Bazālo šūnu vēzis

Bazālo šūnu karcinoma jeb bazalioma

I Slimība

1. Par slimību, anatomiskā uzbūve, funkcijas

Bazālo šūnu karcinoma (bazalioma) ir viens no biežāk novērotiem cilvēka ādas ļaundabīgiem audzējiem. Jau vairākus gadus bazālo šūnu karcinoma ir biežākais audzējs, kas konstatēts Latvijas iedzīvotājiem.

Bazalioma ir biežākais ādas audzējs. 8 no 10 pacientiem ar ādas audzējiem tiek apstiprināta tieši bazalioma.

Bazaliomas attīstās no ādas virsējās kārtas šūnām – epidermas, proti, bazālajām šūnām. Bazaliomas aug ļoti lēni, un vairums no bazaliomām sākotnēji ir nekaitīgas, bet, ja nav veikta savlaicīga ārstēšana, tās var izraisīt ievērojamu (dziļu un plašu) audu bojājumu vai novest līdz bojā ejai sakarā ar augšanu dziļākos ādas slāņos un metastazēšanu (visbiežāk kaulos un smadzenēs).

2. Izplatība, cēloņi, riska faktori

Bazalioma ir ādas ļaundabīgs audzējs, kas pamatā veidojas saulei pakļautās vietās. Gadiem ritot, UV staru ietekme uz cilvēka ādu summējās un spēj izpausties ar pastiprinātu šūnu dalīšanos un audzēja veidošanos. Absolūtais vairums (~85%) bazaliomu pacientiem novērojamas tieši saulei pakļautās vietās: deguns, deguna spārni, vaigi, piere, kakls, ausis, krūtis un mugura. Bazaliomas attīstība uz sejas bieži tiek pavadīta ar bazaliomas attīstību citās ķermeņa daļās.

Riska faktori

• Galvenais riska faktors ir ultravioletais starojums 
• Gaiša āda (indivīdi ar I, II un III ādas fototipiem - gaišādaini, vasarraibumaini un gaišmataini vai rudmataini cilvēki ar gaišām acīm)
• Darbs ārpus telpām (t.s. saules apdegumi, piemēram, jūrnieki, dārznieki)
• Hobiji ārpus telpām (t.s. saules apdegumi, piemēram, makšķernieki, golfa spēlētāji)
• Mākslīgs UV starojums (solārijs, medicīniskas procedūras, gēla nagu lampas)
• Retāk neorganiskā arsēna savienojumi
• Dažas ģenētiskās saslimšanas, piemēram, Gorlin-Goltz sindroms, xeroderma pigmentosum (sastopamas reti)
• Vecums. Ilgu laiku bazalioma bija audzējs, kas raksturīgs gados vecākiem pacientiem un reti novērota vecumā līdz 40 gadiem. Pēdējās desmitgadēs arvien biežāk bazalioma un tās agresīvās formas novērojamas gados jauniem cilvēkiem. Tomēr vecumā no 55-75 gadiem bazaliomas attīstības risks ir 100 reizes lielāks nekā līdz 20 gadu vecumam.
• Imūnsupresīvo medikamentu lietošana un imūnsupresīvie stāvokļi, kā piemēram, HIV infekcija

Cēloņi

Neskatoties, ka ir zināmi vairāki riska faktori, nav līdz galam skaidrs kā šie faktori izraisa ādas vēža attīstību.

Lielākoties bazaliomas rodas no ilgstošas ādas pakļaušanas ultravioletajam starojumam no saules vai mākslīgām UV ierīcēm, kā solārijs.

UV starojums bojā bazālo šūnu DNS. DNS satur gēnus, kas kontrolē mūsu šūnu darbību. 

Daži gēni kontrolē šūnas augšanu, šūnas dalīšanos un citi šūnas spēju nomirt:

• Gēnus, kas palīdz šūnai augt, dalīties un izdzīvot sauc par onkogēniem.
• Gēnus, kas kontrolē šūnas dalīšanos, labošanas mehānismus un dabisko nāvi sauc par audzēja supresorgēniem.

Audzēju izraisa mutācijas, kas uzkrājas DNS un izraisa onkogēnu pastiprinātu aktivitāti vai audzēja supresorgēnu izslēgšanos.

Zinātnieki vēl nav atklājuši visas izmaiņas DNS, kas noved pie bazaliomas attīstības, bet ir pierādīts, ka bazaliomu gadījumā lielākoties bojāti ir audzēja supresorgēni.

