Limfoleikoze

• Simptomi
• Diagnostika
• Ārstēšana
• Profilakse
• Rehabilitācija

Limfoleikoze

Simptomi:

Leikēmija jeb leikoze ir balto asins šūnu vēzis, kas sākas kaulu smadzenēs, izplatoties asinīs, limfmezglos, liesā, centrālajā nervu sistēmā un citos orgānos. Slimībai ir vairāki tipi un apakštipi, kas nosaka leikēmijas attīstības tempu un ārstēšanas veidu. Novērojot vairākus saslimšanai raksturīgos simptomus, nekavējoties dodies pie ārsta, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes un laikus sāktu atbilstošu terapiju. [1]

Balto asins šūnu vēzis rodas, ja asins cilmes šūnas sāk patoloģiski strauji dalīties, kā rezultātā vairojas nenobriedušas un funkcionāli nepilnvērtīgas šūnas, kas izplatās citos ķermeņa orgānos. Vēža šūnas var skart ne vien asinsrades orgānus, piemēram, liesu un limfmezglus, bet arī citas ķermeņa daļas, piemēram, aknas un nieres. Procesa ietekmē palielinās organisma leikocītu jeb balto asins ķermenīšu daudzums, un samazinās eritrocītu jeb sarkano asins ķermenīšu skaits.

Leikēmija ir komplicēta slimība, ko iespējams iedalīt:

• limfātiska vai mieloīda – atkarībā no tā, kāda veida šūnas saslimšanu izraisījušas; 

• akūta vai hroniska – attīstīties strauji vai tieši pretēji – veidoties ilgā laika posmā, pacientam ilgstoši saglabājot labu pašsajūtu.

Raksturīgākās pazīmes:

• nogurums;

• elpas trūkums;

• pastiprināta zilumu veidošanās;

• neierasta asiņošana;

• vēdera uzpūšanās;

• sāpes vēdera kreisajā pusē;

• drudzis;

• pietūkuši limfmezgli;

• regulāras infekciju saslimšanas.

Ja jums ir kaut mazākās aizdomas, nekavējoties konsultējieties ar savu ārstu.

Limfoleikoze

Diagnostika:

Jums var tikt nozīmēti dažādi izmeklējumi, lai diagnosticētu un noteiktu leikēmijas veidu.

Asins analīzes - sākotnējā asins analīze parādīs, vai ir kādas izmaiņas, kas varētu liecināt par leikēmijas attīstību. Asins aina parāda kādā ttiecībā asinīs ir plazmas un šūnu daļas un, kas ir daudz būtiskāk- parāda cik kuras asins šūnas (un to apakšgrupas) asinīs atrodas.

Kaulu smadzeņu biopsija – veic, lai noteiktu leikēmijas formu, kas ir būtiski, jo ietekmē tālāko ārstēšanas gaitu. Ar šīm analīzēm laboratorijā var izdarīt mikroskopiskus (citomorfoloģiskus), imunoloģiskus un ģenētiskus izmeklējumus. Kaula smadzeņu analīze ir būtiska arī, lai atšķirtu leikēmiju no citām saslimšanām, kas var radīt leikēmijai līdzīgus simptomus, bet nav leikēmija, kā, piemērām, dažādas vīrusa infekcijas un citas asins saslimšanas. Kaulu smadzeņu paraugu analīzēm iegūst vispārējā anestēzijā, veicot iegurņa kaula dobuma punkciju. Izmeklējuma ilgums ir 15-30 minūtes.

Krūškurvja rentgens - krūškurvja rentgenogramma tiek veikta, lai pārbaudītu sirdi un plaušas, kā arī noskaidrotu, vai krūtīs nav palielināti limfmezgli.

Lumbālpunkcija jeb mugurkaula smadzeņu šķidruma paņemšana - mugurkaula smadzeņu (cerebrospinālā) šķidruma jeb likvora paņemšana. Parasti manipulāciju veic lokālajā anestēzijā, dažreiz izmanto vieglu sedāciju (iemidzināšanu). Mugurkaula smadzeņu šķidrumu paņem, tievu adatu ievietojot spraugā starp muguras skriemeļiem jostas rajonā zemāk par muguras smadzeņu līmeni. Metodi pielieto leikēmijas diagnostikai un ārstēšanai.

Limfoleikoze

Ārstēšana:

Ārstēšana ir atkarīga no leikēmijas veida. Akūtas leikēmijas attīstās ātri, un tās ir jāārstē nekavējoties. [2]

Akūta limfoīda leikēmija:

• ķīmijterapija;

• perifēro asiņu cilmes šūnu un kaulu smadzeņu transplantācija;

• lokāla staru terapija;

• steroīdus saturoša terapija.

