ONKO.LV
Teksta izmērs: A A A
Zarnu vēzi dēvē par kolorektālo vēzi, jo tas ir gan resnās zarnas, gan taisnās zarnas vēzis. Kolorektālais vēzis par savu esamību var nelikt manīt pat vairākus gadus, tieši tāpēc visiem cilvēkiem 50 līdz 74 gadu vecumā ir jāveic slēpto asiņu tests!
Pie resnās un taisnās zarnas vēža riska faktoriem bez iepriekš minētajiem diviem – vecums pēc 50 gadiem un pārmantotība – pieskaitāma arī smēķēšana, pārmērīga alkohola un treknas, termiski apstrādātas pārtikas lietošana. Biežākie ļaundabīga resnās un taisnās zarnas audzēja simptomi ir diskomforta sajūta un sāpes, var būt hronisks aizcietējums, strauja svara krišanās pēdējo mēnešu laikā, kā arī caurejas var mīties ar aizcietējumiem. Šādam pacientam ir nespēks un vājuma sajūta, jo viņš pakāpeniski zaudē asinis, kaut arī pie vēdera izejas nav redzama asiņošana.[1]
Ka jau tika minēts, dažiem cilvēkiem nav izteiktu zarnu vēža simptomu, tomēr nereti zarnu vēža simptomi var būt šādi:
Ieklausies savā ķermenī, ja novēro kādus no šiem simptomiem, dodies pie ārsta.
Zarnu vēža skrīnings ir valsts organizēta un apmaksāta profilaktiskā pārbaude, kuras mērķis ir atklāt zarnu slimības, tai skaitā, zarnu vēzi pirms simptomu parādīšanās. Profilaktiskā pārbaude ietver slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs. Lasiet detalizēti par skrīning SPKC bukletā šeit.
Lai veiktu profilaktisko vēža pārbaudi, pacientam ir jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, kur viņš var saņemt testa komplektu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos. Šo testu ir iespējams veikt arī laboratorijā, ja pacientam ir ģimenes ārsta nosūtījums. Pacientam no ģimenes ārsta bez maksas jāsaņem aploksne un instrukcija, kā tests jāveic un kādus pārtikas produktus nedrīkst lietot uzturā testa veikšanas laikā. Kā piemēru var minēt gaļu, mārrutkus, dzelzi saturošus preparātus, aspirīnu vai medikamentus, kas lielās devās satur C vitamīnu. Šo produktu un vielu lietošana testa veikšanas laikā var radīt viltus pozitīvu rezultātu, pat ja asiņošanas nav. Tests tiek veikts mājas apstākļos trīs reizes desmit dienu laikā. Pēc desmit dienām tests ir jāatnes atpakaļ ģimenes ārstam, kas, izmantojot speciālu reaģentu, īsā laikā nosaka, vai tests ir pozitīvs vai ne. Gadījumā, ja tests ir pozitīvs – fēcēs ir konstatētas asiņu pēdas, pacients tiek nosūtīts uz valsts apmaksātu steidzamu tālāku izmeklējumu – kolonoskopiju, taču nebūt ne vienmēr pozitīvs tests liecina par zarnu vēzi.[3]
Jūsu ārstējošais ārsts noteiks piemērotāko diagnostikas metodi. Vairāk par to veidiem lasiet sadaļā “Zarnu vēzis”.
Vismaz viena trešā daļa visu vēža gadījumu ir profilaktiski novēršami. Profilakse – tā ir izmaksu visefektīvākā vēža kontroles ilgtermiņa stratēģija.[4]
Domājot par zarnu vēža profilaksi, noteikti jāatceras par skrīningu! Zarnu vēža skrīningu apmaksā valsts. Uz skrīningiem aicina ģimenes ārsts vai Nacionālais veselības dienests vēstulē. Pakalpojumu var izmantot arī tad, ja uzaicinājuma vēstule ir nozudusi vai nav saņemta. Zarnu vēža skrīnings tiek veikts reizi divos gados pacientiem no 50 līdz 74 gadiem.
Zarnu vēža profilaksei ieteicams:
Aktīvs un veselīgs dzīvesevids;
Atteikšanās no smēķēšanas;
Atturēšanās no alkohola;
Minimizēt sarkanās gaļas (cūkgaļa, liellopu gaļa, jēra gaļa) un gaļas izstrādājumu (desas, cīsiņi, gaļas kūpinājumi, utt.) patēriņu;
Kalcija un D vitamīna pieteikama uzņemšana;
Veselīgs, dažāds un pilnvērtīgs uzturs.
Ja ir aptiprināts zarnu vēzis, tad ir nepieciešams noteikt cik tālu tas ir izplatījies cilvēka organismā. Šo procesu sauc par stadijas noteikšanu. Stadija apraksta audzēja izplatību organismā. Stadija tiek izmantota, lai izvēlētos ārstēšanas plānu, izprastu vai audzējs ir izārstējams un saprastu prognozi.
Zarnu vēzis var būt 0 stadijā (priekšvēža stāvoklis) un no I līdz IV stadijai. Jo lielāka stadija, jo vairāk audzējs ir izplatījies organismā.
Kādas ārstēšanas iespējas ir pieejamas progresējoša kolorektālā vēža gadījumā?
