Dzemdes kakla vēzis

Dzemdes kakls ir dzemdes apakšējā daļa, kas ir vizuāli apskatāma ginekoloģiskās izmeklēšanas laikā. Dzemdes kaklam izšķir ārējo daļu, kas vērsta uz maksti un iekšējo daļu. Dzemdes kakla vēzis attīstās šūnās, kas klāj dzemdes kaklu. Dzemdes kaklā ir divu tipu epitēlijs – daudzkārtainais plakanais, kas klāj dzemdes kakla maksts daļu, un cilindriskais, kurš klāj dzemdes kakla kanālu. Visbiežāk vēzis attīstās abu epitēliju veidu savienošanās vietā. Materiāls dzemdes kakla citoloģiskajai analīzei jāpaņem no šīs epitēliju savienošanās vietas, un ginekologa uzdevums ir tieši šo anatomisko vietu atrast un pareizi paņemt materiālu analīzei.

2020. gadā pasaulē 604 000 sievietēm tika pierādīta dzemdes kakla vēža diagnoze. 342 000 sievietes mira no šī vēža. Dzemdes kakla vēzis ir ceturtais visbiežāk sastopamais vēzis sievietēm un 7. visbiežāk sastopamais vēzis kopumā. Eiropas savienībā dzemdes kakla vēzis ir otrs izplatītākais vēža veids aiz krūts vēža, kas skar sievietes vecumā no 15–44 gadiem. Katru gadu ES tiek novēroti aptuveni 33000 dzemdes kakla vēža saslimšanas un 15000 nāves gadījumi.

Arī Latvijā dzemdes kakla vēzis ir otrs biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm pēc krūts un plaušu vēža. Ik mēnesi Latvijā no šīs slimības mirst ap 10 sieviešu. Tās ir sievietes spēka gados – gan tās, kuras vēl būtu spējušas dzemdēt, gan tās, kuras nepaspēja izaudzināt jau piedzimušos bērnus. Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi pēdējo 10 gadu laikā ir pieaugusi par 20% – ik mēnesi šī slimība tiek diagnosticēta apmēram 20 sievietēm.

Ir skaidri izpētīts šī vēža iemesls – 99% to rada ilgstoša CPV infekcija. Galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis ir inficēšanās ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (CPV) veidiem, kas ir ārkārtīgi izplatīta vīrusu saime, kas tiek pārnesta seksuāla kontakta ceļā. Pastāv vakcīnas, kas aizsargā pret augsta riska HPV tipiem, un skrīninga programmas var atklāt slimības pazīmes agrīnā stadijā, kas ļauj efektīvi ārstēt un pārvaldīt stāvokli. Tas nozīmē, ka dzemdes kakla vēzim ir jābūt vienam no visvairāk novēršamajiem un ārstējamākajiem vēža veidiem. Daudzās valstīs ar augstu ienākumu līmeni tas tā ir.

Augsts saslimstības līmenis un augsts mirstības līmenis ar dzemdes kakla vēzi galvenokārt ir (apmēram 90% abos gadījumos) valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Tātad – kā rodas dzemdes kakla vēzis? Vispirms sieviete inficējas ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, visbiežāk,  dzimumkontakta ceļā, tas var iekļūt dzemdes kakla šūnās, ilgstoši tur uzturoties, spēj vairoties, kā rezultātā šūnā rodas izmaiņas, kuras dēvē par priekšvēža saslimšanām jeb displāzijām, un tikai pēc tam daļai sieviešu var attīstīties vēzis. Laiks no brīža, kad sievietes organismā nonāk augsta riska cilvēka papilomas vīruss, līdz vēža attīstībai ir ļoti individuāls, bet tie, visbiežāk, ir vairāki gadu desmiti. Šajā laikā visbiežāk sievietei arī nav nekādu sūdzību.

Atrodot pārmainītas šūnas, citoloģiskā izmeklējuma atbilde vēsta, ka atrastas priekšvēža pārmaiņas. Priekšvēža pārmaiņām ir dažādi apzīmējumi atkarībā no pārmaiņu dziļuma (piemēram, LSIL* – nelielas pārmaiņas, HSIL** – nozīmīgas pārmaiņas). Atkarībā no pārmaiņu dziļuma un sievietes vecuma izriet tālākā taktika – novērošana un atkārtotu citoloģisko analīžu veikšana pēc konkrēta laika intervāla vai tūlītēja tālāka izmeklēšana un ārstēšana. Jo sieviete ir jaunāka un pārmaiņas vieglākas pakāpes, jo vairāk ir iespējams, ka tās ir pārejošas. Jo sieviete ir vecāka, infekcija biežāk iegūst hronisku formu. CPV infekcija no dzimumceļiem var spontāni izzust, lai atkal atgrieztos, mainot dzimumpartnerus un inficējoties no jauna. Vecumā pēc 30 gadiem sievietēm infekcija dzimumceļos biežāk saglabājas ilgstoši un rada pirmsvēža izmaiņas un vēlāk vēzi. Taču ir jāsaprot, ka atklājot pirmsvēža pārmaiņas, var nepieļaut vēža attīstību.

