ONKO.LV
Teksta izmērs: A A A
Iespēja saslimt ar prostatas vēzi ir ievērojami lielāka vīriešiem, kuriem ir tuvs radinieks ar prostatas vēzi. Riski ir lielāki, ja radiniekam šis vēža veids ir diagnosticēts pirms 60 gadu vecuma.[1] Ja Jūsu ģimenes anamnēzē ir bijis prostatas vēzis, konsultējieties ar savu ārstu.
Agrīnās stadijās prostatas vēzim var attīstīties gan bez būtiskiem simptomiem, gan ar izteiktiem simptomiem.
Agrīna prostatas vēža simptomi var būt:
grūtības urinēt
lēna, pārtraukta urīna plūsma
bieža urinēšana, arī naktī
nesaturēšana
Simptomi, kas saistīti ar progresējošu prostatas vēzi, ir:
asinis urīnā
sāpes urinēšanas laikā
sāpes muguras lejasdaļā vai iegurnī
Šie simptomi ir sastopami arī vīriešiem, kuriem var būt labdabīga prostatas hiperplāzija, kas ir izplatīta, ar vēzi nesaistīta prostatas dziedzera palielināšanās procesā.
[1] Cancer Council: https://www.cancer.org.au/cancer-information/causes-and-prevention/early-detection-and-screening/early-detection-of-prostate-cancer
Vīriešiem no 50 gadu vecuma, kā arī vīriešiem vecākiem par 40 gadiem, kuru radiniekiem ir prostatas vēzis, ir obligāti jāveic PSA (prostatas specifiskā antigēna) analīze un jāapmeklē urologs. Ja cilvēkam radušās aizdomas par prostatas vēzi, pirmais solis ir doties pie ģimenes ārsta vai speciālista, piemēram, urologa vai nefrologa. Latvijā pacientus ar diagnosticētu prostatas vēzi uzrauga, ārstē un novēro urologi vai onkologi ķīmijterapeiti.
Ja vīrietim ir diagnosticēts prostatas vēzis, tad urologu uzraudzībā jābūt visu dzīvi. Svarīgi pēc ārsta norādījumiem turpināt regulāras PSA (prostatas specifiskā antigēna) pārbaudes un pievērst uzmanību simptomiem, kas var būt saistīti ar urinācijas traucējumiem, erekcijas problēmām, asinīm urīnā vai spermā, sāpēm muguras apakšdaļā vai augšstilbu augšdaļā.
Regulāri pārbaudoties, tiek sekots Jūsu slimības bioķīmiskiem rādītājiem (piemēram, PSA), klīniskajai norisei, tas ir –sūdzības un simptomi, kā arī izmeklējumiem. Izmeklējuma metodes var būt prostatas palpācija, ultrasonoskopija caur taisno zarnu). Tas ļauj ārstam sekot pārmaiņām laikā un nepieciešamības gadījumā veikt papildu izmeklējumus (biopsiju, MRI, Pozitronu emisijas tomogrāfiju (PET), Datortomogrāfiju (DT) u.c.) Katru gadījumu ārstējošais ārsts izvērtēs individuāli, tāpēc būtiski doties pie ārsta uz vizīti un atklāti izrunāt simptomus un sūdzības.
Uzzinot, ka Jums vai tuviniekam ir prostatas vēzis, Jūs varat justies satriekts, satraukts, noraizējies vai apmulsis. Tās ir normālas reakcijas. Pacientam jāpārrunā savas ārstēšanas iespējas ar ārstu, ģimeni vai draugiem. Uzdodiet jautājumus un meklējiet tik daudz informācijas, cik nepieciešams. Tas ir atkarīgs no Jums, cik iesaistīts vēlaties būt lēmumu pieņemšanā par ārstēšanu.
