• Simptomi
• Diagnostika
• Ārstēšana
• Profilakse
• Rehabilitācija

Dzemdes kakla vēzis

Simptomi:

Dzemdes kakla vēzis mūsdienās ir viens no visvairāk novēršamajiem vēža veidiem, pateicoties vakcinācijai, skrīningam un agrīnai ārstēšanai. Tomēr dzemdes kakla vēzis joprojām ir viens no visizplatītākajiem un nāvējošākajiem vēža veidiem sievietēm visā pasaulē. Katru gadu dzemdes kakla vēzis tiek diagnosticēts aptuveni 570 000 sieviešu. [1]

Dzemdes kakla vēzis agrīnās stadijās, kad ārstēšana ir visefektīvākā, simptomus izraisa reti, līdz ar to ir nepieciešams laicīgs skrīnings attiecībā uz augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (HPV - human papilloma virus (angļu val.)) infekcijas tipiem, kas rada vislielākās bažas, jo tās progresēs līdz dzemdes kakla pirmsvēža stāvolim un vēzim. 

Galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis ir augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija, ar kuru visbiežāk var inficēties seksuālā kontakta laikā. Pētījumi pierāda, ka pirmās priekšvēža izmaiņas izveidojas, ja pagājuši vismaz 3 gadi pēc inficēšanās ar CPV. Dzemdes kakla vēzis attīstās 10 līdz 15 gadus pēc inficēšanās ar CPV. Cilvēka papilomas vīruss nešķiro pēc dzimuma vai vecuma, tomēr no inficēšanās var pasargāt droša un efektīva vakcīna. [1]

CPV radītās izmaiņas šūnās no inficēšanās un priekšvēža slimības līdz dzemdes kakla vēzim notiek lēni. Tas dod laiku veikt dzemdes kakla vēža skrīninga analīzi un novērst vēzi. 

Izpildi šo testu, lai novērtētu savu izpratni par CPV. 

Simptomi, kas var liecināt par dzemdes kakla vēzi 

Dzemdes kakla karcinoma visagrīnākajās stadijās var noritēt bez simptomiem vai arī ir iespējami ūdeņaini izdalījumi no maksts un asiņošana pēc dzimumakta, vai arī intermitējoši asiņaini izdalījumi menstruālo asiņošanu starplaikos. Bieži vien pacientes neatpazīst šos agrīnos simptomus.

Parasti paiet gadi, ja ne gadu desmiti, līdz patoloģiskas šūnas attīstās par dzemdes kakla vēzi. Šīs patoloģiskās šūnas bieži ir nekaitīgas un neizraisa nekādus simptomus vai tikai dažus simptomus. 

Ja attīstās vēzis, tas var izraisīt šādus simptomus:

• patoloģiska asiņošana – piemēram, pēc dzimumakta, starp menstruācijām vai pēc menopauzes

• patoloģiski izdalījumi no maksts, kam var būt nepatīkama smaka

• nogurums un svara zudums

• sāpes vēderā un iegurnī

• sāpes urinējot 

Līdz brīdim, kad dzemdes kakla vēzis sāk izraisīt simptomus, tas bieži vien jau ir diezgan progresējošā stadijā. [2]

Visu minēto simptomu gadījumā noteikti vērsieties pieginekologa vai ģimenes ārsta.  Detalizēti par agrīniem un vēlīniem dzemdes kakla vēža simptomiem lasiet sadaļā Vēža veidi. 

Svarīgi zināt, ka viena no CPV pazīmēm - kārpas

Ka jau minēts - dzemdes kakla vēža cēlonis ir augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija. Savukārt, kārpas ir labdabīgi ādas un gļotādas izaugumi, ko izraisa CPV. Tās var rasties jebkurā ķermeņa vietā, bet visbiežāk uz plaukstām un pēdām. Kārpu simptomi atšķiras atkarībā no to rašanās vietas un to izraisošā CPV vīrusa paveida. Ādas kārpas izplatās nonākot tiešā kontaktā cilvēkam ar cilvēku vai pieskaroties priekšmetiem, kas ir inficēti ar CPV. Kārpas ir plaši izplatītas, un vairumam cilvēku tās ir bijušas vismaz reizi mūžā. Kārpas reti rodas zīdaiņiem, taču biežāk sastopamas bērniem – visvairāk pusaudža gados. Tās biežāk rodas cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, kā arī miesniekiem, zivju tirgotājiem un citiem cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ar gaļu.

Praktiski nav iespējams pilnībā izvairīties no „kārpu vīrusa” (CPV), tādēļ vairumam cilvēku tās ir bijušas vismaz reizi mūžā. 