Dzimumorgānu CPV infekcija izplatās galvenokārt tiešā āda-āda kontakta laikā, visbiežāk seksuālo kontaktu ceļā, jo īpaši dzimumakta laikā. Tā ir viena no biežākajām seksuāli transmisīvām infekcijām.

CPV infekcijas iegūšanas riska faktori ir saistīti ar seksuālo uzvedību un vecumu:

• vecums <25 gadiem;

• pieaugošs seksuālo partneru skaits;

•  agrīni uzsākta dzimumdzīve (16 gadi vai mazāk);

• sievietes partnerim ir vai ir bijuši vairāki seksuālie partneri.

Kaut arī CPV infekcija ir ļoti plaši izplatīta, lielākai daļai tā ir pārejoša. Aptuveni 70% sievietēm ar pirmreizēji diagnosticētiem CPV, infekcija pāriet pati par sevi pēc viena gada un 91% - pēc diviem gadiem. Ir daži riska faktori, kas var palielināt dzemdes kakla vēža attīstību, ilgstoši nēsējot CPV. Piemēram- pavājināta imūnsistēma, HIV infekcija, pēc transplantācijas lietojami imūnsupresijas medikamenti. Smēķēša, pasīvā smēķēšana, agŗīna dzimumdzīves uzsāksāna, daudz seksuālo partneru, orālās kontracepsijas lietošana, daudz grūtniecību, daudz dzemmdību. Kopumā tas noved pie zemas organisma pretestības un vīruss var saglabāties šūnās – t.s. paliekoša infekcija, kas izmaina šūnas un ir arī galvenais dzemdes kakla vēža rašanās priekšnosacījums.

Šo izmaiņu secīgai attīstībai no inficēšanās brīža līdz dzemdes kakla vēzim ir nepieciešams ilgs laika periods – vidēji 10 līdz 12 gadi, kas ļauj laicīgi atklāt slimību priekšvēža stadijā un to attiecīgi ārstēt, novēršot progresiju līdz dzemdes kakla vēzim.

Tā kā dzemdes kakla vēzis agrīnajās stadijās, kad ārstēšana ir visefektīvākā, simptomus izraisa reti, ir nepieciešams laicīgs skrīnings attiecībā uz augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (HPV - human papilloma virus (angļu val.)) infekcijas tipiem, kas rada vislielākās bažas, jo tās progresēs līdz dzemdes kakla pirmsvēža stāvolim un vēzim. Būtiska profilakses daļa ir riskam pakļauto sieviešu identificēšana pirms viņām attīstās slimība. 

Dzemdes kakla vēža riska faktori

• augsta riska CPV tipi

• agrīna dzimumdzīves uzsākšana

• liels dzemdību un grūtniecību skaits

• vairāk nekā 4 dzimumpartneri

• smēķēšana

• perorālo kontracepcijas līdzekļu lietošana

• seksuāli transmisīvas infekcijas (gonoreja, hlamīdiju, trihomonu, ģenitāla herpes infekcija)

•  imūnsistēmas nomāktība

• HIV infekcija

• ģenētiskie faktori

• staru terapija anamnēzē

• socioekonomiskais līmenis.

Dzemdes kakla vēža histoloģiskie varianti:

• Plakanšūnu vēzis (85-90% no visiem dzemdes kakla vēža gadījumiem) – attīstās no dzemdes kakla ārējās daļas plakanā epitēlija transformācijas zonā. 90% gadījumu atrod 16. un 18. CPV tipu.

• Adenoskvamozā karcinoma (10-15%) – attīstās no dzemdes kakla kanāla cilindriskā epitēlija.  90% gadījumu atrod 16., 18. un 45. CPV tipu.

Dzemdes kakla priekšvēža saslimšanas un agrīnās vēža stadijās būtiski veselības traucējumi nerodas. Sūdzības rodas audzējam sabrūkot vai sākot asiņot.

Relatīvi agrīni simptomi:

• asiņošana pēc dzimumakta;

• sāpes mazajā iegurnī;

• sāpes dzimumakta laikā;

•  asiņaini izdalījumi sievietēm menopauzē vai jaunākām sievietēm starp menstruācijām;

• strutaini izdalījumi ar nepatīkamu smaku, kas rodas sabrūkot audzēja audiem.

