Plaušu vēzis

• Simptomi
• Diagnostika
• Ārstēšana
• Profilakse
• Rehabilitācija

Plaušu vēzis

Simptomi:

Plaušu vēža rašanās šūnu līmenī nav pilnīgi izprasta. Neseni pētījumi liecina, ka plaušu vēža attīstība nav pēkšņs bronhu epitēliju izmainošs notikums, bet ilgstošs sarežģīts process: pakāpeniska ģenētisko kļūdu rašanās, uzkrāšanās un secīgas šūnu pārmaiņas. Visa malignizācijas procesa attīstība var ilgt 10-20 gadu vai ilgāk.

Bronhu gļotādas šūnās pārmaiņas notiek galvenokārt ieelpoto kaitīgo faktoru (piemēram, cigarešu dūmi, vides piesārņojums) ilgstošas ietekmes dēļ. Pakāpeniski uzkrājoties kļūdām šūnu vairošanās regulējošos mehānismos, mainās šo šūnu izskats un dalīšanās raksturs. Epitēlijs zaudē raksturīgo izskatu, jaunu šūnu rašanās kļūst arvien straujāka, beigās vispār zūd kontrole par šūnu dalīšanos – tas ir, notiek malignizācija. Malignas (vēža) šūnas ir spējīgas neierobežoti vairoties un izplatīties organismā.

Nevar nosaukt kādu vienu īpašu pazīmju vai simptomu grupu, kas liecinātu par plaušu vēzi. 

Tomēr biežāk ziņotos plaušu vēža simptomus nosacīti var iedalīt četrās plašās kategorijās:

• audzēja lokālas augšanas un izplatīšanās izraisītie traucējumi;
• attālas metastāzes - ja plaušu veža šūnas izplatās ārpus plaušām, citos orgānos;
• nespecifiski, vispārīgi simptomi;
• paraneoplastiskie sindromi.

Plaušu vēzi iedala: sīkšūnu plaušu vēzis (SŠPV) un nesīkšūnu plaušu vēzis (NSŠPV), atkarībā no vēža šūnu veida. Tie atšķiras gan pēc slimības gaitas, gan atbildes reakcijas uz terapiju. 

Gan SŠPV, gan NSŠPV gadījumā var būt nespecifiskas, sistēmiskas pazīmes un simptomi (tā saucamā karcinomatozā intoksikācija):

• ēstgribas zudums,

• ķermeņa masas zudums,

• nespēks.

Lejupielādē šo materiālu “Plaušu vēzis: vēzis ar daudzām maskām”, lai izprastu sīkšūnu un nesīkšūnu plaušu vēža stadijas un dzīvildzi. 

Plaušu vēzis ir viens no izplatītākajiem un bīstamākajiem audzējiem, no kura katru gadu Latvijā mirst ap 1000 cilvēku. Jau sen ir zināma cieša saistība starp smēķēšanu un plaušu vēža risku, tāpēc ar speciāli izveidota kalkulatora palīdzību smēķētājiem ir iespēja noteikt savu plaušu vēža attīstības risku.

Apskati Plaušu vēža attīstības riska kalkulatoru šeit >.

Plaušu vēzis

Diagnostika:

Plaušu vēža savlaicīgu diagnostiku apgrūtina fakts, ka nav ne specifisku sūdzību, ne pazīmju, kamēr audzējs nav sasniedzis pietiekoši lielu izmēru vai kamēr vēža šūnas nav izplatījušas uz limfmezgliem vai citiem orgāniem. Tāpēc diagnozes noteikšanai ir svarīgi novērtēt visu pieejamo informāciju – slimības vēsturi, smēķēšanas vai citu kaitīgo faktoru iedarbību, simptomus un izmeklēšanas datus.