Lai samazinātu inficēšanās risku:

• nepieskarties citu cilvēku kārpām vai kārpām līdzīgiem veidojumiem;

• ar citiem cilvēkiem nelietojiet kopīgas zeķes, apavus un dvieļus;

• apmeklējot kopējās dušas, uzvelciet gumijas čības.

Savukārt, ja jums ir kārpas, apmeklējot mitras vietas, piemēram, dušas vai baseinus, uzlīmējiet tām ūdensnecaurlaidīgu plāksteri.

Dzimumorgānu kārpas ir viena no visbiežāk sastopamajām seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI), ko izraisa CPV vīruss. Inficēšanās risku būtiski palielina liels seksuālo partneru skaits (t.i. 6 un vairāk partneri), kā arī nodarbošanās ar dzimumaktu, proti seksu, neizmantojot prezervatīvu. Dzimumorgānu kārpas visbiežāk sastopamas jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Vairumā gadījumu dzimumorgānu kārpas tiek iegūtas heteroseksuālu dzimumattiecību laikā, lai gan aizvien biežāk tās sastopamas arī homoseksuāliem vīriešiem.

Pacientiem, kuriem ir dzimumorgānu kārpas, ieteicams veikt pārbaudes uz citām STI. Atcerieties, ka arī Jūsu patreizējam dzimumattiecību partneriem var būt neatklātas kārpas vai citas STI, tādēļ ir ieteicams veikt pārbaudes arī partnerim.

[1] Pasaules Veselības Organizācija: http://globocan.iarc.fr/Pages/fact_sheets_population.aspx Accessed November 2020.

[2] National Library of Medicine: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK279259/ 

[3] Slimību Profilakses un kontroles centrs: https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv?fbclid=IwAR1DhKwiVtf3Gf3tFItFWjwOJMU2rvv0k7nywdY4XUFoRKocFQQoIzKeyPM 

Dzīve pēc olnīcu vēža diagnozes joprojām turpinās. Ir svarīgi dot sev laiku atlabt un meklēt veidus, kā atgriezties dzīvē.

Psihoemocionālais atbalsts Onkoloģijas pacientam ir ļoti būtisks gan ārstēšanas gaitā, gan vēlāk. Tas ir pieejams gan ar valsts atbalstu, gan paša finansējumu. Jautājiet Ģimenes ārstam par pieejamajiem psihoemocionālā atbalsta terapijas veidiem. 

Valsts apmaksu var saņēmt par četru sesiju garumā: 

1. psiholoģiskā konsultēšana individuāli vai grupā pie klīniskā un veselības vai konsultatīvā psihologa; 
2. psihoterapija individuāli vai grupā; 
3. mākslas terapija individuāli vai grupā; 
4. ģimenes terapija. 

Šobrīd 1) – 4) pakalpojumi tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem[1], ja tiek sniegti kā daļa no medicīniskās vai psihiatriskās rehabilitācijas pakalpojuma (stacionāri vai ambulatoriski). 

Meklējiet atbalstu arī pacientu organizāciju mājas lapās, par tām lasiet vairāk šeit>.

[1] Slimību profilakses un kontroles centrs: https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Profesionaliem/Kliniskie%20algoritmi%20un%20pacientu%20celi/Onkologija/Pacientu%20celi/14_psihosociala-rehabilitacija-kliniskais-cels.pdf

Dzemdes kakla vēzis

Diagnostika:

Piemērotāko dzemdes kakla vēža izmeklēšanas metodi var noteikt ārstējosais ārsts, te ir uzskaitītas pamata diagnostikas metodes šim vēža veidam:

• dzemdes kakla un maksts apskate

• cirkšņa limfmezglu izmeklējums

• bimanuālā izmeklēšana – dzimumorgānu taustīšana caur maksti

• rektovaginālā izmeklēšana - dzimumorgānu taustīšana caur maksti un taisno zarnu

• kolposkopija un biopsija

Dzemdes kakla vēža diagnozes kods saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas pieņemto Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakciju (SSK-10)) ir C53 (dzemdes kakla ļaundabīgs audzējs).

Dzemdes kakla vēzi var apturēt vai savlaicīgi diagnisticēt, ja:

• veic dzemdes kakla vēža skrīningu

• vakcinējies pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) - zēniem un meitenēm no 12 gadu vecuma vakcināciju pret CPV ir valsts apmaksāta.

Plašāka informācija par CPV: https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv 

Dzemdes kakla vēža skrīningu Latvijā ir tiesīgi veikt sertificēti ginekologi, dzemdību speciālisti un ģimenes (vispārējās prakses) ārsti, proti, ģimenes ārsti.

