumos, kad melanoma ir uz pirksta un ir ieaugusi dziļumā, ir nepieciešama pirksta amputācija.
Staru terapija
Staru terapija ir metode, kuras pamatā ir virspusēju rentgenstaru vai elektronu staru kūļa iedarbība uz audzēja šūnām.
Visbiežāk tiek pielietota:
nelielas, agrīnas melanomas ārstēšanā, ja operācija nav iespējama;
pēc operācijas retos gadījumos, piemēram, desmoplastiskas melanomas gadījumā;
pēc limfmezglu disekcijas, ja daudzos limfmezglos atrastas melanomas šūnas, lai samazinātu recidīva risku;
lai ārstētu ādas melanomas vai limfmezglu recidīvu pēc operācijas, lai samazinātu melanomas izplatīšanās varbūtību;
sāpju mazināšanai (biežāk kaulos lokalizētām metastāzēm). Tādos gadījumos to dēvē par paliatīvu staru terapiju. Paliatīva staru terapija nevar izārstēt melanomu, bet tikai samazināt tās radītos simptomus.
Medikamentoza ārstēšana Izšķir:
mērķterapiju terapija tiek piemērota, atkarībā no mutācijas. Mutācijas, kuru noteikšanai ir klīniska nozīme melanomas pacientiem ir BRAF, MEC un C-KIT mutācijas;
imūnterapiju - imūnterapija aktivizē paša cilvēka imūno sistēmu, lai tā atpazītu un iznīcinātu audzēja šūnas. Vairāki imūnterapijas veidi tiek pielietoti melanomas ārstēšanā. Melanomas ārstēšanā tiek izmantoti PD-1 inhibitori, PD-L1 inhibitori, CTLA-4 inhibitori, LAG-3 inhibitori, Interleikīns-2, Onkolītisko vīrusu terapija, Bacille Calmette-Guerin (BCG) vakcīna, Imikvimoda krēms;
ķīmijterapiju.
KĀDI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI JĀIEVĒRO UZTUROTIES SAULĒ?
Lai pasargātu sevi un savus ģimenes locekļus no UV starojuma kaitīgās ietekmes, ievēro šādus ieteikumus:
Pavasarī un vasarā izvairies no uzturēšanās saulē laika periodā no plkst.11:00 līdz plkst.15:00, kad ir visspēcīgākā saules intensitāte. Šajā laikā ieteicams uzturēties ēnā. Īpašu piesardzību ievēro, uzturoties sniega tuvumā, pie ūdens un smiltīs, jo tie atstaro UV starus un līdz ar to pieaug apdeguma risks.
Atrodoties saulē, pēc iespējas aizsedz ķermeni. Izvēlies piemērotu apģērbu. Kad vien tas ir iespējams izvēlies vieglu, dabīga materiāla apģērbu ar garām piedurknēm, tas var pasargāt Tevi no UV starojuma.
Galvassega. Labākai aizsardzībai izvēlies cepuri ar malām, kas apēno seju, ausis un sprandu.
Saulesbrilles pasargā Tavas acis no UV starojuma un samazina kataraktas risku. Iegādājoties saulesbrilles, pievērs uzmanību, lai tās būtu pārklātas ar UV filtru. Latvijas apstākļiem piemērotākās saulesbrilles ir ar 50 - 70% UV filtru, atpūšoties sniegotos kalnos un pie ūdeņiem, izvēlies saulesbrilles ar 80 - 100% UV filtru. Apskatot saulesbrilles, nav iespējams pateikt, vai tās ir pārklātas ar UV filtru. Tāpēc ieteicams saulesbrilles iegādāties specializētos optikas veikalos, kur tiek garantēta briļļu kvalitāte. Ja brillēm nav UV filtra, acīm tiek nodarīts daudz lielāks ļaunums, nekā nelietojot tās. Labāk izvēlies kvalitatīvas saulesbrilles, vai nelieto tās vispār.
Uzturoties saulē vienmēr lieto aizsarglīdzekļus (krēmu, losjonu, izsmidzināmu aizsarglīdzekli) pret UV starojumu. [1]
SOLĀRIJS
Solārijos izmantotā starojuma intensitāte vairākkārt pārsniedz saules starojuma intensitāti. Tā radītais UV starojums rada nopietnu risku veselībai un tā ietekmē ķermeņa šūnas tiek bojātas. Sauļošanās solārijā izraisa ne tikai priekšlaicīgu ādas novecošanos, grumbas, pigmenta plankumus, bet arī būtiski palielina risku saslimt ar ādas vēzi. Starptautiskais vēža pētniecības centrs (IARC) UV starojuma iekārtas ir atzinis par I kategorijas kancerogēnu.
