ONKO.LV
Teksta izmērs: A A A
Katram vēža veidam var būt raksturīgi atšķirīgi simptomi. Tomēr krūts vēža biežākie simptomi ir sāpes un diskomforts. Ne vienmēr visām sievietēm tas izpaužas ar veidojumu krūtī.
Ļaundabīga krūts audzēja pazīmes var būt šādas:
Atcerieties! Parasti izrādās, ka šo simptomu iemesls nav krūts vēzis, bet tie noteikti liecina, ka jums jādodas pie ginekologa, ģimenes ārsta vai onkologa. Lūdzu, nebaidieties no onkologa pieminēšanas Latvijā krūts slimības (arī labdabīgas pārmaiņas) tradicionāli ir onkologa (ķirurga mammologa) pārraudzībā.
Krūts vēža klasifikācija
audzēja pirmsākums. Lai arī pagaidām nekas vēl neliecina par vēža šūnu negatīvo ietekmi uz veselību, rentgenoloģiski tas jau ir saredzams.
krūts vēzis ir sācis attīstīties. Audzējs (veidojums krūtī) ir samērā neliels līdz 2 cm diametrā. Izteikti palielināti limfmezgli parasti netiek novēroti. Krūts vēzis, kas atklāts I stadijā, 90% gadījumu ir pilnībā izārstējams.
audzēja izmērs ir 2-5 cm diametrā. Ja tas ir mazāks par 2 cm diametrā un ja arī audzēja skartās puses rokas padusē parādās palielināti limfmezgli, tas ir pieskaitāms otrajai stadijai.
audzējs nereti pārsniedz 5 cm diametrā, taču var būt arī mazāks.
Krūts vēzi III stadijā raksturo:
krūts vēzis ir izplatījies arī uz citiem iekšējiem orgāniem (plaušām, kauliem u. c.).
Savlaicīga diagnostika var glābt dzīvību! Pieversiet uzmanību ikvienam simptomam, kas var liecinat par krūts vēzi.
Iemesli, kādēļ rodas aizdomas par krūts vēzi var būt dažādi: atradne skrīninga mamogrāfijas izmeklējumā, krūts palpatoras (krūtis izmeklē ar rokām pati paciente vai ārsts) izmeklēšanas laikā sataustīts veidojums, krūts ādas pārmaiņas, izdalījumi no krūts gala vai tā izskata / formas izmaiņas.
Diagnozes noteikšana ietver:
klīniskā izmeklēšana tiek izmeklētas krūtis un reģionālie (tuvumā esošie) limfmezgli;
Radioloģiskā izmeklēšana atkarībā no pacientes vecuma un krūšu blīvuma īpatnībām ārsts izvēlēsies papildus vizuālās diagnostikas izmeklējumus: mamogrāfiju (krūts rentgenoloģisku izmeklējumu), ultrasonoskopiju vai kombinēs abas metodes, lai iegūtu precīzus datus par veidojumu krūtī un reģionāliem limfmezgliem.
Atsevišķām pacientēm (īpaši gados jaunām, ar blīvām krūtīm, sievietēm ar zināmu BRCA gēna mutāciju vai krūts implantiem, plānā- krūts saaudzējoša operācija) papildus nepieciešams magnētiskās rezonanses izmeklējums krūtīm.audu parauga histoloģiskā izmeklēšana audu paraugs, kas tiek iegūts biopsijas vai operācijas laikā tiek izmeklēts zem mikroskopa. Šis ir galvenais izmeklējums, kas nosaka vai veidojums ir labdabīgs, vai ļaundabīgs. Papildus tiek aprakstīti citi terapijas metodes izvēlei nozīmīgi audzēja raksturlielumi.
Izmeklēšanas metodes
Krūšu pašizmeklēšana
Lai uzlabotu krūts vēža prognozi, vissvarīgākā ir agrīna diagnostika. Tas nozīmē, ka jāatklāj pēc iespējas mazi audzēji, pirms tie izplatās uz limfmezgliem.
Sievietēm, sākot no pilngadības vecuma, regulāri ir jāveic krūts dziedzeru kontrole. Pašpārbaudes mērķis ir sievietei pierast pie savu krūšu struktūras tā savlaicīgi atklājot izmaiņas. Jo ātrāk tās konstatētas, jo sekmīgāki tālākie ārstēšanas rezultāti.
Nelielus audzējus iespējams noteikt ar attēldiagnostikas mamogrāfijas palīdzību. Mamogrāfiski noteikts audzējs izskatīsies kā neregulāras formas apvidus, kurā redzami smalki kaļķa izgulsnējumi jeb kalcifikācija.
Lai apstiprinātu krūts vēža diagnozi, ir svarīgi izmantot arī citas metodes svārpsta biopsiju, ekscīzijas biopsiju, aspirācijas citoloģiju un aspirāciju ar tievu adatu.