Visbiežāk bojātie gēni bazaliomas gadījumā ir PTCH1 un PTCH 2 gēni, kas atbild par Hedžkoka signālceļu šūnā. Tie ir audzēja supresorgēni, kas kontrolē šūnas augšanu. Līdz ar to bojājums šajos gēnos noved pie nekontrolētas šūnu augšanas.

3. Klasifikācija

• Bieži veidojums ilgstoši mēdz būt bez jebkādiem simptomiem, jo veidojums aug lēni, gadiem ilgi
• Nedzīstošs pušums, virs kura it kā veidojas krevelīte, kas ir viegli notraucama, izraisot atkārtotas asiņošanas epizodes
• Veidojums nemēdz būt sāpīgs
• Atkārtota kreveļu veidošanās cilvēkam rada mānīgu sajūtu, ka stāvoklis uzlabojas un tādēļ ārstēšana nav nepieciešama

Pastāv dažādas bazaliomas formas un katrai ir atšķirīgas pazīmes.

1. Mezglveida (nodulārā) bazalioma – sākotnēji atgādina miesas vai perlamutra krāsas pacēlumu virs ādas vai mezgliņu, kurā ar laiku veidojas iedobīte ar caurspīdīgām vai perlamutra krāsas noapaļotām malām un skaidri saskatāmiem sīkiem asins kapilāriem uz to virsmas. Pat neliela veidojuma traumatizācija (piemēram, slaukot seju ar dvieli pēc mazgāšanās) spēj izraisīt virsmas asiņošanu. Šajā vietā veidojas krevelīte, kas atkal ir viegli notraucama, izsaucot nelielu virsmas asiņošanu. Visu šo laiku veidojums lēni progresē izmēros.

Izčūlota bazalioma – brīdī, kad mezglveida bazaliomai virsmā sāk veidoties kreveles tā kļūst par izčūlotu bazaliomu. Laika gaitā mezglveida veidojums iegūst plašu izčūlojumu.

Virspusēja bazalioma – parasti lokalizējas uz rumpja (vēders, mugura) retāk uz ekstremitātēm. Perlamutra krāsas gaišāka pacelta maliņa ierobežo sarkanu centrālo daļu ar ādas lobīšanos vai zvīņām. Veidojums ļoti bieži atgādina psoriāzes, ekzēmas vai ādas sēnīšu infekcijas perēkli. Raksturīgi, ka šie “ādas saslimšanas” rajoni slikti reaģē vai vispār nereaģē uz ārstēšanu.

Infiltrējošā jeb sklerozējošā bazalioma – parasti ir plakana vai pat iegrimusi un kā likums savā izskatā atgādina rētu, ar ādas lobīšanos, dzeltenīgi bāla, ar neizteiktām robežām, taustot – pablīva. 

Pigmentētā bazalioma var atgādināt jebkuru citu pigmentētu veidojumu. Visas augstāk minētās bazaliomas formas vienlaicīgi var būt arī pigmentētas. Biežāk novēro cilvēkiem ar tumšāku ādas fototipu.

II Diagnostika

1. Simptomi

Bazaliomas var izpausties kā:

• Plakani, stingri, bāli vai dzeltenīgi veidojumi, līdzīgi rētām

• Pacelti sarkanīgi plankumi, kas var būt niezoši

• Mazi, rozā vai sarkanīgi, caurspīdīgi, spīdīgi, perlamutra veidojumi, kas var saturēt zilus, brūnus vai melnus rajonus

• Rozā piepaceltas malas un zemāku zonu vidū, kas var saturēt nevienmērīgu asinsvadu tīklojumu

• Vaļējas čūlas (var būt ar mitriem un sausiem reģioniem), kas nereaģē uz ārstēšanu, vai kas sadzīst, bet pēc tam atgriežas

Bazālo šūnu vēži bieži ir trausli un var asiņot pēc skūšanās vai neliela ievainojuma. Dažreiz cilvēki dodas pie ārsta, jo viņiem ir sāpīga vai nedzīstoša brūce pēc skūšanās, kā rezultātā tiek konstatēta bazalioma. Lielākā daļa brūces pēc iegriezumiem sadzīst nedēļas laikā. Ja brūce ilgstoši nedzīst, dodieties pie ārsta.

