ONKO.LV
Teksta izmērs: A A A
Urīnpūšļa vēzis attīstās vecākiem cilvēkiem, kuri 60 vai vairāk gadus veci, bet audzējs var būt arī gados jauniem cilvēkiem. Ir zinātniski pieradīts, ka kaitīgās vielas, ko satur tabakas izstrādājumi, ir vēža attīstības iemesls gandrīz pusei no visiem urīnpūšļa vēža gadījumiem. [1]
Vēl viens labi zināms riska faktors ir ķīmisku vielu iedarbība, ko izmanto ražošanā krāsas, krāsošanas līdzekli, metāla un naftas produkti, lai gan pēdējā laikā darba aizsardzības principi ir palīdzējuši mazināt šos riska faktorus.
Noteiktu vīrusu, baktēriju un parazītu radītas infekcijas un hroniskas urīnceļu infekcijas arī var palielināt risku saslimt ar urīnpūšļa vēzi.
Staru terapija taisnajai zarnai, dzemdes kaklam, prostatai palielina risku saslimt ar urīnpūšļa vēzi. Staru terapijas var veicināt nelabvēlīgas izmaņas urīnpūšļa epitēlija šūnās.
Vairāki bioloģiskie faktori un kaitīgās vielas var palielināt risku saslimt ar urīnpūšļa vēzi. Lielāks risks nenozīmē to, ka kāds saslimst ar vēzi, dažreiz urīnpūšļa vēzis attīstās bez zināma iemesla.
Pacientiem, kuriem ir šie riska faktori, obligāti vismaz reizi gadā ir jāveic urīna analīze.
Pirmais signāls organismā par iespējamu audzēju urīnpūslī ir asiņu piejaukums urīnā. Urīnpūšļa audos veidojas ļaundabīgas šūnas, parasti audzējs sākas virspusējā urīnpūšļa epitēlijā un ar laiku ieaug dziļākos audos. Parasti saslimšana skar vecākus cilvēkus, bet dažreiz tā ir sastopama arī jaunu cilvēku vidū.
Raksturīgākie simptomi ir sekojoši:
Biežāka urinēšana nekā parasti,
sāpes vai dedzināšana urinācijas laikā,
sajūta, ka Jums tūlīt jāiet urinēt, pat ja urīnpūslis nav pilns,
grūtības urinēt vai vāja urīna plūsma,
naktī vairākas reizes jāceļas, lai urinētu.
Ļoti svarīgi ir nekavējoties griezties pie ģimenes ārsta vai urologa hematūrijas gadījumā, lai neielaistu slimību.
Audzējs ir ļoti labi apasiņots un trausls, tādēļ biežākais simptoms ir asiņu piejaukums urīnā urīna krāsa var būt no gaiši sarkanas līdz kolas brūnai., Bieži audzēja sākuma stadijās asinis urīnā var arī nepamanīt, tās var redzēt tikai urīna analīžu atbildēs. Ja ir lielāks audzējs, tad urinējot var manīt lielāku asiņu piejaukumu urīnā. Var būt sūdzības par biežu un sāpīgu urināciju, kā arī sāpes mugurā, mazajā iegurnī vai straujš svara zudums var norādīt uz audzēja ieaugšanu urīnpūšļa sienā.
Slimības simptomu gadījumā nekavējoties griezieties pēc palīdzības pie ārsta. Novēlotas ārstēšanas gadījumā slimība var kļūt neārstējama.
Ļoti svarīgi laicīgi griezties pie ārsta, ja Jums ir hematūrija (asiņu piejaums urīnā). [1]
Urīna analīzes urīna paraugā var būt leikocīti un asinis. Vizuāli asinis urīnā var arī neredzēt, bieži vien audzēja sākuma stadijās tās var redzēt tikai urīna analīzēs.
Urīna citoloģija urīnā dažreiz cirkulē audzēja šūnas, kuras var redzēt mikroskopā.
Fibrocistoskopija izmeklējumā izmanto ļoti mazu, speciālu lokanu video kameru, ar kuru urologs novērtē urīnpūšļa gļotādas un prostatas stāvokli. Izmeklējumu veic lokālā narkozē, un pacientam tas nav sāpīgs. Izmeklējumu veic hematūrijas gadījumā. (skatīt sadaļā Pacientam).
Vēdera dobuma un plaušu datortomogrāfija nosaka audzēja ieaugšanas dziļumu urīnpūšļa sienā un metastāzes vēdera dobumā. Plaušu datortomogrāfiju veic vēlīnās audzēja stadijās, jo audzējs var veidot metastāzes plaušās.