Vēlīnie simptomi var ietvert agrīnas stadijas dzemdes kakla vēža simptomus un:

• apgrūtināta vai sāpīga zarnu kustība vai asiņošana no taisnās zarnas vēdera izejas laikā;

• apgrūtināta vai sāpīga urinēšana vai asinis urīnā;

• trulas muguras sāpes;

•  kāju pietūkums;

• sāpes vēderā;

• nogurums.

Ja Jums ir simptomi vai skrīninga testa rezultāti, kas liecina par dzemdes kakla vēža iespējamību, ārsts veiks papildu pārbaudes, lai noskaidrotu, vai tas ir saistīts ar vēzi vai kādu citu iemeslu. Tiks ievākta informācija par Jūsu personīgo un ģimenes medicīnisko vēsturi, tiks veikta fiziska pārbaude, kas ietver mazā iegurņa pārbaudi un taisnās zarnas izmeklēšanu. Papildus tiks veikti diagnostiski testi, lai noskaidrotu, vai Jums ir dzemdes kakla vēzis un, ja tā, vai tas ir izplatījies citā ķermeņa daļā. Šo testu rezultāti palīdzēs jums un jūsu ārstam plānot ārstēšanu.

Izmeklēšanas metodes ietever:

• dzemdes kakla un maksts apskate spoguļos;

• cirkšņa limfmezglu taustīšana;

• bimanuālā izmeklēšana – dzimumorgānu taustīšana caur maksti;

• rektovaginālā izmeklēšana - dzimumorgānu taustīšana caur maksti un taisno zarnu;

• kolposkopija un biopsija – ļoti svarīga diagnostikas metode dažādu dzemdes kakla bojājumu novērtēšanai.

Kolposkopija

Kolposkopija tiek izdarīta, kad dzemdes kakla vēža skrīninga rezultāti norāda uz patoloģiskām dzemdes kakla šūnu pārmaiņām vai ja sievietes pārbaudes rezultāts ir pozitīvs attiecībā uz HPV 16. vai 18. genotipu, kas saistīts ar visaugstāko risku. ASCCP, ASCP un ACS profesionālās vadlīnijas liecina, ka attiecībā uz HPV-16 vai HPV-18 pozitīvām sievietēm ar normāliem histoloģiskajiem rādītājiem ir jāapsver tūlītējas kolposkopijas nepieciešamība.

Kolposkopijas laikā tiek izdarīta biopsija, lai paņemtu audu paraugus no aizdomīgām vietām. No dzemdes kakla paņemtajiem biopsijas paraugiem iegūtā diagnostiskā informācija palīdz lemt par pacienšu aprūpi un ārstēšanu. Šos paraugus nosūta patologam, lai veiktu  analīzes dzemdes kakla vēža pirmsstadiju atklāšanai.

Lai pārbaudītu dzemdes kakla vēzi, tiek izmantoti šādi biopsijas veidi:

• PUNCH biopsija ir procedūra, kurā, izmantojot asu, dobu apļveida instrumentu, tiek izņemts neliels, apaļš audu gabals no vairākām dzemdes kakla zonām

• Endocervikālā kiretāža ir procedūra šūnu vai audu savākšanai no dzemdes kakla kanāla, izmantojot kireti (karotes formas instrumentu). Ar šo procedūru noņem tikai nelielu audu daudzumu, to parasti veic ārsta kabinetā.

• Elektroķirurģiskās cilpas izgriešanas procedūrā (LEEP Loop electrosurgical excision procedure) tiek izmantota tieva stieples cilpa, caur kuru tiek vadīta elektriskā strāva, lai noņemtu audus no dzemdes kakla. LEEP var izmantot, lai diagnosticētu dzemdes kakla vēzi. To var arī izmantot, lai noņemtu pirmsvēža vai agrīnas stadijas vēzi. Šo procedūru parasti veic ārsta kabinetā. Parasti tas aizņem tikai dažas minūtes, un tiek izmantota vietējā anestēzija, lai procedūra būtu pareizi veikta.

• Konusa biopsija ir operācija, lai no dzemdes kakla un dzemdes kakla kanāla izņemtu lielāku konusveida audu gabalu. To var arī izmantot, lai noņemtu pirmsvēža vai agrīnas stadijas vēzi. Šo procedūru sauc arī par dzemdes kakla konizāciju. Konusa biopsija tiek veikta slimnīcā vispārējā anestēzijā.