Lai noskaidrotu simptomu iemeslus, jānovērtē:

• medicīniskā anamnēze jeb pacienta slimības vēsture – kādas slimības ir pārciestas un/vai turpinās joprojām (piemēram hroniska obstruktīva plaušu slimība un plaušu fibroze);
• smēķēšana – cik sen smēķē, cik daudz cigarešu dienā u. tml.; 
• nelabvēlīgi apkārtējās vides (piemēram, lauksaimniecības piesārņojums) apstākļi un profesionāli kaitīgas vielas (saskarsme ar azbestu, diegvielas tvaikiem/sadegšanas produktiem, ogļu putekļiem);
• nelabvēlīga iedzimtība (onkoloģiskas slimības ģimenē).

Plaušu vēzis

Ārstēšana:

Kad pacientam ir apstiprināta plaušu vēža diagnoze, piemērotāko ārstēšanas taktiku izvēlas ārstu speciālistu komanda – onkoloģiskais konsīlijs. 

Onkoloģiskā konsīlija komandā obligāti ir onkologs ķīmijterapeits, ķirurgs ar specializāciju onkoloģiskā ķirurģijā, terapeitiskais radiologs un diagnostiskais radiologs. Konsīlija komandai var pievienoties arī citi speciālisti – ārsts patologs, rehabilitologs un uztura speciālists, paliatīvās aprūpes ārsts u.c. 

Plaušu vēža specifiskā ārstēšana var būt ar mērķi slimību izārstēt (radikāla) vai arī slimību uz laiku apturēt, pagarinot laika posmu bez slimības progresijas (paliatīva).

Ārstēšanas veidus var iedalīt divās kategorijās:

1. Lokāla. Ārstēšanas veids darbojas vietā, kur to pielieto, piemēram, ķirurģiska operācija vai staru terapija.

2. Sistēmiska. Ārstēšanas līdzeklis izplatās pa visu organismu. Piemēram, medikamenti izplatās pa visu organismu ar asinsriti, bet visvairāk iedarbojas uz plaušu vēža šūnām.

Vairāk informācijas par plaušu vēža ārstēšanas iespējām varat rast sadaļā Plaušu vēzis. 

Uzziniet vairāk par dzīvi ar plaušu vēzi šajā izdevumā “Dzīve ar plaušu vēzi” šeit. 

Plaušu vēzis

Profilakse:

Valstīs, kurās tiek veikts plaušu vēža skrīnings, tiek izmantota zemas starojuma devas krūšu kurvja datortomogrāfija. Krūšu kurvja rentgenogrammas plaušu vēža skrīningam atzītas par neefektīvām un netiek izmantotas. Latvijā dažādu iemeslu dēļ kā vadošā izmeklēšanas metode plaušu vēža saslimšanas diagnostikai tiek izmantota krūšu kurvja rentgenogrāfiska izmeklēšana, kas arī tiek nozīmēta samērā reti vai nemaz, ja cilvēkam nav sūdzības un persona nav iekļauta to specialitāšu sarakstā, kur nepieciešama regulāra krūšu kurvja rentgenogrāfiska izmeklēšana (vairāk tuberkulozes agrīnai diagnostikai).

Latvijā nav valsts organizēts un apmaksāts zemo devu plaušu vēža skrīnings asimptomātiskiem pacientiem, kuriem ir augsts risks saslimt ar plaušu vēzi.

Tādēļ ir būtiski pieverst uzmanību, kāda ir riska grupa, kurā ir iespēja saslimt ar plaušu vēzi:

• pacienti 55 - 80 gadu vecumā,

• 30 paku gadu smēķēšanas anamnēze (smēķēšanas stāžu rēķina paku gados, t.i. cik gadus pacients smēķējis pa 1 paciņai dienā)

• smēķē arvien vai atmetuši pēdējo 15 gadu laikā (B evidence). [1]

Smēķēšanas un veipošanas atmešana

Tabakas produktu smēķēšana ir galvenais plaušu vēža riska faktors. Vairāk kā 80% plaušu vēža slimnieku ir esoši vai bijušie smēķētāji. Tāpēc ir ļoti svarīgi smēķēšanu neuzsākt vispār vai to pēc iespējas ātrāk atmest. Tabakas dūmos ir identificētas vismaz 50 potenciāli kancerogēnas vielas, kuras skar elpceļus izklājošas šūnas. Dažas no šīm vielām ir radioaktīvas, dažas ir indes. 