2. Izmeklēšanas metodes

Pieredzējušam ārstam bazaliomas diagnostika nerada nekādas grūtības. Jau pēc veidojuma izskata iespējams precīzi noteikt šo audzēju. Svarīgi atcerēties, ka bazaliomai nav priekšteču, t.i. veidojumu, no kuriem bazalioma mēdz attīstīties, šis audzējs no paša sākuma ir audzējs. 

Ādas pašizmeklēšana

Svarīgi ir pazīt savu ādu, lai agrīnā stadijā atklātu ādas vēzi. Iemācieties pazīt savus ādas veidojumus, piemēram, dzimumzīmes, plankumus, raupjumus un citas pazīmes, lai laicīgi pamanītu jebkādas izmaiņas. Ārsti iesaka pārbaudīt savu ādu vienu reizi mēnesī. Labākā vieta ādas pašizmeklēšanai ir labi apgaismota istaba ar lielu spoguli. Lai apskatītu grūti sasniedzamas vietas, piemēram, kāju aizmuguri, izmantojiet rokas spoguli.

Jāpārbauda visi ķermeņa apvidi, ieskaitot plaukstas un pēdas, galvas ādu, ausis, nagus un muguru. Draugi un ģimenes locekļi var palīdzēt ar pārbaudi, īpaši grūti redzamās vietās, piemēram, galvas ādā un mugurā.

Noteikti parādiet savam ārstam jebkuras jūs satraucošas vietas un lūdziet ārstam apskatīt vietas, kuras jums var būt grūti izvērtēt.

Jebkuri jauni vai izmainīti ādas veidojumi, kas ir mainījušies pēc izmēra, formas vai krāsas, jāpārbauda pie ārsta.

Bazaliomas var izskatīties dažādi. Galvenās brīdinājuma pazīmes ir jauns veidojums, plankums vai izaugums, kas ar laiku kļūst lielāks, vai čūla, kas nesadzīst dažu nedēļu laikā, bieža asiņošana, nieze, jutīgums, sāpes.

Ādas pārbaude pie dermatologa

Regulāras ādas pārbaudes pie dermatologa ir īpaši svarīgas cilvēkiem ar paaugstinātu ādas vēža risku, piemēram, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu vai cilvēkiem ar ģenētiskām saslimšanām, piemēram, bazālo šūnu nevusa sindromu (Gorlina sindroms) vai kserodermu pigmentozu (XP). Vaicājiet dermatologam cik bieži jums vajadzētu pārbaudīt savu ādu.

Anamnēze un fizikālā izmeklēšana

Parasti pirmais ko dara ārsts ir uzdod jautājumus par simptomiem, piemēram, kad pamanījāt šo veidojumu uz ādas, vai tā izmērs vai izskats ir mainījies, vai tas ir sāpīgs, niezošs vai asiņo. Jums var tikt vaicāts par ādas vēža riska faktoriem (ieskaitot saules apdegumus un sauļošanās paradumus), vai jums vai jūsu ģimenei ir bijis ādas vēzis un vai jums ir kādas citas ādas slimības.

Fizikālā pārbaudē ārsts novērtēs veidojuma izmēru, formu, krāsu un tekstūru un vai tas asiņo, sulo vai veido kreveli. Tiks pārbaudīti arī citi veidojumi uz ādas, kas varētu būt saistīti ar ādas vēzi (vai citām ādas slimībām).

Ārsts var arī taustīt limfmezglus, kas ir neliela zirņa lieluma limfas kolektori zem ādas noteiktās ķermeņa vietās. Daži ādas vēža veidi var izplatīties uz limfmezgliem. Ja vēzis izplatās uz limfmezgliem, tad limfmezgli var būt sataustāmi kā cieti, blīvi dažāda lieluma veidojumi zem ādas.

Ja jūs esat apmeklējis savu ģimenes ārstu un viņam ir aizdomas par ādas vēzi, jūs tiksiet nosūtīts pie dermatologa (ārsta, kas specializējas ādas slimībās), kurš rūpīgāk apskatīs attiecīgo zonu.

Lielākā daļa dermatologi izmanto metodi, ko sauc par dermatoskopiju (kabatas lieluma palielināmā lēca), lai sīkāk izpētītu ādas veidojumu. Dermatoskopijas laikā var uzņemt arī digitālo fotoattēlu no veidojuma.