Pamata faktori, kurus ārsts ņem vērā nosakot piemērotākās ārstēšanas izvēli prostatas vēža gadījumā, ir:
vecums
citas nopietnas veselības problēmas
vēža stadija un pakāpe;
paša pacienta un ārsta viedoklis par nepieciešamību ārstēt vēzi
ārstēšanas metodes iespēja izārstēt vēzi (potenciālais ieguvums)
potenciālie riski - pacienta attieksme pret blakusparādībām, kādas ir katrai no ārstēšanas metodēm
Pamata ārstēšanas metodes meklējiet sadaļā par prostatas vēzi šeit>.
Ja vīrietim ir diagnosticēts prostatas vēzis, tad urologu uzraudzībā jābūt visu dzīvi. Svarīgi pēc ārsta norādījumiem turpināt regulāras PSA (prostatas specifiskā antigēna) pārbaudes un pievērst uzmanību simptomiem, kas var būt saistīti ar urinācijas traucējumiem, erekcijas problēmām, asinīm urīnā vai spermā, sāpēm muguras apakšdaļā vai augšstilbu augšdaļā. Svarīgi zināt, ka prostatas vēzi var ārstēt visās slimības stadijās. Cilvēkam būtisks ir ne tikai mediķu, bet arī apkārtējo atbalsts un iedrošinājums.
Prostatas vēzi izraisa ir patoloģisku šūnu augšana prostatas dziedzerī. Šis dziedzeris ir sastopams tikai vīriešiem un ir aptuveni valrieksta lielumā. Prostatas vēža cēloņi nav pilnībā apzināti, un pašlaik nav pilnība apstiprinātas profilakses stratēģijas šī vēža veida noveršanai. [1] Tomēr ikdienā ievērojot veselīga dzīvesveida paradumus un regulāri apmeklējot vīriešu veselības ārstus, ir liela iespēja savlaicīgi rūpēties par savu veselību.
Valsts apmaksāta priekšdziedzera jeb prostatas vēža profilaktiskā pārbaude (skrīnings) paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados.
Skrīningu veic:
visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem;
vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam.
Profilaktiskās pārbaudes veikšanai ir jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē. Ārsts izsniegs nosūtījumu asins parauga nodošanai un laboratorijā tiks noteikts prostatas specifiskais antigēns (PSA). Ar ģimenes ārsta nosūtījumu skrīnings tiek pilnībā apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem.
Analīzes var nodot jebkurā laboratorijā, kurā nodrošina valsts apmaksātus izmeklējumus un, kurā veic PSA noteikšanu.
Profilaktiskā pārbaude ir jāveica, jo priekšdziedzera jeb prostatas vēzis ir visbiežāk sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs, kā arī otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc 40 gadu vecuma. Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks saslimt pieaug pat deviņas reizes. [2]
[1] Cancer Council: https://www.cancer.org.au/cancer-information/causes-and-prevention/early-detection-and-screening/early-detection-of-prostate-cancer
[2] Nacionālais veselības dienests: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/prostatas-profilaktiska-parbaude
Pētījumi liecina, ka fiziskās aktivitātes ir nozīmīgs profilakses līdzeklis pret onkoloģiskajām slimībām un neatņemama sastāvdaļa ārstēšanās un rehabiltācijas laikā.
Noskatieties šo video, kur fizisko aktivitāšu fiziologs Dr. med. Rūdolfs Cešeiko aicina iepazīties ar fizisko aktivitāšu rekomendācijām onkoloģijā.
Latvijā šobrīd nav pieejama specifiski prostatas vēža pacientiem rekomendējama rehabilitācija. Sarakstu ar ārstniecības iestādēm, kurās var saņemt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pieaugušajiem ambulatori un dienas stacionārā, var aplūkot šeit: www.rindapiearsta.lv.
Rindapiearsta.lv atradīsiet informācija par ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, un gaidīšanas rindu garumus. Noteikti vērsieties pie ģimenes ārsta, kurš palīdzēs orientēties rehabilitācijas iespējās un vajadzībās.