Konsultējieties ar savu veselības aprūpes sniedzēju, lai uzzinātu, ko sagaidīt biopsijas procedūras laikā un pēc tās. Dažiem cilvēkiem pēc biopsijas ir asiņošana un/vai izdalījumi. Citiem ir sāpes, kas ir kā krampji menstruāciju laikā.

Tikai iekrāsošana ar hematoksilīnu un eozīnu (H&E)

Dzemdes kakla biopsijas paraugu analīzes, izmantojot tikai H&E vai morfoloģisku interpretēšanu, var dot pseidonegatīvus vai pseidopozitīvus rezultātus, tādēļ slimība var palikt nepamanīta vai paciente var tikt nosūtīta uz nevajadzīgām ekscīzijas procedūrām, vai tieši otrādi, slimība var tikt palaista garām.

H&E apvienojumā ar p16 imūnhistoķīmisko (IHC) iekrāsošanu

Savstarpēji papildinošie p16 imūnhistoķīmiskās iekrāsošanas un H&E metodes izmantošanas rezultāti krietni palielina iespējamību, ka dažādu patologu noteiktā diagnoze būs identiska.1 Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijas iesaka dzemdes kakla pirmsvēža slimību atklāšanas uzlabošanai izmantot p16 imunohistoķīmisko (IHC) testēšanu.

Papildus metodes, lai noteiktu precīzu stadiju

Ja Jums ir diagnosticēts dzemdes kakla vēzis, Jūs tiksiet nosūtīta pie onkoginekologa. Šis ir ārsts, kas specializējas dzemdes kakla vēža un citu sieviešu reproduktīvās sistēmas vēžu ārstēšanā. Tiks ieteiks veikt testus, lai noteiktu vēža stadiju. Ir svarīgi zināt dzemdes kakla vēža stadiju, lai plānotu labāko ārstēšanu.

Attēldiagnostika

PET-CT izmeklējums- ir viena no precīzākajām un modernākajām vēža diagnostikas metodēm, kas veic divus secīgus izmeklējumus – pozitronu emisijas tomogrāfiju (PET) un datortomogrāfiju (CT).

PET/CT ir kombinētais izmeklējums, kurā tiek veikti divi izmeklējumi, kā rezultātā iegūst trīs informatīvus attēlus.

• PET (pozitronu emisijas tomogrāfijas) izmeklējums vizualizē tās vietas organismā, kur paaugstināta metabolisma rezultātā vairāk tiek piesaistīts glikozes analogu saturošs vai cits specifiskiem šūnu receptoriem atbilstošs radiofarmpreparāts. Paaugstināta glikozes vielmaiņa un paaugstināta kādu receptoru ekspresija ir raksturīga audzēja šūnām.

• CT (datortomogrāfijas) izmeklējumā iegūst pacienta anatomisko struktūru attēlu, kurā var redzēt orgānus, veikt mērījumus un noteikt veidojumu izmērus.

Iegūtie PET un CT attēli tiek digitāli uzslāņoti viens uz otra, tādējādi iegūstot informāciju gan par anatomiskajām struktūrām, gan audu fizioloģisko raksturojumu – vielmaiņas aktivitāti.

•  Magnētiskā rezonase- izmeklēšanas metode, kurā ar spēcīga magnētiskā lauka un radioviļņu palīdzību iespējams iegūt augstas izšķirtspējas cilvēka ķermeņa un orgānu dažādu plakņu šķērsgriezuma attēlus.

• Ultrasonogrāfija- ir informatīva, plaši izmantota, nesāpīga un nekaitīga vizuālās diagnostikas metode. To veicot, ar ultraskaņas palīdzību tiek iegūti diagnostiski attēli, kuros tiek izvērtēta izmeklējamo audu un orgānu struktūra, kas speciālistam palīdz noteikt diagnozi un izvēlēties efektīvu terapiju.

•  Krūšukurvja rentgenogrāfija (RTG) ir izmeklēšanas metode, kurā attēlu iegūšanai informāciju saņem ar rentgena staru palīdzību.

Laboratorijas testi:

• Pilna asins aina;

• Bioķīmija.

Vizuālā izmeklēšana

•  Cistoskopija ir procedūra, ko veic urologs, lai izmeklētu urīnizvadkanālu un urīnpūsli. Izmeklējums tiek veikts ar endoskopijas aparatūru cistoskopu.