Mazā iegurņa magnētisko rezonansi izmanto, lai noteiktu audzēja izplatību urīnpūšļa sienā un iegurņa limfmezglos. (skatīt sadaļā Pacientam)
Ļoti svarīgi izmeklējumus kvalitatīvi veikt specializētos centros, kur šādus izmeklējumus apraksta speciālists, kurš specializējās uroloģiskajās pataloģijās.
Muskuļus neinvazīva urīnpūšļa audzēja ārstēšana
Transuretrāla urīnpūšļa rezekcija manipulācijā izmanto instrumentu ar video kameru, kuru pacientam ievieto caur urīnizvadkanālu, un ar elektrisku cilpu nogriež urīnpūšļa audzēja audus un izņemot tos no urīnpūšļa caur kanālu. Pāris dienas pēc operācijas pacients staigā ar urīnpūšļa katetru, pēc operācijas var būt neliela hematūrija.
Vaļēja urīnpūšļa sienas rezekcija operācijā caur ādas iegriezumu vēdera priekšējā sienā izgriež urīnpūšļa sienas daļu, kurā atrodas audzējs. Šādu ārstēšanas metodi izmanto ļoti reti.
Bioloģiskie preparātu terapija (imūnterapija) urīnpūslī ievada bioloģiski aktīvas vielas, kas signalizē organisma imūnsistēmai, lai tā cīnās ar vēža šūnām urīnpūslī. Izplatītākās līdzeklis ir tuberkulozes baktērija (BCG), kuru caur katetru ievada urīnpūslī. Ārstēšanu veic atkārtoti vairākas reizes. Imūnterapiju uzsāk pēc transuretrālas urīnpūšļa rezekcijas. Bioloģiska terapija var radīt kairinājuma sajūtu urīnpūslī.
Lokāla ķīmijterapija urīnpūslī caur katetru ievada ķīmisku preparātu, kas iznīcina virspusējās audzēja šūnas. Terapija var radīt kairinājuma sajūtu urīnpūslī.
Muskuļus invazīva urīnpūšļa audzēja ārstēšana
Radikāla cistektomija ir ķirurģiska ārstēšana, kuras laikā vīriešiem izņem urīnpūsli, prostatu ar sēklas pūslīšiem un apkārt esošos limfmezglus. Sievietēm izņem urīnpūsli, dzemdi ar olnīcām, olvadiem un daļu maksts priekšējās sienas. Operāciju veic caur ādas iegriezumu vēdera apakšdaļā pa viduslīniju. Pasaulē veic arī minimāli invazīvu operāciju -robota asistētu vai roku asistētu laparaskopisku cistektomiju. kurā piedalās roboti vai mediķi.
Urīna atteces izveide pēc radikālas cistektomijas ķirurgs uzreiz pacientam veido urīna atteces mehānismu. Jūsu ķirurgs var izveidot caurulīti (konduītu) no tievās zarnas segmenta, kuram pievieno abus urīnvadus. Zarnas segmentu izvada uz vēdera priekšējās sienas, kur piestiprina speciālu maisu (stomas maisu).
Ir arī cita metode, kad ķirurgs no tievās zarnas izveido segmenta rezervuāru urīnam, kas atrodas pacienta ķermeņa iekšpusē un ir pievienots urīnizvadkanālam. Pacients normāli urinē, bet dažreiz ir jālieto urīnpūšļa katetrs, lai nodrošinātu pilnīgu urīna atteci no urīna rezervuāra.
Izvēloties urīna atteces veidu, ir jāņem vērā pacienta vispārējais veselības stāvoklis, prognozējamais dzīves ilgums, blakus saslimšanas un pacienta vēlmes. Jautājiet un diskutējiet ar savu ārstu par sev piemērotāko veidu.
Ķīmijterapija
Ķīmijterapijā izmanto medikamentus, kas iznīcina audzēja šūnas. Ķīmijterapiju urīnpūšļa audzēja ārstēšanā izmanto divu vai vairāku medikamentu kombināciju. Medikamentus ievada caur vēnu Jūsu rokā.
Ķīmijterapiju lieto pēc radikālas cistektomijas, ja ir atlikušas audzēja šūnas organismā vai pirms operācijas, lai samazinātu audzēja izmēru un izplatību. Dažreiz ķīmijterapiju kombinē ar staru terapiju.
