ONKO.LV
Teksta izmērs: A A A
Limfomas ir limfoīdās sistēmas ļaundabīga slimība, kurai raksturīga patoloģiska balto asinsķermenīšu augšana. Izplatības ziņā ieņem sesto vietu no visiem vēža veidiem. [1]
Limfomas iedala divās lielās grupās:
Hodžkina limfoma;
Ne-Hodžkina limfoma (visbiežāk sastopamā limfoma, novēro aptuveni 90% gadījumu).
Kopumā aptuveni ir ap 40 ne-Hodžkina limfomas apakštipi, un tie atšķiras pēc to attīstības ātruma un izplatīšanās apjoma.
Raksturīgākie simptomi:
neizskaidrojams drudzis;
viena vai vairāku limfmezglu pietūkums, piemēram, kaklā vai padusē;
vēdera uzpūšanās;
pārmērīga svīšana, īpaši naktī;
nogurums;
apetītes zudums;
viegli rodas zilumi vai asiņošana;
svara zudums;
biežas infekcijas;
klepus, sāpes krūtīs vai elpošanas problēmas;
izsitumi vai nieze.
Hodžkina limfoma
Hodžkina limfoma, dažreiz saukta par Hodžkina slimību, ir limfomas paveids limfātiskās sistēmas audzējs. [2]
Ir divu veidu Hodžkina limfomas:
klasiskā Hodžkina limfoma, kas veido aptuveni 95% gadījumu,
un limfocītu dominējošā nodulārā Hodžkina limfoma.
Raksturīgākie simptomi:
nesāpīgs pietūkums kaklā, padusē vai cirkšņa zonā;
pārmērīga svīšana, īpaši naktī;
neizskaidrojams nogurums;
nieze;
elpas trūkums;
neizskaidrojams klepus;
drudzis;
neizskaidrojams svara zudums.
Ne-Hodžkina limfoma
Ne-Hodžkina limfoma ir vēža paveids. Par limfomām vispārīgi sauc vēžus, kas veidojas limfātiskajā sistēmā. Limfātiskā sistēma ir svarīga imūnsistēmas sastāvdaļa, kas sevī ietver dažādus limfmezglus. Ne-Hodžkina limfoma visbiežāk rodas limfmezglos, bet tā var rasties arī aknās, liesā, kuņģī vai kaulos. Ir vairāk nekā 60 ne-Hodžkina limfomas apakštipu, kas atšķiras pēc to attīstības ātruma un izplatīšanās apjoma. [3]
Ir divas ne-Hodžkina limfomas:
B-šūnu limfomas, kas veido aptuveni 85% limfomu,
un T-šūnu limfomas.
B-šūnu limfomas
Folikulārā limfoma raksturīga lēna vēža šūnu augšana limfmezglos, mikroskopiski veido apļveida grupas, kuras sauc par folikuliem.
Difūzā lielo B šūnu limfoma strauji augošs vēzis un viens no visizplatītākajiem apakštipiem pieaugušajiem.
Mazā limfocītu limfoma lēni augošs vēzis, kas līdzīgs hroniskai limfoleikozei.
Mantijas šūnu limfoma - attīstās limfmezglu ietekmēto augšanas centru ārējā malā (mantijas zonās), reti sastopama.
T-šūnu limfomas
Perifēra T-šūnu limfoma rets limfomas veids, kas bieži rodas kā plaši izplatīti, palielināti, nesāpīgi limfmezgli kaklā, padusē vai cirkšņa zonā.
Prekursoru T-limfoblastiskā limfoma - sākas nenobriedušajās (prekursoru) T-šūnās limfmezglos.
Ādas T-šūnu limfomas - galvenokārt skar ādu un sākas kā sarkani, zvīņaini plankumi vai izciļņi, kas var būt niezoši; tas ietver veidu, ko sauc par fungoīdo mikozi.
Raksturīgākie ne-Hodžkina limfomas simptomi:
nesāpīgs limfmezglu pietūkums;
neizskaidrojams drudzis;
pārmērīga svīšana, īpaši naktī;
apetītes zudums;
neizskaidrojams svara zudums;
nogurums;
nieze.