• Sigmoidoskopija ir veids, kā veselības aprūpes sniedzējs var pārbaudīt pēdējo vienu trešdaļu resnās zarnas. Tas ietver taisno un sigmoīdo resno zarnu. Pārbaudes laikā caur anālo atveri un taisnajā zarnā tiek ievietota elastīga skatīšanās caurule ar objektīvu un gaismas avotu galā, ko sauc par sigmoidoskopu. Pēc tam, skatoties caur okulāru tvēruma otrā galā, ārsts var redzēt resnās zarnas iekšpusi.Lielāko daļu laika sigmoidoskopiju veic gastroenterologs vai kolorektālais ķirurgs. Pārbaude var būt neērta, jo nav sedācijas, taču lielākā daļa praktizētāju veic testu ļoti ātri, lai samazinātu pacienta diskomfortu. Ja ir sagatavošanās un sedācija, pārbaude var aizņemt ilgāku laiku.

Dzemdes kakla vēža ārstēšana ir atkarīga no slimības stadijas. Stadija tiek norādīta atbilstoši Starptautiskās Ginekologu un Dzemdību speciālistu federācijas (International Federation of Gyneacology and Obstetrics – FIGO) izstrādātajiem kritērijiem.

Lēmumu par piemērotāko ārstēšanas metodi katram konkrētam pacientam pieņem multidisciplinārs ārstu konsīlijs, kas sastāv no vairākiem speciālistiem – onkoginekologiem, ķīmijterapeitiem un staru terapeitiem, radiologiem, patologiem utt.

Ķirurģiska ārstēšana parasti piemērojama mikroinvazīva vēža gadījumā (IA1 un IA2 stadija) 

• Stadija IA1

Rekomendējamā ārstēšana ir totāla dzemdes un dzemdes kakla izņemšana.  Pacientēm, kam pastāvs liels risks uz slimības atgriešanos jeb recidīvu papildus var veikt abpusēju salpingoovarektomiju (olvadu un olnīcu izoperēšanu).

Ja paciente vēlas saglabāt reproduktīvo funkciju, ir pieļaujama dzemdes kakla konizācija (ārstēšanas metode, kuras laikā no dzemdes kakla tiek izgriezts konusveida fragments, kas ietver slimības bojāto audu zonu) ar tai sekojošu novērošanu veicot dzemdes kakla citoloģisko izmeklēšanu pēc 4 un 10 mēnešiem. Turpmāk citoloģisko izmeklēšanu var atkārtot reizi gadā, ja iepriekšējās abas analīzes ir bijušas normālas.

•  Stadija IA2

Šīm pacientēm ir paaugstināts risks limfmezglu metastastāzēm, tāpēc ārstēšanas protokolā ir jāiekļauj limfmezglu izņemšana. Ieteicamā ārstēšana ir modificēta radikāla histerektomija (papildus dzemdei un dzemdes kaklam tiek izņemti apkārtējie audi un maksts augšējā trešdaļa un iegurņa limfmezgli) Ja pacientei ir kontrindikācijas operācijas veikšanai- var tikt nozīmēta iekšējā- dobuma staru terapija.

Ja paciente vēlas saglabāt reproduktīvo funkciju, ir pieļaujamas sekojošas iespējas:

• plaša dzemdes kakla konizācija ar iegurņa limfmezglu izņemšanu, vai dzemdes kakla izņemšana, atstājot dzemdes ķermeni, ar iegurņa limfmezglu izņemšanu.

Staru terapija un ķirurģiska ārstēšana invazīva vēža gadījumā (IB1 un IIA1 stadija)

•  Stadija IB1, IIA1

Ārstēšanas metodes izvēle būs atkarīga no pieejamiem medicīniskiem resursiem, pacientes vecuma un vispārējā veselības stāvokļa. 

Staru terapija kā standarta ārstēšana kopā ar ķīmijterapiju (parasti tas ir Cislatīns vai Carboplatīns, atkarībā no nieru funkcijas), staru tearpija var būt gan iekšējā (dobuma staru terapija), gan ārējā iegurņa staru tearpija, gan abas kopā. Pievienojot ķīmijterapiju staru terapijas laikā- efekts no  staru terapijas  ir lielāks.

Ķirurģiska ārstēšana kā standarta ārstēšana IB1/IIA1 stadijas gadījumā ir radikāla dzemdes un iegurņa limfmezglu izņemšana radikāla histerektomija un iegurņa limfadenektomija ar vai bez sekojošas iegurņa staru terapijas, kopā ar ķīmijterapiju

AUGLĪBU SAGLABĀJOŠA OPERĀCIJA- plaša dzemdes kakla konizācija ar iegurņa limfmezglu izņemšanu, vai dzemdes kakla izņemšana, atstājot dzemdes ķermeni, ar iegurņa limfmezglu izņemšanu vai tikai staru terapija.

• Stadija IB2-IIA1

Primārās ārstēšanas iespējas:

radikāla staru-ķīmijterapija;

radikāla dzemdes un abpusēja iegurņa limfmezglu izņemšana, kurai parasti seko staru terapija (t.s. adjuvanta staru terapija);

vai Ķīmijterapija ar secīgu radikālu dzemdes un abpusēju iegurņa limfmezglu izņemšanu ± adjuvantu staru terapiju vai ķīmij-staru terapiju.