Staru terapija
Staru terapijā izmanto radioaktīvo starojumu, kas iedarbojas uz audzēja šūnām urīnpūslī un iznīcina tās. Ārstēšanas metodi izmanto kombinācijā ar ķīmijterapiju, ja nav iespējams veikt cistektomiju.
Staru terapiju dažreiz izmanto arī tad, ja pēc radikālas cistektomijas organismā ir palikušas audzēja šūnas. [1]
Kontrolēt šķidruma uzņemšanas daudzumu
Nesaturēšanas gadījumā ir jāierobežo pārmērīga šķidruma uzņemšana. Jādzer biežāk un mazāki apjomi, jo liels šķidruma daudzums uzņemts vienā reizē provocē urīna noplūdi. Tomēr jāatceras, ka ūdens ir nepieciešams normālai organisma darbībai tas jāuzņem pietiekoši, taču ne pārlieku lielā daudzumā.
Laikus apmeklēt tualeti
Nav veselīgi ciesties un neiet uz tualeti. Tiklīdz rodas vēlēšanās urinēt, pēc iespējas ātrāk ir jāapmeklē tualete. Pārāk ilga ciešanās var novājināt urīnpūšļa muskuļus. Urinēšanas procesu gan nevajadzētu sasteigt der pārliecinies, ka ir izvadīts viss urīns. Nepilnīgi izvadīts urīns arī var būt viens no inficēšanos veicinošiem faktoriem.
Veikt iegurņa vingrinājumus
Par iegurni dēvējam apvidu no dzimumorgānu zonas līdz pat mugurkaula pamatnei. Tas ir veidots no muskuļiem, kas palīdz kontrolēt urīnpūsli. Lai padarītu tos stiprākus, ieteicamas īpašās aktivitātes. Vingrinājuma pamatā ir maksts muskuļu sasprindzināšana tā, ir kā mēs censtos no visa spēka apturēt urinēšanu. Vislabāk to izpildīt guļus uz cietas pamatnes un muskuļi ir jāsaspiež tā, lai rastos sasprindzinājuma sajūta dzimumorgānu apvidū un aizmugurē. Šāds sasprindzinājums jāmēģina noturēt līdz pat 10 sekundēm. Var veikt ātrus muskuļa sasprindzināšanas/atbrīvošanas ciklus 8 līdz 10 reizes. Iegurņa muskuļu nostiprināšana darbosies gan kā profilakse urīna nesaturēšanai, gan arī palīdzēs mazināt problēmu, ja tā būs jau radusies.
Kustēties
Aktivitātes un kustēšanās ir veselīgas jebkurā gadījumā un palīdz arī tad, ja pie vainas kāda urīnpūšļa problēma. Tāpat aktīvs dzīvesveids, vingrošana var palīdzēt uzturēt veselīgu svaru un mazināt aizcietējumus abos gadījumos urīnpūšļa problēmas ir visai ticamas, un, tiekot galā ar pamatproblēmu, iespējams, atkāpsies arī ar urīnpūsli saistītās.
Pievērst īpašu uzmanību svaram
Jo, ja ķermeņa masas indekss uzrāda lieko svaru vai aptaukošanos, pastāv reāla iespēja, ka var sākties problēmas ar urīnpūsli. Pārāk liels svars noslogo iegurņa pamatni, ietekmējot urīna saturēšanu. Tas var arī radīt nevajadzīgu spiedienu uz iegurņa nerviem, izraisot sajūtu, ka nepieciešams urinēt nekavējoties un biežāk, nekā tas patiešām ir vajadzīgs. Svara kontrole var mazināt spiediena sajūtu un uzlabot dzīves kvalitāti.
Ievērot higiēnu
Ir vairāki ieteikumi, kas jāņem vērā, domājot par higiēnu un urīnceļu veselību. Pēc urinēšanas apslaukoties, tualetes papīrs jāvirza no priekšas uz aizmuguri, lai baktērijas no tūpļa apvidus nenonāktu urīnceļos un dzimumorgānos. Mazgājoties jāatceras, ka šī zona prasa maigumu, proti, nederēs asas, kodīgas ziepes tās var traumēt jutīgo ādu un radīt baktērijām labvēlīgu vidi. Tāpat der atcerēties, ka iešana dušā var būt labāka nekā vannošanās, jo vannojoties baktērijas un citi kairinātāji var iekļūt dziļāk urīnceļos.