Akūta mieloīda leikēmija:

• ķīmijterapija;

• perifēro asiņu cilmes šūnu un kaulu smadzeņu transplantācija;

• lokāla staru terapija.

Hroniska limfocītiska leikēmija:

• aktīva uzraudzība un kontrole;

• staru terapija;

• ķīmijterapija;

• monoklonālās antivielas;

• mērķterapija;

• ķirurģiska ārstēšana (liesas izņemšana).

Hroniska mieloīda leikēmija:

• tirozīna kināzes inhibitorus saturoša terapija;

• ķīmijterapija;

• monoklonālās antivielas;

• augstas devas ķīmijterapija kombinācijā ar cilmes šūnu transplantāciju;

• asins pārliešana;

• ķirurģiska ārstēšana (liesas izņemšana).

Limfoleikoze

Profilakse:

Pašlaik nav zināms veids, kā novērst lielāko daļu leikēmijas gadījumu. Lielākajai daļai cilvēku, kas saslimst ar leikozi, nav zināmi riska faktori, tāpēc nav iespējams novērst šo leikēmiju attīstību. [1,2]

Bet ir zināmi riska faktori, kurus ir iespējams novērst, lai mazinātu slimības attīstības risku.

Leikozes gadījumā biežākie riska faktori ir:

• vecums;

• ķīmisku vielu klātbūtne;

• radioaktīvais starojums;

• vīrusinfekcijas (piemēram, Epšteina-Barra vīruss);

• ģenētiskas slimības (piemēram, Dauna sindroms, ataksija-telangiektāzija, neirofibromatoze u.c.);  

• ģimenes anamnēze;

• dzimums;

• etniskā piederība.

Daži ieteikumi, ko darīt, lai samazinātu leikozes attīstības risku:

• Veido savu ēdienkarti sabalansētu – ik dienas savā ēdienkartē iekļauj dārzeņus, augļus un ogas, pilngraudu produktus, pākšaugus, dzer ūdeni. Gatavojot ēdienu, izmanto tvaicēšanu, sautēšanu un vārīšanu. Ierobežo uzņemtā sāls un cukura daudzumu. Vairāk par uztura ieteikumiem skatīt šeit.

• Esi fiziski aktīvs vismaz 30 minūtes katru dienu - ej garās pastaigās, peldi, skrien! Sīkāku informāciju meklējiet šeit.

• Atmet smēķēšanu!

• Pārdomā savus alkohola lietošanas paradumus un, ja nepieciešams, ierobežo alkohola lietošanas biežumu un daudzumu. Ja saproti, ka alkohola lietošanas paradumos ir nepieciešamas izmaiņas, vērsies pēc palīdzības pie narkologa vai sava ģimenes ārsta.

Limfoleikoze

Rehabilitācija

Pirms ārstēšanas, tās laikā un pēc tās ārsts turpinās jūs rūpīgi novērot. Ir ļoti svarīgi apmeklēt visas turpmākās vizītes. Šo apmeklējumu laikā jūsu ārsts runās ar jums par iespējamām problēmām un var nozīmēt papildus izmeklējumus, lai pārbaudītu jūsu veselības stāvokli. [2]

Gandrīz jebkurai vēža ārstēšanai var tikt novērotas blakusparādības. Dažas var ilgt no dažām nedēļām līdz mēnešiem, bet citas var ilgt visu atlikušo dzīvi. Lūdzu, informējiet ārstu par jebkurām izmaiņām vai sūdzībām, kuras pamanāt.

Slimības recidīva gadījumā lēmumu par tālāko ārstēšanu pieņems jūsu ārsts. 

Konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu par tālāko gaitu:

• iztrādājiet vizīšu un veicamo izmeklējumu grafiku;

• papildus pārbaužu grafiku, kas jums varētu būt nepieciešams nākotnē, piemēram, agrīnas atklāšanas (skrīninga) testi attiecībā uz citiem vēža veidiem vai testi, lai noteiktu vēža vai tā ārstēšanas ilgtermiņa ietekmi uz veselību;

• saraksts ar iespējamām nevēlamām blakusparādībām un kā rīkoties;

• diētas un fizisko aktivitāšu ieteikumi.

[1] https://www.cancer.org.au/cancer-information/types-of-cancer/leukaemia

[2] https://www.cancer.org/cancer/types/leukemia.html