Ielaists dzemdes kakla vēzis – stadija IIB, III un IIVA ( kad dzemdes kakla vēzis ir izplatījies urīnpūslī, zarnā)

•  Standartā primārā ārstēšana ir kombinēta ārējā un dobuma staru terapija ar vienlaicīgu ķīmijterapiju un/vai mērķterapiju;

• Iegurņa limfmezglu izņemšana ar sekojošu staru terapiju.

Ielaists dzemdes kakla vēzis IVB (ar attālām metastāzēm)

• staru terapija kā paliatīva terapija, lai apturētu asiņošanu no primārā audzēja

• paliatīva ķīmijterapija vai mērķterapija.

Dzemdes kakla vēža recidīvs

Slimības recidīvs (atkārtota saslimšana pēc izārstēšanas) var būt gan iegurnī, gan citur ķermenī. Lielākajā daļā gadījumu slimības recidivēšana notiek pirmo divu gadu laikā pēc diagnozes noteikšanas brīža. Šajos gadījumos diemžēl prognoze nav laba un vidējā dzīvildze ir apmēram septiņi mēneši.

Par ārstēšanas iespējām ir jālemj atkarībā no pacientes vispārējā veselības stāvokļa, recidīva vietas un/vai vēža izplatības organismā

Iespējāmās terapijas metodes:

• staru terapija;

• ķīmijterapija kopā ar staru terapiju, kam slimība atgriezusies mazajā iegurnī;

• imūnterapija;

• paliatīva ķīmijterapija kopā ar imūnterapiju;

•  paplašināta ķirurģiska iejaukšanās.

• Veido savu ēdienkarti sabalansētu – ik dienas savā ēdienkartē iekļauj dārzeņus, augļus un ogas, pilngraudu produktus, pākšaugus, dzer ūdeni. Gatavojot ēdienu, izmanto tvaicēšanu, sautēšanu un vārīšanu. Ierobežo uzņemtā sāls un cukura daudzumu. Vairāk par uztura ieteikumiem skatīt šeit.

• Esi fiziski aktīvs vismaz 30 minūtes katru dienu - ej garās pastaigās, peldi, skrien! Sīkāku informāciju meklējiet šeit.

• Atmet smēķēšanu!

• Pārdomā savus alkohola lietošanas paradumus un, ja nepieciešams, ierobežo alkohola lietošanas biežumu un daudzumu. Ja saproti, ka alkohola lietošanas paradumos ir nepieciešamas izmaiņas, vērsies pēc palīdzības pie narkologa vai sava ģimenes ārsta.

Dzemdes kakla vēzis ir viena no retajām onkoloģiskajām patoloģijām, kurai ir zināms izraisītājs – cilvēka papillomas vīruss. Ar CPV (latviski) vai HPV (angliski – human papillomavirus) tiek apzīmēts cilvēka papilomas vīruss. CPV nav iespējams izārstēt, tomēr CPV izraisītās slimības var novērst pilnībā, izmantojot primāro profilaksi jeb vakcināciju. Primārā profilakse pasargā no slimības rašanās.

CPV ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus. Ir sastopami vairāk nekā 100 CPV veidi. Vairums no tiem ir tā saucamie zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, kārpas. Savukārt augsta riska tipi var veicināt dzemdes kakla, maksts, vulvas vēža attīstību sievietēm, dzimumlocekļa vēža attīstību vīriešiem, anālā kanāla, kā arī mutes un rīkles vēža attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem.

Atgādinām, ka šobrīd gan meitenēm (12–17 gadi) gan zēniem (12-14 gadi)  ir pieejama valsts apmaksāta vakcīna pret vēzi izraisošo CPV vīrusu. 

No 2010. gada 1. septembra Latvijā ir uzsākta valsts apmaksāta 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija pret CPV. Latvijā vakcinē meitenes 12 gadu vecumā, lai tās būtu saņēmušas aizsardzību pret CPV pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Vakcinācija novērš lielāko daļu dzemdes kakla vēža gadījumu pirms to attīstības, pasargājot sievieti no emocionālām un fiziskām ciešanām, kā arī no nāves.

No 2022. gada valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV infekciju tiek nodrošināta arī 12–14 gadus veciem zēniem.

