ONKO.LV
Teksta izmērs: A A A
Sākums // Ārstēšana

Imūnterapija

   
129404

Imūnterapija


Kas ir imūnterapija?

Imūnterapija ir organisma paša imūnsistēmas atmodināšana, stimulēšana vai stiprināšana ar dažādiem (dabīgiem vai mākslīgi radītiem) bioloģiskiem līdzekļiem. To mērķis ir palēnināt vai apturēt audzēja tālāku augšanu un metastazēšanos, kā arī atjaunot imūnsistēmas dabīgās funkcijas, lai tā labāk spētu atpazīt audzēja šūnas un tās iznīcinātu. 

Kas ir imūnā sistēma un ko tā dara?

Imūnsistēma ir organisma aizsardzības sistēma pret slimības izraisošiem patogēniem; tā izstrādā imunitāti pret tiem, kā arī aizsargā no ķīmisku vielu apdraudējuma un izvada no organisma bojātās, ļaundabīgās vai atmirušās šūnas. Imūnsistēmas uzdevums ir arī atjaunot ievainotos vai slimību skartos audus.

Limfocīti jeb baltās asins šūnas ir galvenā imūnsistēmas sastāvdaļa. Ir divi galvenie limfocītu veidi:

  • B-šūnas, kas cīnās pret baktērijām un vīrusiem;

  • T-šūnas, kas palīdz kontrolēt imūnsistēmu un palīdz B šūnām veidot antivielas.

Imūnsistēma parasti var novērst vēža attīstību, jo tā spēj noteikt un apturēt patoloģisku šūnu augšanu. Dažreiz ķermeņa dabiskā imūnsistēma var nebūt pietiekami spēcīga, lai cīnītos pret ļaundabīgu šūnu augšanu, kas izraisa vēzi. Vēža šūnas laika gaitā var arī mainīties, kā rezultātā imūnsistēma var tās neatpazīt.

Kā darbojas imūnterapija?

Ir vairāki imūnterapijas veidi, ar atšķirīgu iedarbību. Biežākie ir:

  • monoklonālās antivielas;

  • kontrolpunktu inhibitori;

  • nespecifiskā imūnmodulējošā terapija (citokīni, BCG vakcīna);

  • T-šūnu terapija;

  • onkolītisko vīrusu terapija.

Kādas ir biežākās imūnterapijas blakusparādības?

Imūnterapijas blakusparādības var atšķirties, atkarībā no saņemtā ārstēšanas veida un organisma reakcijas. 

Biežākās blakusparādības ir:

  • nogurums;

  • ādas izsitumi un nieze;

  • caureja;

  • sāpes vēderā;

  • sausas acis;

  • svara un ķermeņa temperatūras izmaiņas;

  • locītavu sāpes.

Retāk sastopamās blakusparādības ir:

  • galvassāpes;

  • redzes izmaiņas;

  • elpas trūkums un klepus;

  • ģībonis vai sāpes krūtīs;

  • acābolu dzeltēšana;

  • vairogdziedzera darbības traucējumi;

  • stipras sāpes vēderā un tumšs urīns;

  • pārmērīgas slāpes vai urinēšana;

  • samazināta urinēšana vai asiņu piejaukums urīnā;

  • muskuļu sāpes;

  • apjukums vai krampji.

Kontrolpunktu ihibitoru izraisītās blakusparādības mēdz atšķirties no citu medikamentu izraisītajām blakusparādībām. Konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas kādi jautājumi par blakusparādībām ārstēšanās laikā, gan arī pēc tās.

Par imūnterapiju sīkāk lasīt šeit




      Atpakaļ