Diagnostikas metodes

1. Instrumentālā un laboratoriskā diagnostika

2. Dzemdes kakla vēža stadiju noteikšana

Instrumentālā un laboratoriskā diagnostika ietver kolposkopiju. Tās ietvaros veic biopsiju jeb ārsts paņem audu paraugus, kuru nosūta uz laboratoriju.  Laboratorijā precīzi nosaka priekšvēža izmaiņu esamību un pakāpi vai noraida aizdomas uz diagnozi. 

Dzemdes kakla vēzis

Ārstēšana:

Dzemdes kakla vēža ārstēšana ir atkarīga no slimības stadijas. Atbilstoši Starptautiskās Ginekologu un Dzemdību speciālistu federācijas (International Federation of Gyneacology and Obstetrics – FIGO) izstrādātajiem kritērijiem. Dzemdes kakla vēzi iedala sekojoši:

Tabulā redzamās stadijas iedala vēl detalizētāk, tās varat aplūkot šeit>.

Ārsts, uzstādot diagnozi dzemdes kakla vēzis, nosaka arī audzēja klasifikāciju. Latvijā izmanto FIGO/TNM klasifikāciju. 

FIGO/TNM klasifikāciju lieto slimības stadijas noteikšanā, ārstēšanas plānošanā, kā arī ārstēšanas rezultāta novērtēšanā. FIGO - Starptautiskās Ginekologu un Dzemdību speciālistu federācijas (International Federation of Gyneacology and Obstetrics) izstrādāti kritēriji. TNM klasifikācijā izmantoti īsi apzīmējumi, kuri sniedz vienotu priekšstatu par klīniskajiem datiem audzēja izplatībā – tā raksturo ļaundabīgo audzēju izplatību, kuras pamatā ir trīs komponenti: 1) kategorija T – primārā audzēja izplatība; 2) kategorija N – metastāţu esamība/neesamība reģionārajos limfmezglos; 3) kategorija M – attālu metastāžu esamība/neesamība.

Primārā terapija dzemdes kakla vēža agrīnu stadiju gadījumos var būt vai nu ķirurģiska ārstēšana, vai staru terapija. Ķirurģiska ārstēšana parasti tiek piemērota pacientēm ar dzemdes kakla vēzi IA, IB1 stadijā un atsevišķos gadījumos – IIA1 stadijā. [1]

Kompumā iespējāmās terapijas metodes, kuras var nozīmēt ārsts – onkologs ir:

• staru terapija

• ķīmijterapija kopā ar staru terapiju, ja slimība atgriezusies mazajā iegurnī

• imūnterapija

• paliatīva ķīmijterapija kopā ar imūnterapiju

• ķirurģiska iejaukšanās

 [1] Nacionālais Veselības Dienests: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/1454/download?attachment

Dzemdes kakla vēzis

Profilakse:

CPV vīrusa un dzemdes kakla vēža profilakse

Sievietes risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi galvenokārt ir atkarīgs no tā, vai viņa dodas uz skrīningu, vai viņai ir bijusi cilvēka papilomas vīrusa (CPV) vakcīna un kāds ir viņas vecums.

Inficēšanos ar CPV iespējams mazināt, lietojot prezervatīvu, taču tas pilnībā no šī vīrusa nepasargā, jo CPV tiek nodots tālāk partnerim, saskaroties ne tikai ar gļotādām, bet arī ar ārējo dzimumorgānu ādu. Jo vairāk dzīves laikā ir partneri, jo lielāka iespēja inficēties ar CPV. Jo agrāk sāk dzīvot dzimumdzīvi, jo mazāk nobriedusi ir meitenes dzimumorgānu gļotāda, jo tā ir uzņēmīgāka pret dažādām STI, tai skaitā CPV. Tāpēc diemžēl, atšķirībā no citām onkoloģiskām slimībām, dzemdes kakla vēzis ir sastopams arī vecumā no 25–30 gadiem. Pilnībā no inficēšanās ar biežākajiem CPV tipiem pasargā tikai vakcīna.[1]

Dzīvesveids, fiziskās aktivitātes

Diētai un uzturam ir liela nozīme dzemdes kakla vēža attīstībā. Atbilstošs uzturs palīdz optimizēt imūnsistēmu, kas, savukārt, palīdz organismam reaģēt pret vēža audzējiem.