Ja, apzinoties solārija izraisīto kaitējumu veselībai, Tu tomēr izlem izmantot šo pakalpojumu, zini, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai kaut nedaudz samazinātu starojuma kaitīgo ietekmi.
Solāriju neiesaka izmantot:
cilvēkiem, kuriem ir dabīgi rudi mati;
cilvēkiem ar jutīgu ādu (piemēram, cieš no saules apdegumiem);
cilvēkiem ar medicīniska rakstura problēmām (piemēram, ir bijis ādas vēzis);
ja pēc iepriekšējās sauļošanās saulē vai solārijā nav pagājušas 48 stundas.
Apmeklējot solāriju, vienmēr lieto aizsargbrilles, noņem kosmētiku un apsedz jutīgās ādas daļas (rētas, tetovējumus, ģenitālijas, u.c.). [1]
Viens no turpmākās aprūpes mērķiem ir sekot līdzi jūsu veselības stāvoklim, lai kavētu vēža atgriešanos. Laika gaitā vēža šūnu skaits diemžēl var palielināties, radot simptomus. Turpmākās aprūpes laikā ārsts, kurš pārzina jūsu slimības vēsturi, var sniegt jums personalizētu informāciju par vēža atkārtošanās risku. Jūsu ārsts uzdos konkrētus jautājumus par jūsu veselību. Dažiem cilvēkiem var tikt veiktas asins analīzes vai attēlveidošanas izmeklējumi kā daļa no regulāras pēcpārbaudes, taču izmeklēšanas metodes ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, tostarp vispirms diagnosticētā vēža veida un stadijas, kā arī sniegtā ārstēšanas veida. [2]
Parasti fizikālu un ādas izmeklēšanu veic ik pēc 3 līdz 6 mēnešiem pirmos 2 līdz 3 gadus un pēc tam reizi gadā. Tomēr ārsts var ieteikt citu novērošanas grafiku. Var ieteikt krūškurvja rentgenu, CT skenēšanu, MRI un/vai PET-CT skenēšanu, ja melanomai ir lielāka iespēja atgriezties.
Novērojiet dzimumzīmes
Regulāri apskatot savu ādu var laicīgi pamanīt izmaiņas dzimumzīmēs vai jaunu veidojumu parādīšanos uz ādas. Vajadzētu veikt regulāru ādas pašizmeklēšanu vai doties pie dermatologa, lai tas apskata visas dzimumzīmes un piefiksē aizdomīgās vietas, kuras nepieciešams kontrolēt rūpīgāk.
Samaziniet UV starojuma ietekmi uz ādu
Lai samazinātu melanomas attīstības risku, svarīgākais ir UV starojuma ietekmes samazināšana uz ādu. Izvairieties no saules tiešas ietekmes uz ādu. Valkājiet cepures, saulesbrilles, apģērbu, kas nosedz ādu, nesauļojieties, neuzturieties tiešos saules staros dienas vidū, kad saules UV starojums ir visspēcīgākais. Ja nepieciešams pavadīt laiku ārā, atrodoties saules staros, lietojot UV aizsargkrēmus ar SPF filtru vismaz 20-30, bet indivīdiem ar augstu risku saules aizsargkrēmu ar SPF 50+. Saules aizsargkrēmu atkārtoti uzklājiet uz ādas ik pēc 2-3 stundām vai pēc peldēšanās vai intensīvas svīšanas.
Izvairieties no imūnās sistēmas nomākuma
Novājināta imūnsistēma palielina risku saslimt ar melanomu, un tādos gadījumos tā var būt grūtāk ārstējama. Inficēšanās ar HIV var novājināt imūnsistēmu. Izvairīšanās no inficēšanās ar HIV, piemēram, nelietojot intravenozas narkotikas un seksuālu attiecību laikā lietojot prezervatīvu, var arī samazināt risku saslimt ar melanomu un daudziem citiem vēža veidiem. Cilvēkiem, kuriem ir bijusi orgānu transplantācija vai ir kāda autoimūna saslimšana, nepieciešams ilgstoši lietot medikamentus, kas nomāc imūno sistēmu, ir palielināts melanomas attīstības risks. Melanomas risks šiem cilvēkiem ir neliels, salīdzinot ar šo medikamentu lietošanas ieguvumu.
[1] https://www.spkc.gov.lv/lv/necepies-pasarga-sevi-no-adas-veza
[2] https://www.cancer.net/cancer-types/melanoma/follow-care