Ādas biopsija

Ja ir aizdomas par ādas vēzi, tad tiks paņemts gabaliņš vai viss veidojums un nosūtīts uz laboratoriju, lai to pārbaudītu zem mikroskopa. To sauc par ādas biopsiju.

Pastāv dažādi ādas biopsijas veidi. Biopsijas veida izvēle atkarīga no ādas vēža veida, novietojuma uz ķermeņa, lieluma un citiem faktoriem. Jebkura biopsija, visticamāk, radīs vismaz nelielu rētu.

Ādas biopsijas tiek veiktas, izmantojot lokālo anestēziju (atsāpinošs medikaments), kas tiek injicēts aizdomīgajā rajonā ar nelielu adatu. Jūs, iespējams, jutīsiet nelielu dedzināšanu injekcijas vietā, bet biopsijas laikā jums nevajadzētu just nekādas sāpes.

• Nokasījuma biopsija

Nokasījuma biopsija ir metode, kurā ar nelielu ķirurģisku nazīti nokasa veidojuma virskārtu. Asiņošana no biopsijas vietas tiek apturēta, uzklājot ziedi vai ķīmisku vielu, kas aptur asiņošanu.

• Punch biopsija

Punch biopsija ir procedūra, kurā ārsts izmanto skalpeli, kas izskatās kā mazs aplītis, lai paņemtu dziļāku ādas paraugu. Ārsts rotē skalpelīti iekšā veidojumā, līdz tas ierotē dziļākos ādas slāņos. Paraugs tiek paņemts un biopsijas vietas malas parasti tiek sašūtas kopā.

• Ekscīzijas / incīzijas biopsija

Ja aizdomas, ka audzējs ieaug dziļākos ādas slāņos, tad nepieciešams veikt ekscīzijas biopsiju. Ekscīzijas biopsijas gadījumā tiek noņemts viss audzējs, bet incīzijas biopsijas gadījumā tiek noņemta audzēja daļa. Šīm biopsijā tiek izmantotas skalpelis un brūces malas tiek sašūtas. Audzēja paraugi tiek nosūtīti uz laboratoriju, kur tos zem mikroskopa izpēta ārsts-patologs.

Stadija

Reti, kad tiek noteikta bazaliomas stadija, jo audzējs ļoti reti veido metastāzes citos orgānos (1 gadījumā no 1000) un lielākoties tiek izārstēts pirms izplatās pa organismu.

III Ārstēšana

Šis skatījums balstīts dažādos medicīnas žurnālos publicētos rakstos un pētījumos, kā arī profesionālajā pieredzē. Šiem ieteikumiem ir tikai informatīvs raksturs, šī nav informācija, uz kuras pamata varētu apšaubīt jūsu ārstējošā ārsta spriedumus un slēdzienus. Jūsu ārstam var būt nopietns pamatojums tam, ka jūsu ārstēšanas plāns atšķiras no šeit ieteiktās kārtības. Nekautrējieties jautāt, kāpēc jūsu ārsts ir izvēlējies tieši šādu ārstēšanas plānu.

Vairākas metodes var tikt izmantotas, lai ārstētu bazaliomu. Metode ir atkarīga no audzēja izmēra un atrašanās vietas, pacienta vecuma, vispārējā veselības stāvokļa un vēlmēm. Bazalioma ļoti reti izplatās uz citiem orgāniem, lai gan tā var ieaugt tuvējos audos, ja netiek ārstēta.

Visi ārstēšanas veidi ir efektīvi, ja tiek pielietoti atbilstošās situācijās. Vēža atkārtošanās risks (recidīvs) svārstās no 5% līdz 15%. Maziem audzējiem recidīva risks ir mazāks nekā lieliem audzējiem. Pat ja audzējs atkārtojas, to parasti var efektīvi ārstēt.

1. Ķirurģiskā ārstēšana

• Skarifikāciju un elektrodedzināšanu pielieto mazām bazaliomām. Šo procedūru var būt nepieciešams atkārtot, lai nodrošinātu, ka viss vēzis ir noņemts.