Katram limfomas veidam ir atšķirīgas pazīmes un simptomi, kas ietekmē tālāko slimības gaitu un ārstēšanu.
Ja jums ir kaut mazākās aizdomas vai novērojat jebkādas izmaiņas, lūdzu, konsultējieties ar savu ārstu!
PET jeb pozitronu emisijas tomogrāfija - trīsdimensiju krāsu attēls limfomas izplatības noteikšanai kaulu smadzenēs.
CT jeb datortomogrāfija - iegūst pacienta anatomisko struktūru attēlu, kurā var redzēt orgānus, veikt mērījumus un noteikt veidojumu izmērus.
MRI jeb magnētiskā rezonanse - viena no precīzākajām un informatīvākajām diagnostikas metodēm nekaitīga, ar magnētiskā lauka un radioviļņu palīdzību viena izmeklējuma laikā palīdz iegūt kvalitatīvus cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēlus trīs plaknēs, galvenokārt galvas un muguras smadzeņu izmeklēšanai.
Asins analīzes - asins analīzes tiek veiktas regulāri, ja jums ir diagnosticēta limfoma, lai novērtētu, kā vēzis un nozīmētā ārstēšana ietekmē asins šūnas jūsu organismā.
Biopsija galvenokārt veic diagnozes aptsiprināšanai.
Kaulu smadzeņu biopsija - kaulu smadzeņu biopsiju veic, lai pārbaudītu, vai vēža šūnas ir izplatījušās uz kaulu smadzenēm.
Ārstēšana ir atkarīga no limfomas veida, stadijas un recidīva riska. [1]
Ārstēšanas iespējas ietver staru terapiju un medikamentozo ārstēšanu (piemēram, ķīmijterapija, monoklonālās antivielas). Ķirurģiska ārstēšana limfomas gadījumā netiek piemērota. Dažos gadījumos ir nepieciešama ķīmijterapija ar sekojošu cilmes šūnu transplantāciju, ja novēro limfomas recidīvu vai ir augsts recidīva risks nākotnē.
Agrīna Hodžkina limfoma visbiežāk tiek ārstēta ar ķīmijterapiju kombinācijā ar staru terapiju.
Ne-Hodžkina limfomas gadījumā var tikt nozīmēta tikai staru terapiju vai staru terapija kombinācijā ar ķīmijterapiju.
Ja ne-Hodžkina limfoma ir strauji augoša vai "agresīva", parasti ārstēšanu uzsāk ar ķīmijterapiju. Audzēja agrīnā stadijā vai progresijas gadījumā var tikt piemērota arī lokāla staru terapija.
Diemžēl nav pierādītu pasākumu jeb aktivitāšu, kas palīdzētu limfomu profilaksei. Lielākajai daļai cilvēku ar limfomu nav riska faktoru, kurus varētu mainīt, tāpēc nav iespējas aizsargāties pret šo slimību. Taču ir dažas lietas, ko varat darīt, lai samazinātu limfomas attīstības risku, piemēram, ierobežot noteiktu infekciju risku un darīt visu iespējamo, lai saglabātu veselīgu imūnsistēmu. Zināms, ka cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, HIV infekciju vai Epšteina-Barra vīrusu ir paaugstināts limfomas attīstības risks. [4]
Helicobacteria pylori jeb H. pylori infekcija var būt viens no cēloņiem limfomu attīstībā. H. pylori infekciju ārstēšana ar antibiotikām un antacīdiem līdzekļiem var samazināt šo risku, taču šīs ārstēšanas ieguvums nav pierādīts. Lielākajai daļai cilvēku ar H. pylori infekciju nav simptomu, un dažiem ir tikai vieglas grēmas. Ir nepieciešams veikt papildus pētījumus, lai atrastu labāko veidu, kā atklāt un ārstēt šo infekciju cilvēkiem bez simptomiem.