Atmest smēķēšanu
Cigarešu dūmi ir vaininieki daudzu slimību izraisīšanā, tie ir arī urīnpūšļa vēža riska faktors. Puse no visiem cilvēkiem, kuri saslimst ar šo slimību, ir smēķētāji. Smēķēšana var arī būt nesaturēšanas cēlonis, jo cigarete iet roku rokā ar klepu, kas sasprindzina iegurņa pamatni. Nikotīns var būt pie vainas urīnpūšļa muskuļa pastāvīgam sasprindzinājumam, radot nepieciešamību biežāk urinēt. Atmest smēķēšanu nav vienkārši, iespējams, vajadzēs vērsties pēc palīdzības pie atkarību speciālista vai taujāt aptiekā. Jā, farmaceitam būs ieteikumi, kā atvieglot smēķēšanas atmešanu. Šādam nolūkam aptiekā ir pieejamas bezrecepšu zāles un arī medikamenti, ko var iegādāties ar ārsta recepti. Šīs zāles ietekmē sajūtas, kas rodas smēķējot, un palīdz atmest smēķēšanu. Parasti tās jālieto kursa veidā.
Izvelēties veselīgu uzturu
Savukārt sabalansēts uzturs, kas bagāts ar dārzeņiem, augļiem un pilngraudu produktiem var pasargāt no liekā svara pieauguma. Īpaši svarīgi katrā ēdienreizē iekļaut pietiekami daudz šķiedrvielu tās ir labākā aizcietējumu (vēl viens urīnceļu problēmu cēlonis) profilakse. [2]
Aprūpe cilvēkiem, kuriem diagnosticēts urīnpūšļa vēzis, nebeidzas, kad aktīvā ārstēšana ir saņemta. Jūsu ārstējošais ārsts turpinās pārbaudīt, vai vēzis nav atgriezies, pārvaldīs jebkādas blakusparādības un uzraudzīs jūsu vispārējo veselību. To sauc par turpmāko aprūpi un aktīvu uzraudzību.
Jūsu turpmākā aprūpe var ietvert regulāras gan fiziskās, gan medicīniskās pārbaudes. Ārsti sekos līdzi jūsu veselības stāvoklim arī turpmāk. Cilvēkiem, kuri tiek ārstēti no urīnpūšļa vēža, tālākā aprūpe parasti ietver vispārēju fizisko izmeklēšanu, cistoskopiju (ja urīnpūslis nav izņemts), urīna citoloģiju, rentgenoloģisku izmeklēšanu un regulāras asins un urīna analīzes, lai pārliecinātos, ka vēzis nav atgriezies.
Cilvēkiem, kuriem ir ietekmēta urīna attece, turpmākā aprūpe var ietvert infekcijas pārbaudi ar urīna analīzēm, urinēšanas kontroles problēmu pārbaudi un novēršanu, atkārtotu vēža pārbaudi augšējos urīnceļos un nieru darbības izmaiņu pārbaudi ar asins un urīna analīzēm un rentgena stariem.
Pastāstiet savam ārstam par jebkādiem jauniem simptomiem, piemēram, sāpēm urinēšanas laikā, asinīm urīnā, biežu urinēšanu, tūlītēju urinēšanas nepieciešamību un citiem simptomiem. Šie simptomi var liecināt par vēža atgriešanos vai var būt cita veselības stāvokļa pazīmes.
Bieži tiek ieteikta gan paša vēža slimnieka rehabilitācija, gan arī atbalsts tuviniekiem, kā, piemēram, fizikālā terapija sāpju novēršanai, uztura konsultācijas, psihoterapeits. Rehabilitācijas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem nezaudēt pārliecību un saglabāt dzīves kvalitāti.
Vēzis un tā ārstēšana bieži izraisa fiziskas, mobilitātes un kognitīvas problēmas. Šīs problēmas var apgrūtināt ikdienišķu darbību veikšanu, atgriešanos darbā un arī ietkemēt vēža tālāku ārstēšanu. Tiem var būt ilgstoša ietekme uz jūsu veselību un vispārējo dzīves kvalitāti. Vēža rehabilitācija var palīdzēt tikt galā ar šīm problēmām.
Rehabilitācijas mērķis ir:
Palīdziet jums palikt pēc iespējas aktīvam un piedalīties ģimenes, darba un citās dzīves lomās,
samazināt vēža un tā ārstēšanas blakusparādības un simptomus,
palīdzēt saglabāt savu neatkarību, patstāvību,
uzlabot dzīves kvalitāti. [3]
[1] https://www.urologs.lv/pacientiem/urologiskas-saslimsanas/onkologiskas-slimibas/urinpusla-vezis
[3] https://www.cancer.net/survivorship/rehabilitation/what-cancer-rehabilitation
