Kunģa vēzis

• Simptomi
• Diagnostika
• Ārstēšana
• Profilakse
• Rehabilitācija

Kuņģa vēzis

Simptomi:

Kuņģa vēzis attīstās, kad šūnas jebkurā kuņģa daļā aug un dalās patoloģiski. Audzēji var sākties jebkur kuņģī, bet lielākā daļa sākas dziedzeru audos uz kuņģa iekšējās virsmas. Šis vēža veids ir kuņģa adenokarcinoma (kuņģa vēzis).

Reti kuņģa vēža veidi ir sīkšūnu karcinomas, limfomas, neiroendokrīni audzēji un kuņģa-zarnu trakta stromas audzēji.

Kuņģa vēža pazīmes un simptomi

• sāpīga vai dedzinoša sajūta vēderā
• grēmas vai gremošanas traucējumi (dispepsija)
• sāta sajūta pat pēc nelielas maltītes
• slikta dūša un/vai vemšana
• apetītes zudums un/vai svara zudums
• vēdera pietūkums
• neizskaidrojams nogurums vai vājums
• asinis vemšanā
• melnas krāsas fekālijas

Kuņģa vēža cēloņi

• Daži faktori, kas var palielināt kuņģa vēža risku, ir šādi:
• smēķējamā tabaka
• vecums virs 60 gadiem
• infekcijas
• uzturs ar augstu kūpinātu, marinētu un sālītu pārtiku un zemu svaigu augļu un dārzeņu saturu
• alkohola lietošana
• liekais svars vai aptaukošanās
• anēmija (zems sarkano asins šūnu skaits)
• hronisks gastrīts (kuņģa iekaisums)
• kuņģa vēzis ģimenes anamnēzē
• iedzimtas ģenētiskas izmaiņas, kas izraisa zarnu traucējumus, ģimenes adenomatozo polipozi vai iedzimtu nepolipozītu kolorektālo vēzi.

Kuņģa vēzis

Diagnostika:

Kuņģa vēža diagnostiku apgrūtina specifisku sūdzību vai simptomu trūkums slimības agrīnās stadijās. Tomēr agrīna vēža diagnostika palielina veiksmīgas ārstēšanas izredzes. Ģenētiski predisponētiem pacientiem ir ieteicams veikt

profilaktisku izmeklēšanu reizi gadā.

Sākotnējie izmeklējumi, ja ir aizdomas par kuņģa vēzi:

• Klīniskā izmeklēšana. 
• Augšējā diagnostiskā endoskopija, biopsija.
• Audzēja histoloģiskā verifikācija. 
• Ja nav iespējama audzēja histoloģiskā verifikācija, ir veicama kuņģa rentgenogrāfiska izmeklēšana ar kontrastvielu.

Izmeklējumi slimības izplatības novērtēšanai un klīniskās stadijas noteikšanai pirms operācijas:

• CT krūškurvim un vēderdobuma orgāniem.
• Ja CT ir aizdomas par slimības izplatību ārpus kuņģa un peritoneālu disemināciju, veicama diagnostiska laparoskopija. ∙ Ascīta punkcija, ascīta citoloģiska izmeklēšana.
• CA19-9 un CEA līmeņa noteikšana serumā: ̵ nosaka pirms operācijas verificēta kuņģa vēža gadījumā; ̵ neiesaka noteikt kuņģa vēža diagnostikas nolūkā.
• apsverama HER-2 receptoru statusa noteikšana metastātiska kuņģa vēža gadījumā. 

Citi izmeklējumi atbilstoši katras ārstniecības iestādes tehniskā nodrošinājuma sniegtajām iespējām:

• Magnētiskā rezonanse (MR). 
• Endoskopiskā ultrasonogrāfija (EUS).

Kuņģa vēzis

Ārstēšana:

Multidisciplināra pieeja ļauj izvēlēties katrā konkrētajā gadījumā piemērotāko ārstēšanas veidu, jo nereti vienu un to pašu audzēju var ārstēt ar dažādām metodēm – gan ķirurģiski, gan izmantojot staru terapiju un ķīmijterapiju, turklāt lielākā daļa onkoloģisko pacientu saņem kombinētu ārstēšanu. Terapijas taktikas izvēle multidisciplināras komandas ietvaros notiek efektīvāk un izraisa mazāk komplikāciju īstermiņā un ilgtermiņā, tādēļ arī kuņģa vēža optimālas ārstēšanas nodrošināšanai būtu vēlams izveidot multidisciplināru ārstu konsīliju, kuram ir jāveic visu kuņģa vēža pacientu ārstēšanas novērtējums. Ja ir aizdomas par kuņģa vēzi un pacients atrodas tāda ārsta speciālista pārraudzībā, kurš nav šāda konsīlija sastāvā, viņš ir jānosūta uz atbilstošu konsīliju. Konsīlijs ir lietderīgs, ja gada laikā tajā izskata ne mazāk par 60 jauniem saslimšanas gadījumiem ar kuņģa vēzi un ir iespējams nodrošināt staru terapeita un ķīmijterapeita regulāru dalību. Konsīlijā jāpiedalās 2-3 ķirurgiem ar atbilstošu pieredzi kuņģa vēža ārstēšanā. Lielos centros iespējams sasaukt paplašināta sastāva konsīlijus ar citu ekspertu, piemēram, ķirurgu ar pieredzi hepatobiliārajā ķirurģijā (hepatobiliāro ķirurgu) līdzdalību. [1]

[1] Kuņģa vēža ārstēšanas vadlīnijas, NVD: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/1481/download?attachment 

Kuņģa vēzis

Profilakse:

Profilakse ir preventīva un regulāra ārstēšana.