Daži pētījumi liecina, ka liekais svars vai aptaukošanās var palielināt limfomu attīstības risku. Veselīga svara saglabāšana, regulāras fiziskās aktivitātes un veselīga ēšanas paradumu ievērošana, kas ietver daudz augļu, dārzeņu un graudaugu, kā arī ierobežošana vai izvairīšamās no sarkanās un apstrādātās gaļas, cukurotiem dzērieniem un subproduktiem, palīdzēs jums justies veselam un mazinās audzēja attīstības risku.
Līdz šim nav pierādīts, ka uztura bagātinātāji (tostarp vitamīni, minerālvielas un augu izcelsmes produkti) nepārprotami palīdzētu samazināt limfomas progresēšanas vai recidīva risku.
Ja domājat par uztura bagātinātāju lietošanu, vienmēr konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu.
Veido savu ēdienkarti sabalansētu ik dienas savā ēdienkartē iekļauj dārzeņus, augļus un ogas, pilngraudu produktus, pākšaugus, dzer ūdeni. Gatavojot ēdienu, izmanto tvaicēšanu, sautēšanu un vārīšanu. Ierobežo uzņemtā sāls un cukura daudzumu. Vairāk par uztura ieteikumiem skatīt šeit.
Esi fiziski aktīvs vismaz 30 minūtes katru dienu - ej garās pastaigās, peldi, skrien! Sīkāku informāciju meklējiet šeit.
Atmet smēķēšanu!
Pārdomā savus alkohola lietošanas paradumus un, ja nepieciešams, ierobežo alkohola lietošanas biežumu un daudzumu. Ja saproti, ka alkohola lietošanas paradumos ir nepieciešamas izmaiņas, vērsies pēc palīdzības pie narkologa vai sava ģimenes ārsta.
Limfoma atstāj neatgriezeniskus bojājumus uz limfātisko sistēmu. Ārstēšanas process var būt ļoti sarežģīts gan pašam pacientam, gan arī viņa tuviniekiem. Kaut arī ārstēšana var būt sekmīga, pēc terapijas pārtraukšanas pacienti bieži vien uztraucas par limfomas atgriešanos jeb recidīvu. [4]
Jūsu aprūpe pēc ārstēšanas būs atkarīga no tā, kāda veida limfoma jums ir, kāda veida ārstēšanu jūs saņemat un cik labi ārstēšana darbojas. Pat ja esat pabeidzis ārstēšanu, ārstējošais ārsts turpinās jūs novērot. Ir ļoti svarīgi apmeklēt visas vizītes, konsultācijas, jo limfoma dažkārt var atgriezties pat daudzus gadus pēc ārstēšanas.
Tāpat arī dažas blakusparādības ārstēšanas dēļ var ieilgt vai parādīties vairākus gadus pēc ārstēšanas pabeigšanas. Vizītes pie ārsta ir piemērots brīdis, lai uzdotu jautājumus un runātu par jebkādām izmaiņām vai problēmām, ko pamanāt, vai rada bažas.
Jums var tik nozīmēti arī papildus izmeklējumi (tādi, kā PET, CT, MRI, asins analīzes), lai jūs novērotu un laicīgi pamanītu kādas izmaiņas.
Konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu par tālāko gaitu:
iztrādājiet vizīšu un veicamo izmeklējumu grafiku;
papildus pārbaužu grafiku, kas jums varētu būt nepieciešams nākotnē, piemēram, agrīnas atklāšanas (skrīninga) testi attiecībā uz citiem vēža veidiem vai testi, lai noteiktu vēža vai tā ārstēšanas ilgtermiņa ietekmi uz veselību;
saraksts ar iespējamām nevēlamām blakusparādībām un kā rīkoties;
diētas un fizisko aktivitāšu ieteikumi.
[1] https://www.cancer.org.au/cancer-information/types-of-cancer/lymphoma
[2] https://www.cancer.org.au/cancer-information/types-of-cancer/hodgkin-lymphoma
[3] https://www.cancer.org.au/cancer-information/types-of-cancer/non-hodgkin-lymphoma
[4] https://www.cancer.org/cancer/types/non-hodgkin-lymphoma/causes-risks-prevention/prevention.html