Ir ļoti svarīgi meitenēm un zēniem vakcinēties vēl pirms dzimumattiecību sākuma, tāpēc šī vakcīna tiek rekomendēta tieši 12 gadu vecumā, lai nodrošinātu aizsardzību iespējami savlaicīgi. Šajā vecuma grupā ir daudz labāka organisma reakcija uz poti, kas sekmē imūnās sistēmas efektīvāku atbildi pret CPV.

Lai iegūtu labāko iespējamo aizsardzību pret vīrusu, ir jāsaņem pilns vakcinācijas kurss.

CPV vakcinācijas shēma- Pēc Imunizācijas valsts padomes  2022. gada 2. novembra sniegtajām rekomendācijām, kopš 2022.gada novembra Latvijā ir ieviests divu devu vakcinācijas kurss pret CPV.

Ņemot vērā zinātnisko pierādījumu bāzi un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus, vakcinācija cilvēkiem no 9 līdz 45 gadiem  -  2 devas, ar vismaz 6 mēnešu intervālu starp tām, izņemot imūnsupresētos pacientus, kuriem ir  3 devas (2. deva - vienu mēnesi pēc pirmās, 3. deva - pusgadu pēc otrās devas).

! Ja vakcinācija uzsākta pēc vecās shēmas un saņemtas pirmās divas vakcīnas, ar intervālu, kas mazāks par 6. mēnešiem, jāsaņem arī trešā vakcīna - svarīgi, lai starp otro un trešo devu būtu vismaz 6 mēnešu intervāls.

Vakcīna tiek ievadīta augšdelma muskulī. Vakcīnas saņemšana mūsu valstī tiek organizēta pie ģimenes ārsta. Lai gan ģimenes ārstiem būtu jāseko līdzi, kad bērniem jāsaņem potes, arī paši vecāki var aktīvi interesēties un vest bērnu uz vakcināciju pret CPV pie ģimenes ārsta.

Šobrīd ES ir reģistrētas un tiek lietotas trīs veidu CPV vakcīnas (2-valentā, 4-valentā un 9-valentā vakcīna).

No 2020. gada janvāra Latvijā tiek izmantota 9-valentā jeb 9 tipu vakcīna, kas pasargā no deviņiem biežāk sastopamajiem augsta riska onkogēnajiem tipiem (16.,18., 31., 33., 45., 52. un 58), kuri izraisa ne tikai dzemdes kakla vēzi, bet arī citus vēža veidus (maksts, vulvas, dzimumlocekļa, anālā (tūpļa) kanāla, galvas un kakla vēzi) un  pret labdabīgajiem CPV tipiem (6. un 11.), kas var izraisīt dzimumorgānu kārpas un elpceļu papillomatozi.

Vakcinācijas blakusparādības ir retas – neliels apsārtums un jutīgums injekcijas vietā vienu vai divas dienas.

Gan vecākiem, gan pašam pusaudzim jāatceras, ka vakcīna pret CPV nepasargā no citām dzimumorgānu sistēmas slimībām vai nevēlamas grūtniecības.

Vakcinācija rada ļoti augstu aizsargvielu (antivielu) līmeni asinīs, kas saglabājas līdz pat 30-50 gadiem. Turpretī inficējoties ar CPV dabiskā imūnā atbilde ir ļoti vāja un pat pēc spontānas izārstēšanās organisms netiek pasargāts no atkārtotas inficēšanās.

Dzemdes kakla vēža skrīnings

Optimāla dzemdes kakla vēža profilakse ietver primāro profilaksi (konsultācijas un vakcināciju), lai novērstu inficēšanos ar izteikti onkogēnajiem CPV tipiem, sekundāro profilaksi (agrīnu displāzijas konstatēšanu un vēža skrīninga citoloģiskās pārbaudes) un dzemdes kakla priekšvēža gļotādas bojājumu ārstēšanu.

Dzemdes kakla vēža skrīnings nozīmē, ka katrai sievietei, pat ja nav nekādu sūdzību, sākot no 25 gadu vecuma, reizi trijos gados ir jāpaņem analīze no dzemdes kakla gļotādas, ko dara ginekologs. Reizi trīs gados uz deklarēto dzīvesvietu tiek izsūtīts uzaicinājums veikt šādu pārbaudi. Dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā ir valsts organizēts un apmaksāts no 2009. gada. Līdz ar to, ja sieviete kaut reizi trīs gados ir veikusi skrīninga pārbaudi, tad var atklāt priekšvēža izmaiņas, tās ārstēt un apturēt dzemdes kakla vēža attīstību.