Ir vairākas progresējoša kolorektālā vēža ārstēšanas metodes. Lielākā daļa no šīm ārstēšanas metodēm, iespējams, pilnībā neizārstēs slimību, taču tās var palēnināt vēža attīstību un palīdzēt cilvēkiem dzīvot ilgāk.
Ārstēšanas veids, ko pacients saņems, būs atkarīgs no:
vispārējā veselības stāvokļa;
cik tālu vēzis ir izplatījies ķermenī;
kādas ārstēšanas metodes ir bijušas iepriekš;
ķirurģijas rezultātiem, u.c.
Pacientiem ar progresējošu kolorektālo vēzi var tikt veikta operācija, taču to izmanto tikai tad, ja vēzis nav izplatījies vispār vai ir izplatījies tikai ļoti ierobežotās ķermeņa daļās. Operāciju dažreiz veic pēc ārstēšanas ar ķīmijterapiju, ko var izmantot, lai mēģinātu padarīt audzēju mazāku un ar mērķi palēnināt slimības gaitu.
Ķīmijterapija
Pacientiem ar progresējošu kolorektālo vēzi parasti tiek nozīmēta ķīmijterapija, lai mēģinātu palīdzēt kontrolēt vēzi. Ir daudz dažādu ķīmijterapijas zāļu, ko var izmantot progresējoša kolorektālā vēža ārstēšanai, un tās visas darbojas, nogalinot šūnas, kas aug ļoti ātri, tostarp vēža šūnas. Dažas zāles var lietot tablešu veidā, un dažas zāles (vai zāļu maisījumus) injicē tieši asinsritē caur pacienta vēnu.
Mērķtiecīga terapija
“Mērķa terapijas” ir zāles, ko ražo, lai palēninātu vēža attīstību, uzbrūkot vēža šūnu augšanas veidam. Ir divi galvenie kolorektālā vēža mērķterapijas veidi, un tos izmanto kopā ar ķīmijterapiju, lai tās labāk cīnītos pret vēzi.
VEGF inhibitori
Kolorektālais vēzis bieži rada vairāk “šūnu vēstneša”, ko sauc par “VEGF”, ķīmisku vielu, kas prasa jaunu asinsvadu augšanu un palīdz barot audzēju. Dažas mērķterapijas, ko sauc par “VEGF inhibitoriem”, var apturēt VEGF darbību un palīdzēt izsalkt audzēju.
EGFR inhibitori
Dažām kolorektālā vēža šūnām šūnas ārpusē ir daudz molekulas, ko sauc par “EGFR”, un tas var ļaut vēža šūnām ātri augt. To bloķēšana ar zālēm, ko sauc par “EGFR inhibitoriem”, var palēnināt vēža attīstību. Vispirms ārsts veiks ģenētisko testu, lai noskaidrotu, vai EGFR inhibitori varētu darboties, jo šī ārstēšana neattiecas uz visiem pacientiem.
Vēža imūnterapija
“Vēža imūnterapija” jeb CIT ir viena no jaunākajām idejām kolorektālā vēža ārstēšanā. Šīs zāles palīdz organismam izmantot savu imūnsistēmu, lai cīnītos pret vēzi. Pašlaik šīs zāles tiek parakstītas tikai tad, ja ārsts jau ir izmēģinājis citas ārstēšanas metodes, piemēram, ķīmijterapiju vai mērķtiecīgu terapiju.
Parasti ir jāveic papildu testi, lai izlemtu, kura terapija varētu būt labākā personai pirms tā piešķiršanas.[5]
Stacionāra “Gaiļezers” koloproktoloģijas nodaļa ir vienīgā specializētā ķirurģiskā stacionārā nodaļa Latvijā, kas darbojas resnās un taisnās zarnas, kā arī starpenes slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē. [6] Taču noteikti varat jautāt ģimenes ārstam, kur vērsties, ja skrīninga reuzltāti ir apstiprinoši.
Rehabilitācija ir pasākumu kopa, kas palīdz pacientam pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem pēc resnās vai taisnās zarnas vēža diagnosticēšanas.
Galvenie rehabilitācijas aspekti:
Rodiet iespēju uzdot ārstam radušos jautājumus par zarnu vēža diagnozi un tālāko ārstēšanu, kā arī rehabilitācijas iespējām. Pēc terpaijas un ārstēšanas cilvēkam var būt dažādi traucējumi, tai skaitā sarežģījumi ar vēdera izeju, urināciju, seksuālo funkciju. [7]
Šobrīd Latvijā ir tikai viens psihoemocionālā atbalsta kabinets onkoloģisko slimību pacientiem un viņu tuviniekiem, un tas atrodas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra telpās. Lūdzu lasiet vairāk šeit >.
Neskatoties uz diagnozi, meklējiet atbalstu pie kvalificētiem speciālistiem, lai rastu risinājumus grūtībām, kuras piedzīvojat dēļ diagnozes.
[1] https://arsts.lv/aktualitates/rsu-video-vezis-tuvplana-ar-svecitem-resnas-un-taisnas-zarnas-vezi-nevar-izarstet-rigas-stradina
[2] https://www.cancer.org.au/cancer-information/types-of-cancer/bowel-cancer
[3]https://arsts.lv/jaunumi/no-kolorektala-veza-var-sevi-pasargat
[4] https://www.who.int/health-topics/cancer#tab=tab_1 z
[5] https://forpatients.roche.com/en/trials/cancer/crc.html
[7] https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/1466/download?attachment