Ķirurģiska audzēja ekscīzija (izgriešana) ir ļoti efektīva un vēsturiski visbiežāk pielietotā ārstēšanas metode. Bazaliomas gadījumā operācijas laikā ir nepieciešama 4 mm atkāpe veselajos audos, lai mazinātu iespēju audzēja šūnām palikt organismā. Sejas rajonā lokalizēto vai plašu audzēju gadījumā var būt nepieciešama ādas defekta nosegšana ar ādas lēveri (dzīvotspējīgi ādas, zemādas slāņa audi), kas ņemts no citas pacienta ķermeņa daļas. Vidējie 5 gadu recidīvu rādītāji pēc operācijas ir 4.1 – 10.1%. Ja histoloģijas atbildē netika konstatētas audzēja šūnas griezuma līnijās, recidīvu risks ir < 2%. Sejas apvidū lokalizētām bazālo šūnu karcinomām ir raksturīga subklīniska (izmeklēšanas laikā nekonstatēta) plašāka izplatība, nekā citur lokalizētiem audzējiem. Pēc standarta ķirurģiskas operācijas, ja audzēja izmēri ir nelieli, kosmētiskais efekts parasti ir labs. Lielu audzēju gadījumā papildus var būt nepieciešama ādas, zemādas audu transplantēšana no kādas cita ķermeņa daļas, kas protams ietekmē dzīšanu un kosmētisko rezultātu.

• Moha ķirurģija tiek izmantota, lai ārstētu ādas vēžus, kuriem ir lielāks risks atgriezties, piemēram, lieli audzēji, audzēji, kuru robežas nav skaidri saprotamas, audzēji noteiktās vietās (piemēram, uz deguna, acs, auss, pieres, galvas ādas, pirkstiem un dzimumorgāniem) un tie, kuri ir atgriezušies pēc citām ārstēšanās metodēm. Šī metode ir sarežģītāka un ilgstošāka nekā citas metodes.

Krioterapija

Krioterapija ir metode, kad audzēja audi tiek iznīcināti, izmantojot šķidro slāpekli. Pirms šīs procedūras ir vēlama veidojuma biopsijas veikšana, lai apstiprinātu diagnozi histoloģiski.

Metodes efektivitāte ir atšķirīga un ļoti atkarīga no ārsta zināšanām un pieredzes. Pieredzējuša speciālista gadījumā recidīvu risks ir zems ~ 1%, tomēr citos pētījumos, kur salīdzināts 2 gadu recidīvu risks krioterapijas grupā (39%) un staru terapijas grupā (4%) atšķirība ir būtiska.

Pēc krioterapijas audu defekts parasti dzīst ar nelielu apkārtējo audu iestiepumu un kosmētiskais efekts ir labs. Dzīšanas process parasti ilgst vienu – divus mēnešus.

Krioterapiju neiesaka kā pirmo ārstēšanas metodi sejas bazālo šūnu karcinomu ārstēšanā – augsta recidīva riska dēļ un sliktāka kosmētiskā efekta. 

Fotodinamiskā terapija

Fotodinamiskā terapijā tiek izmantots medikaments un īpaša tipa gaisma (intensīva sarkanā vai zilā). Medikamenta loma ir padarīt audzēja šūnas jūtīgas pret noteikta veida starojumu. Šos medikamentus mēdz dēvēt par fotosensitizējošiem aģentiem. Fotosensitējošo vielu organismā var nogādāt ievadot intravenozi (asinsritē) vai lokāli apstrādājot audzēja skarto rajonu. Medikaments tiek uzņemts audzēja šūnās un gaismas starojuma ietekmē ķīmiski pārveidots, tādējādi izsaucot audzēja šūnu bojāeju un saudzējot veselās šūnas.

Virspusēju bazālo šūnu audzēju gadījumā pilna audzēja izzušana ir vērojama ~ 87% gadījumu. Salīdzinot recidīva risku operētajiem pacientiem ar pacientu grupu, kam veikta fotodinamiskā terapija 5 gadu laikā recidīvu risks ir: 14% (fotodinamiskās terapijas grupā) un 4% (ķirurģijas grupā). Kosmētiskais efekts kā „labs” tika atzīts 87% gadījumu (fotodinamiskās terapijas grupā) un 54% (ķirurģijas grupā).

Fotodinamisko terapiju izmanto, ja:

• bazalioma ir plāna / virspusēja un aizņem lielu apvidu, kur būtu nepieciešama plaša ķirurģiska ārstēšana;
• ir vairākas plānas bazālo šūnu karcinomas noteiktā reģionā.

Šī terapijas metode nav piemērojama biezu bazaliomu ārstēšanā, jo medikaments nenonāk pietiekami dziļi ādā, tādējādi visas audzēja šūnas neaizies bojā. Metode netiek rekomendēta arī slimības recidīvu ārstēšanā.