Pasīvā smēķēšana ir tabakas produktu ieelpošana no gaisa blakus smēķētājam. Tas nozīmē, ka pasīvais smēķētājs ieelpo ar tabakas dūmiem arī kancerogēnus, kas paaugstina risku saslimt ar plaušu vēzi līdz pat 30%. Jo ilgāka ir pasīvās smēķēšanas pieredze, jo lielāks ir plaušu vēža attīstības risks. Ļoti svarīgi pasargāt no pasīvās smēķēšanas bērnus! Alternatīva tabakas smēķēšanai ir “tvaikošana”, veipošana, jeb elektroniskās cigaretes. Šis smēķēšanas veids balstās uz to, ka ierīcē tiek uzsildīts šķidrums ar augu izcelsmes glicerīnu, tas rada tvaikus un ar tvaiku elpceļos tiek nogādāts smēķēšanas ierīcē esošais nikotīns. Pagaidām nav datu par šī smēķēšanas veida tiešo saistību ar plaušu vēzi un ilgtermiņa efektiem, taču ir zināms, ka tvaikošana izraisa nopietnu elpceļu bojājumu – plaušu audu iekaisumu, asiņošanu no elpceļiem. Tas var ietekmēt ilgtermiņā plaušu vēža attīstības risku. 

Īpaši bīstama veipošana ir pusaudžiem un jauniešiem, jo var padarīt viņus par nikotīna atkarīgiem un novest pie cigarešu smēķēšanas. Turklāt, e-cigarešu dūmos ir atrasti tādi kancerogēni kā acetāldehīds u.c. Smēķēšanas laikā organismā nonāk nikotīns, kura efekti organismā izraisa stipru psiholoģisku atkarību.

[1] https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Profesionaliem/Kliniskie%20algoritmi%20un%20pacientu%20celi/Onkologija/Kliniskie%20algoritmi/2_dg_algoritms_plausas.pdf

Plaušu vēzis

Rehabilitācija:

Kopumā Latvijā ir īstenoti vairāki desmiti projektu onkoloģisko pacientu atbalstam un izglītošanai, izveidots psihoemocionālā atbalsta dienas centrs RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra paspārnē, realizētas psihosociālās rehabilitācijas programmas “Spēka Avots”, kurās jaunas prasmes un motivāciju dzīvei guvuši daudzi cilvēki no visas Latvijas.

Pieteikšanās valsts apmaksātai psihosociālās rehabilitācijas programmai

“Spēka Avots” www.dzivibaskoks.lv, tel. 67625339. Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” mentoru kustība:

tel. 26323636.

Cilvēkiem ar plaušu vēzi ir raksturīgs nogurums un apgrūtināta elpošana. Rehabilitācija pēc plaušu vēža paredzēta, lai var tikt galā ar šiem un citiem simptomiem. Liela daļa no tās ietver vingrinājumu apguvi, kas palīdz ērtāk elpot, uzlabo vispārējo fizisko sagatavotību un uzlabo cilvēka pēju kopumā sadzīvoot ar plaušu vēzi.

Rehabilitācija var ietvert vairākas aktivitātes, tai skaitā:

• praktizēt elpošanas tehnikas

• mācīties, kā izmantot skābekļa terapiju, lai novērstu elpas trūkumu

• veikt vingrinājumus sirds, plaušu un muskuļu stiprināšanai

• saņemt padomus par ikdienas dzīvi pēc plaušu vēža ārstēšanas

• iemācīties, kā rīkoties ar medikamentiem

• saņemt palīdzību, lai atmestu smēķēšanu

• saņemt padomus par veselīgu uzturu

• atrast emocionālu atbalstu [1]

Tāpat noderīgu ieskatu rehabilitācijai var sniegt pacientu organizācijas Latvijā. Lasiet vairāk šeit>.

[1] Pubmed: https://www.healthline.com/health/lung-cancer/pulmonary-rehabilitation#what-to-expect