Lai varētu savlaicīgi ievērot nepieciešamos profilakses pasākumus, ir svarīgi apzināt kuņģa vēža riska faktorus, no kuriem galvenie ir:

• H.pylori infekcijas inducēts sekundārs hronisks gastrīts ir kuņģa vēža attīstības galvenais riska faktors; 
• bioloģiskais vecums – lielāka saslimstība ar kuņģa vēzi vērojama populācija pēc 55 gadu vecuma; 
• kaitīgi ieradumi – smēķēšana; 
• neveselīgs uzturs: − pārtikas produkti ar augstu sāls saturu; − pārtikas produkti ar augstu nitrītu saturu (kūpinājumi, vītināti produkti);
• dažādi pārmantoti vēža sindromi, piemēram, Linča sindroms, difūza pārmantota vēža sindroms (novēroti 10-30% kuņģa vēža pacientu). 

Retāk sastopami ir tādi kuņģa vēža riska faktori kā:

• žults reflukss, kas palielina kuņģa vēža attīstības risku 10-15 gadus pēc subtotālas kuņģa rezekcijas; 
• perniciozā anēmija. 

Agrīna vēža diagnostika palielina veiksmīgas ārstēšanas izredzes. Vēža agrīnas diagnostikas galvenie komponenti ir medicīnas darbinieku un iedzīvotāju izglītošana iespējamo vēža simptomu (piem., sataustāmi veidojumi, asiņošana, pastāvīgi gremošanas traucējumi u.tml.) atpazīšanā un tālākā adekvātā rīcībā, lai veicinātu agrīnu diagnostiku. Ģenētiski predisponētiem pacientiem ir ieteicams veikt profilaktisku izmeklēšanu reizi gadā. Atšķirībā no zarnu vēža, dzemdes kakla vēža un krūts vēža valsts organizētā un apmaksātā skrīninga (sijājošās diagnostikas), kad patiesi tiek veikta agrīna vēža vai pirmsvēža stāvokļu meklēšana iedzīvotāju grupā, kuriem nav nekādu slimības simptomu, kura laikā būtu iespējams noteikt pirmsvēža stāvokļus un nepieļaut vēža attīstīšanos vai atklāt vēzi sākumstadijā, kuņģa vēža skrīninga efektivitāte pašreiz nav pierādīta – pašreiz zināmās skrīninga metodes nesamazina saslimstību ar kuņģa vēzi un mirstību no tā [2]. Tādēļ daudzās pasaules valstīs, t.sk. arī Latvijā, nav valsts organizēta un apmaksāta kuņģa vēža skrīninga.

[1] Kuņģa vēža ārstēšanas vadlīnijas, NVD: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/1481/download?attachment 

[2] Dicken, B.J., et al., Gastric adenocarcinoma: review and considerations for future directions. Ann Surg, 2005. 241(1): p. 27-39.

Kuņģa vēzis

Rehabilitācija:

Pacientu rehabilitācija ir pasākumu kopa, kas palīdz pacientam pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem pēc kuņģa vēža diagnosticēšanas. 

Galvenie rehabilitācijas aspekti: 

• psihosociālais atbalsts pacientam un viņa tuviniekiem (pacienta informēšana par slimību un tās norisi);
• pacienta dzīves kvalitātes uzlabošana, tostarp arī apmācība gastrostomas kopšanā; 
• ķirurģiskās ārstēšanas un staru terapijas rezultātā radušos komplikāciju ārstēšana.

Onkoloģiskas slimības diagnozes paziņošana pacientam ir smags emocionāls pārdzīvojums, tādēļ to veic:

• mierīgos apstākļos un klusā telpā; 
• atvēlot sarunai nepieciešamo laiku; 
• pasniedzot informāciju vienkārši un godīgi; ∙ iedrošinot pacientu izpaust savas emocijas; 
• atbildot pacientam ar iejūtību un empātiju; 
• dodot plašu laika intervālu prognozēm; 
• izvairoties no apgalvojuma, ka neko nevar darīt; 
• atvēlot laiku situācijas izvērtēšanai; 
• pārrunājot ārstēšanas iespējas; 
• piedāvājot atbalstu sniegt ziņas citiem tuviniekiem (ģimenes locekļiem); 
• nodrošinot informāciju par atbalsta pakalpojumiem; 
• nodrošinot arī vizuālu informāciju. [1]

Vairums pacientu vēlas zināt iespējami vairāk par savu slimību, bieži vien – tuvinieku vai tuvu draugu klātbūtnē. Iespēja saprast savas slimības būtību un apspriest ar ārstu tālāko ārstēšanu pacientiem var būt pat svarīgāka par sākotnējo diagnozi. Ziņa par smagu slimību izraisa pacientos trauksmes sajūtu, neskaidrība un nenoteiktība sarunā ar pacientu šo situāciju var ievērojami pasliktināt.

[1] Kuņģa vēža ārstēšanas vadlīnijas, NVD: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/1481/download?attachment