2. Staru terapija

Staru terapija ir metode, kuras pamatā ir virspusēju rentgenstaru vai elektronu staru kūļa iedarbība uz audzēja šūnām.

Šo metodi var pielietot:

• pirmreizēja audzēja ārstēšanā;
• audzēja recidīva ārstēšanā;
• papildus ķirurģiskai ārstēšanai, ja nav izdevies izoperēt visu audzēju.

Pilna audzēja izzušana ir vērojama ~ 90% bazālo šūnu karcinomas gadījumu. Šo metodi var izmantot apvidos, kur ķirurģiska ārstēšana ir tehniski grūta vai neiespējama vai tās rezultātā veidotos nepieņemams audu defekts. Līdz ar to staru terapijai ir nozīmīga loma sejas un kakla bazaliomu ārstēšanā. Starot var apakšējo plakstiņu, lūpas, degunu, ausis – rajonus, kur ķirurģiska ārstēšana radītu ievērojamu defektu. Starot nav vēlams augšējo plakstiņa zonu, jo tas pastāv radzenes keratinizācijas risks (acs viena no slāņiem sabiezēšanās, kas rada redzes traucējumus). Auss un deguna sienas rajonā veidojumi ārstēšanas plāns ir jāveido piesardzīgi, jo skrimslis ir jūtīgs pret staru terapiju un var tikt bojāts. Staru terapija ir laba metode gados vecākiem pacientiem, ļoti lielu galvas matainajā daļā lokalizēto audzēju ārstēšanā.

Šo terapijas metodi neizmanto:

• atkārtoti (tā paša apvidus) recidīva gadījumā;
• Gorlina sindroma gadījumā;
• saistaudu slimību gadījumā.

Metodi cenšas neizmantot gados jauniem pacientiem, jo ilgtermiņā pastāv risks atkārtota audzēja attīstībai (staru terapijas veicināta šajā gadījumā) starojuma apvidū, kā arī ilgtermiņa kosmētiskais rezultāts atsevišķos gadījumos nav tik labs. Parasti vecums, kad tā tiek izvēlēta, ir pacientiem pēc 60 gadiem.

Biežākās staru terapijas blaknes ir:

• starotajos apvidos āda kļūst plānāka, atrofiska;
• apmatojuma pazušana apstarotajā rajonā;
• teleangektāciju veidošanās (lokāli mazo asinsvadu paplašināšanās);
• reti audu lokāla nekroze (atmiršana).

Lai sasniegtu labāku kosmētisko rezultātu, staru terapiju parasti plāno, pievadot nelielu starojuma devu ik dienas – ilgstošākā laika periodā.

Pētījumos, kur tiek salīdzināts recidīvu risks sejas rajonā lokalizētu, < 4cm diametrā bazālo šūnu audzēju ārstēšanā: recidīvu risks ir: 7.3% (staru terapijas grupā) un 0.7% (ķirurģijas grupā). Vērtējot kosmētisko efektu 4 gadus pēc ārstēšanas, tas tika atzīts par „labu” 87% (ķirurģijas grupā) un 69% staru terapijas grupā.

Papildus informāciju par staru terapiju lasiet ‘’Distances staru terapija’’.

3. Medikamentoza ārstēšana

Virspusēju bazaliomu gadījumā var izmantot lokālus krēmus.

Apmēram 9 gadījumos no 10 bazaliomām, audzēja iemesls ir patoloģisks signāls, kas izraisa patoloģisko bazaliomas šūnu augšanu. Šis signāls rodas šūnas iekšienē un to sauc par Hedžkoka signālceļu. Ir radīti medikamenti šī signālceļa pārtraukšanai bazaliomas šūnas iekšienē. Tā rezultātā patoloģiskās šūnas samazinās izmēros un tiek iznīcinātas.

Šos medikamentus izmanto tikai plaši izplatītas un tādas bazaliomas gadījumā, pie kuras nav iespējama operācija vai staru terapija.

Ja mērķterapija vairs nedarbojas (vai to nevar lietot kāda iemesla dēļ), tiek nozīmēta imūnterapija.

IV Profilakse

1. Dzīvesveids, fiziskās aktivitātes

Nav droša veida kā pasargāt sevi no bazaliomas. Daži riska faktori kā vecums, rase un ģimenes anamnēze nav ietekmējami. Bet ir atsevišķi preventīvi pasākumi, kurus ievērojot, var samazināt bazaliomas attīstības risku.