 Latvijā kopš 2009. gada tiek organizēta valsts apmaksāta dzemdes kakla vēža profilakses programma. Katra sieviete 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gados saņem Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli ierasties uz dzemdes kakla profilaktisko izmeklējumu un veikt dzemdes kakla citoloģiskos izmeklējumus. Vēstule nav anonīma un bezpersoniska – sieviete tiek uzrunāta vārdā un uzvārdā, un tajā tiek skaidri norādītas gan dzīvesvietai tuvākās pārbaudes veikšanas vietas, gan minēts, kur meklēt ārstu sarakstu, kuriem ir līgumattiecības ar valsti, proti, ārsti, pie kuriem šī pārbaude būs bezmaksas. Jāatzīmē, ka arī virkne ārstu, kuriem nav līgumattiecības ar valsti, veic šīs analīzes bez samaksas.

Kopumā Baltijā atsaucība uz valsts apmaksātu dzemdes kakla skrīningu ir zem 50%. Taču tieši Latvijā tā ir kritiska – vien 35,1% uzaicinājumu saņēmušo sieviešu vecuma grupā no 25 līdz 69 gadiem izmanto iespēju pārbaudīties. Savukārt pārējās Baltijas valstīs situācija ir labāka – Lietuvā valsts apmaksātu skrīningu pērn veica 52% sieviešu vecuma grupā no 25 līdz 60 gadiem, savukārt Igaunijā 50,6% vecuma grupā no 30 līdz 65 gadiem. 

Augsta riska CPV testu nozīme dzemdes kakla priekšvēža izmaiņu diagnostikā

Dzemdes kakla vēzis ir plaši izplatītas seksuāli transmisīvas infekcijas – CPV sarežģījums. Augsta riska cilvēka papillomas vīrusa (AR-CPV) paliekoša infekcija ir pierādīts dzemdes kakla priekšvēža un vēža izmaiņu iemesls. 99,7% dzemdes kakla vēža audos atrod AR-CPV tipus, tāpēc ir secināts, ka, ja dzemdes kakla audos AR-CPV neatrod, ar vēzi saistītās izmaiņas šūnās nenotiks.

Ja AR-CPV tests ir pozitīvs paciente tiek sūtīta uz kolposkopiju, ja negatīvs – atkārtota izmeklēšana jāveic pēc 3 gadiem skrīninga ietvaros.

Pap uztriepes citoloģiskai izmeklēšanai

Aprēķināts, ka pēc tam, kad 20. gadsimta 40. gados tika ieviesta Pap testēšanas metode, tā, ļaujot atklāt šūnu patoloģijas, ir veicinājusi dzemdes kakla vēža sastopamības samazināšanos par 70 %, tomēr, tādēļ ka Pap metode dzemdes kakla pirmsvēža bojājumu atklāšanai ir mazjutīga, kā arī tādēļ ka apmācītu speciālistu dažādās laboratorijās iegūtie rezultāti atšķiras un adenokarcinomu atklāšanas rezultāti ir vāji, šai metodei kā vispārīgam ilgtermiņa risinājumam, kas palīdz identificēt dzemdes kakla slimību riskam pakļautas sievietes, ir būtiski ierobežojumi.  

HPV DNS tests: validēts primāram skrīningam

Salīdzinājumā ar Pap uztriepēm citoloģiskai izmeklēšanai, HPV DNS skrīnings ļauj ar lielāku jutību identificēt dzemdes kakla vēža riskam pakļautas sievietes un ļauj ne tikai atklāt agresīvāko slimības gadījumu nekā Pap testēšana vien, bet arī palīdz saglabāt skrīninga efektivitāti. Vienlaikus iegūti “trīs vienā” ar augstu risku saistīto vīrusu paveidu noteikšanas rezultāti ļauj stratificēt HPV radīto risku, un tas salīdzinājumā ar Pap citoloģiskās izmeklēšanas lielāko specifiskumu ir uzlabojums.

Rīga

•    SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” klīnika “Latvijas Onkoloģijas centrs”
 Hipokrāta iela 4, Rīga;
 Zaļā koridora tālrunis -  67042264 vai 20375600 (pacientu var pieteikt tikai ģimenes ārsts)

•    Reģistratūras tel. 67042194
 www.aslimnica.lv

•    P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca
 Pilsoņu iela 13, Rīga;
 Zaļā koridora tālrunis -  67095393 vai 25650310 (pacientu var pieteikt tikai ģimenes ārsts)

•    Reģistratūras tel. 67069280
 www.stradini.lv/

Liepāja

•    SIA Liepājas reģionālā slimnīca"
 Slimnīcas ielā 25, Liepājā

•  Reģistratūras tel. 63403231
 www.liepajasslimnica.lv

Daugavpils

•     Daugavpils Reģionālā slimnīca
 Vasarnīcu iela 20, Daugavpils

•     Reģistratūras tel. 654 22 419
 www.slimnica.daugavpils.lv/