Piemēram, vidusjūras diētas ievērošana ir bagāta ar augļiem, dārzeņiem, zirņiem vai pupiņām, veselīgiem taukiem un zivīm, var samazināt gan CPV infekcijas, gan dzemdes kakla vēža risku

Ikdienas uzturā jāiekļauj:

• augļus un dārzeņus, pievēršot uzmanību krāsu un tekstūras daudzveidībai

• saliktie ogļhidrāti, piemēram, pilngraudu rīsi, makaroni, maize un kuskuss

• rieksti, sēklas un olīveļļas, kas ir veselīgi, nepiesātināti tauki, lai aizstātu piesātinātos taukus un transtaukskābes

• garšaugi un garšvielas, piemēram, sīpoli un ķiploki, vienlaikus ierobežojot pievienoto nātriju

• piena produkti ar zemu tauku saturu, piemēram, piens, siers un jogurts

• pākšaugi, piemēram, zirņi, lēcas un pupiņas, tostarp garbanzo pupiņas un sarkanās pupiņas.

Papildus sabalansēta un pilnvērtīga uztura uzturēšanai ikdienas multivitamīnu uztura bagātinātāju lietošana sievietēm ar CPV ir saistīta ar mazāk smagu infekciju un mazāku risku progresēt dzemdes kakla vēzim. [2]

Fiziskās aktivitātes var mazināt dzemdes kakla vēža risku

Pētījumi liecina, ka pat vismaz 30 minūtes fizisko aktivitāšu nodarbības, piemēram, aerobikas vai cita veida sportiskas kustības nedēļā ievērojami samazina sieviešu risku saslimt ar dzemdes kakla vēzi. [3]

Fiziskās aktivitātes:

1. Palīdz uzturēt veselīgu svaru. Liekais svars vai aptaukošanās ir saistīta ar dažādiem vēža veidiem.

2. Palīdz regulēt hormonālo sistēmu. Paaugstināts dažu hormonu līmenis var palielināt vēža risku.

3. Veicina veselīgu gremošanu organismā.

[1] Slimību profilakses un kontroles centrs: https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv

[2] National library of medicine: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6770822/

[3] Cancer Network: https://www.cancernetwork.com/view/exercise-could-lower-cervical-cancer-risk 

Dzemdes kakla vēzis

Rehabilitācija:

Radikālu procedūru gadījumos sievietei var būt nepieciešami tādi pasākumi kā rehabilitācijas programmas psihosociālu un psihoseksuālu problēmu risināšanai pēc operācijas, kā arī rekonstruktīvas procedūras. [1]

Emocijas un sajūtas

Daudzas sievietes uzskata, ka vēža ārstēšana viņas ir emocionāli ietekmējusi.

Pēc ārstēšanas sieviete var just:

• Trauksmi

• Nomāktību

• Emocionālu ievainojamību

Tas nav pārsteidzoši. Dzemde ir ļoti intīma ķermeņa zona. Pat poza, kas nepieciešama dzemdes kakla skrīninga vai ārstēšanas veikšanai, var satraukt sievieti. Kolposkopiju veicošais ārsts apzinās, ka sievietes var justies tā, tāpēc centīsies, lai Jūs justos pēc iespējas ērtāk un mierīgāk. Parasti šīs sajūtas pārvarēsiet ar laiku. Bet, ja jūtat, ka jums ir vajadzīga palīdzība, varat konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai meklēt psihologa palīdzību.

Atgriešanās dzīvē

Atveseļošanās un atgūšanās preiods pēc dzemdes kakla vēža ārstēšanas katrai sievietei ir individuāls. 

Tomēr, kamēr nav beigusies asiņošana vai izdalījumi, Jums vajadzētu izvairīties no: 

• Tamponu lietošanas

• Dzimumakta

• Peldēšanās

Turpmāki pasākumi

Pēc ārstēšanas sievieti aicina uz atkārtotu skrīninga pārbaudi aptuveni pēc 6 mēnešiem, lai noteiktu, vai nav radušās jaunas dzemdes kakla vēža šūnas. Ir ļoti svarīgi doties uz šo apmeklējumu. Pastāv iespēja, ka sievietei nebūs nekādu turpmāku problēmu. Ārstēšana ir veiksmīga vairāk nekā 4 no 5 sievietēm. Ja patoloģiskās šūnas atgriezīsies, būs nepieciešama turpmāka ārstēšana. [2]

[1] Slimību profilakses un kontroles centrs: https://www.spkc.gov.lv/lv/registretas-2013gada/5114b4cef19921.pdf

[2] https://www.cancerresearchuk.org/about-cancer/cervical-cancer/treatment-for-abnormal-cervical-cells/after-treatment#:~:text=Most%20women%20feel%20fine%20after,do%20anything%20else%20that%20day.