• Samaziniet UV starojuma ietekmi uz ādu

Lai samazinātu bazaliomas attīstības risku, svarīgākais ir UV starojuma ietekmes samazināšana uz ādas. Izvairieties no saules tiešas ietekmes uz ādu. Valkājiet cepures, saulesbrilles, apģērbu, kas nosedz ādu, nesauļojieties, neuzturieties tiešos saules staros dienas vidū, kad saules UV starojums ir visspēcīgākais. Ja nepieciešams pavadīt laiku ārā, atrodoties saules staros, lietojot UV aizsargkrēmus ar SPF filtru vismaz 20-30, bet indivīdiem ar augstu risku – saules aizsargkrēmu ar SPF 50+. Saules aizsargkrēmu atkārtoti uzklājiet uz ādas ik pēc 2-3 stundām vai pēc peldēšanās vai intensīvas svīšanas.

• Uzturieties ēnā

Ēnā UV starojuma koncentrācija ir zemāka nekā saulē. Ja vien iespējams, uzturieties ēnā.

• Neapmeklējiet solārijus un izvairieties no UV lampām

Daudzi cilvēki domā, ka solāriji un UV lampas (ko izmanto gēla manikīra/pedikīra veidošanā) ir nekaitīgas. Tā tas nav. Jau sen ir pierādīta solārija un UV lampu kaitīga un kancerogēnā ietekme uz ādu, palielinot ne tikai bazaliomas, bet arī citu ādas audzēju attīstības varbūtību.

• Sargājiet bērnus no saules

Bērni daudz ilgāku laiku mēdz uzturēties tiešos saules staros, kas var izraisīt ādas apdegumus un ādas šūnu bojājumu. Jau no bērnības bērni būtu jāizglīto par saules radītiem ādas bojājumiem un jāievēro visi aizsardzības principi, kad bērni uzturas saulē.

• Izvairīties no bīstamām ķīmiskām vielām

Arsēns var palielināt ādas vēža attīstības risku. Arsēns var atrasties akas ūdenī. Pesticīdi, herbicīdi un atsevišķas profesijas (akmens raktuvju strādnieki un kalēji) palielina ādas vēža attīstības risku.

• Regulāri pārbaudiet savu ādu

Regulāri veiciet savas ādas pašpārbaudi un, ja ievērojiet izmaiņas, griezieties pie dermatologa. Dermatologs var izveidot ādas karti, lai sekotu līdzi visiem ādas veidojumiem dinamikā

• Izvairīties no imūnās sistēmas nomākuma

Novājināta imūnsistēma palielina risku saslimt ar ādas vēzi, un tādos gadījumos tas var būt grūtāk ārstējams.

Inficēšanās ar HIV var novājināt imūnsistēmu. Izvairīšanās no inficēšanās ar HIV, piemēram, nelietojot intravenozas narkotikas un seksuālu attiecību laikā lietojot prezervatīvu, var arī samazināt risku saslimt ar ādas vēzi un daudziem citiem vēža veidiem.

Cilvēkiem, kuriem ir bijusi orgānu transplantācija vai ir kāda autoimūna saslimšana, nepieciešams ilgstoši lietot medikamentus, kas nomāc imūno sistēmu. Ādas vēža risks šiem cilvēkiem ir neliels, salīdzinot ar šo medikamentu lietošanas ieguvumu.

2. Papildus rekomendācijas

●       Veido savu ēdienkarti sabalansētu – ik dienas savā ēdienkartē iekļauj dārzeņus, augļus un ogas, pilngraudu produktus, pākšaugus, dzer ūdeni. Gatavojot ēdienu, izmanto tvaicēšanu, sautēšanu un vārīšanu. Ierobežo uzņemtā sāls un cukura daudzumu. Vairāk par uztura ieteikumiem skatīt šeit.

●       Esi fiziski aktīvs vismaz 30 minūtes katru dienu - ej garās pastaigās, peldi, skrien! Sīkāku informāciju meklējiet šeit.

●       Atmet smēķēšanu!

●       Pārdomā savus alkohola lietošanas paradumus un, ja nepieciešams, ierobežo alkohola lietošanas biežumu un daudzumu. Ja saproti, ka alkohola lietošanas paradumos ir nepieciešamas izmaiņas, vērsies pēc palīdzības pie narkologa vai sava ģimenes ārsta.