Noderīgs būs arī slimnieka vai viņa tuvinieku stāstījums par slimības sākumu un attīstības gaitu, kas dod ārstam nepieciešamās ziņas diagnozes noteikšanai.
Krūšu pašizmeklēšana
Ikmēneša krūšu pašizmeklēšana ir visām sievietēm pieejama metode, kas palīdz laikus atklāt brīdi, kad būtu nepieciešams doties pie ārsta. Krūšu pašizmeklēšana ir jāveic visām sievietēm reproduktīvā vecumā 1x mēnesī, iztaustot abus krūts dziedzerus visos četros kvadrantos.
Kad?
Jāizvēlas laiks, kad krūtis nav īpaši jutīgas. Sievietēm, kam ir regulāras menstruācijas, to iesaka veikt nedēļu pēc menstruāciju sākšanās. Sievietēm, kam jau vismaz gadu ir menopauze vai ir izoperēta dzemde un olnīcas jebkurā pašu izraudzītā noteiktā dienā. Sievietēm, kas lieto hormonālās kontracepcijas tabletes, katra jaunā iepakojuma pirmās tabletes ieņemšanas dienā.
Cik bieži?
Pārmaiņu atklāšanai ir būtiski, lai krūtis izmeklētu ne retāk kā reizi mēnesī.
Vari smelties vairāk informacijas par krūšu skrīningu Skrinings.lv.
Atcerieties!
Ja Jums šķiet, ka neprotat izmeklēt savas krūtis pietiekami labi, Jums ir tiesības lūgt ārstu izmeklēt krūtis un parādīt, kā to pareizi darīt.
Īss video- kā veikt pašpalpāciju skatīt šeit.
Lasi detalizētāk par krūts vēža izmeklēšanas metodēm šeit >.
Ir vairākas krūts vēža ārstēšanas metodes. Sarunā ar ārstu tiek precizēts un pieņemts lēmums par nepieciešamo terapiju. Vērā jāņem pacienta vecums, vispārējais veselības stāvoklis un vēža stadija. Ārstēšanas veidu pēc diagnozes noteikšanas nosaka ārstu konsilijs ķirurgs, onkologs ķīmijterapeits un radiologs terapeits (tautas valodā-staru ārsts), patologs.
Atbilstīgi ļaundabīgā audzēja lokalizācijai un stadijai var tikt izvēlēti vairāki ārstēšanas ceļi:
ķirurģiskais operācija;
staru terapija;
medikamentozais ķīmijterapija, hormonu terapija, mērķa terapija;
rekonstruējošā ķirurģija.
Ārstēšanu vēl var iedalīt vietējā un sistēmiskā. Vietējās ārstēšanas mērķis ir iedarboties uz audzēju, nebojājot citas ķermeņa daļas. Tādas metodes ir apstarošana un operācija.
Savukārt sistēmiskā ārstēšana nozīmē uzņemt preparātus caur kuņģa-zarnu traktu vai ievadot vēnā, tādējādi iedarbojoties uz vēža šūnām, kas ir ārpus audzēja. Pie šīm metodēm pieder hormonālā terapija, ķīmijterapija, mērķterapija un imūnterapija.
Efektīvākā metode, kā samazināt mirstību no krūts vēža, ir mamogrāfijas skrīnings, kas uzlabo agrīni atklātās slimības izārstēšanas prognozi un samazina priekšlaicīgas nāves iespējamību krūts vēža dēļ par četrdesmit līdz sešdesmit procentiem. [1]
Krūts vēža profilakse sākas ar veselīgiem ieradumiem, piemēram, alkohola ierobežošanu un fizisku aktivitāti.
Latvijas lielākās medicīnas iestādēs, kurās ārstējas Latvijas krūts vēža pacientes, ir izstradāti vairāki materiāli, kas palīdzēs sniegt atbildes par piemerotakajām profilakses aktivitātēm. Vairāk lasiet šeit >. un šeit >
[1] Krūts vēža profilakse un diagnostika: https://www.vivendicentrs.lv/files/uploaded/methodical_materials/Kru%CC%84ts%20ve%CC%84z%CC%8Ca%20profilakse%20un%20diagnostika.pdf
Rehabilitācija krūts vēža gadījumā ietver trīs daļas: pirmsoperācijas, perioperācijas un pēcoperācijas daļu. Galvenie vingrinājumu veidi ir spēka un aerobikas treniņi. Svarīgs visaptverošas rehabilitācijas elements ir koncentrēšanās uz operētās puses pleca kustību diapazona palielināšanu. [1]
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas komanda ir sagatavojusi informatīvu materiālu Rehabilitācija pec krūts audzēja ārstēšanas, kurā varat rast daudz noderīgu ieteikumu un ieskatu rehabilitācijas iespējās.
Tāpat noderīgu ieskatu rehanilitācijai var sniegt pacientu organizācijas Latvijā. Lasiet vairāk šeit>.
