ONKO.LV
Teksta izmērs: A A A
Kas ir ķīmijterapija?
Ķīmijterapijā izmanto spēcīgas iedarbības ķīmiskus preparātus pretvēža medikamentus. Ķīmijterapijas preparāti tiek ievadīti asinsritē, tāpēc medikamentu aktīvās vielas caur asinsriti sasniedz gandrīz visas ķermeņa daļas. Ķīmijterapijas medikamenti iznīcina un bojā vēža šūnas, lai tās vairs nevarētu dalīties un augt. Ir vairāk nekā 50 pretvēža medikamentu. Terapijas kursam ārsts var izvēlēties vai nu vienu medikamentu (sauc par monoterapiju), vai arī vairākus medikamentus jeb to kombināciju. Ķīmijterapija var tikt nozīmēta pirms vai pēc operācijas vai staru terapijas, vai kopā ar staru terapiju.
Kāpēc tiek pielietota ķīmijterapija?
Ārstēšanas mērķis atkarīgs no audzēja veida, lieluma, no tā atrašanās vietas (lokalizācijas), arī no tā, vai ir konstatētas metastāzes.
Ķīmijterapijas kurss vajadzīgs vairāku iemeslu dēļ:
Lai iznīcinātu iespējami vairāk audzēja šūnu. Piemēram, tādu audzēju gadījumā kā limfoma vai seminomas audzēja šūnas ar ķīmijterapiju var iznīcināt pilnībā;
Lai mazinātu iespējamo risku, ka vēzis var atgriezties. Jo, pat ja vēzis ir izoperēts, ļaundabīgā audzēja šūnas var atrasties tuvējos audos vai citviet organismā, šīs šūnas ar aci nav redzamas, bet tās atrodas organismā un ir par mazu, lai tās atklātu ar parastām izmeklējumu metodēm. Šādā gadījumā ķīmijterapijas medikamentu ievada profilaktiski, lai nogalinātu šūnas, kas varētu būt ķermenī. To sauc par profilaktisku vai papildu (adjuvantu) ķīmijterapiju, ko parasti veic pēc operācijas;
Lai samazinātu audzēja apjomu pirms ķirurģiskas iejaukšanās vai apstarošanas. To sauc par neoadjuvantu ķīmijterapiju;
Lai kontrolētu audzēja augšanu. Ir gadījumi, kad ķīmijterapija pilnībā nevar iznīcināt visas audzēja šūnas, bet var tā attīstību apturēt uz nenoteiktu laiku. To sauc par paliatīvu ķīmijterapiju;
Lai atvieglotu vēža radītos simptomus, jo ķīmijterapija samazina audzēja izraisītus simptomus (piemēram, sāpes).
Kā iedarbojas ķīmijterapija?
Lai izprastu ķīmijterapijas iedarbību, svarīgi zināt, ka normālās, veselās šūnas dalās, vairojas iepriekš noteiktā, kontrolētā kārtībā, turpretim vēža šūnas vairojas nekontrolēti. Kad vēža šūna nonāk kontaktā ar normālo šūnu, tā iegūst pārsvaru un daudzkārtīgi kopē pati sevi. Ķīmijterapija šo augšanas un vairošanās procesu kavē. Ķīmijterapijas medikamenti var ietekmēt arī normālas šūnas, kas aug un dalās ātri.
Bojājumi normālajās šūnās var izraisīt ķīmijterapijas blakusparādības, kas parasti ir īslaicīgas, jo pēc ārstēšanas kursa veselās šūnas aug un atgriežas normālā stāvoklī.
Kā tiek lietota ķīmijterapija?
Katram pacientam medikamenta deva tiek aprēķināta individuāli pēc ķermeņa svara un auguma garuma attiecības, ko izsaka kvadrātmetros. Katram medikamentam un audzēja veidam ir starptautiski noteikta deva (parasti miligramos) uz ķermeņa kvadrātmetru (m2).
Ķīmijterapiju parasti plāno atkārtotu kursu veidā. Var būt dažādas ārstēšanas shēmas. Starp ķīmijterapijas kursiem ir atpūtas periods, kad pacients zāles nesaņem. Atpūtas periodā atjaunojas veselie audi, pacients atgūst spēkus. Parasti pacients šo laiku pavada ārpus stacionāra mājās. Ķīmijterapijas kursu skaits var atšķirties: četri, seši, astoņi vai vairāk.
Kāds ir ķīmijterapijas lietošanas ilgums?
Ārstēšanas ilgums būs atkarīgs no ķīmijterapijas paveida, proti, vai tā ir profilaktiska vai paliatīva.
Ja tā ir profilaktiska ķīmijterapija, tad kursu skaits būs zināms jau ārstēšanas sākumā; ārstēšanās ilgums vidēji seši mēneši.
Ja tā ir paliatīva ķīmijterapija, tad ārstēšanās ilgums būs atkarīgs no audzēja atbildes reakcijas un pacienta pašsajūtas. Piemēram, cik ātri audzējs samazināsies, kādi būs analīžu rezultāti utt. Ārstēšanās var ilgt arī vairāk par sešiem mēnešiem.
Kā zināt, ka ķīmijterapija darbojas?
Ārsts jūs nosūtīs uz kontroles izmeklējumiem: tie var būt plaušu rentgens, vēdera ultrasonogrāfija, datortomogrāfija (DT), magnētiskā rezonanse (MR) un citi. Nepieciešamos izmeklējumus nosaka, ņemot vērā to, kuros orgānos atrodas izvērtējamais bojājums. Izmeklējumi nenotiek pēc katra kursa, bet ar laika atstarpi. Piemēram, lai izvērtētu audzēja atbildes reakciju uz ķīmijterapiju, datortomogrāfijas izmeklējumu nevajadzētu veikt ātrāk kā divus mēnešus pēc ķīmijterapijas, jo divi mēneši ir laiks, kas nepieciešams, lai izmaiņas varētu kritiski novērtēt.
Kādas ir biežākās ķīmijterapijas blakusparādības?
Ķīmijterapija var izraisīt dažādas blakusparādības, taču ne vienmēr tās var būt sastopamas. Lielākā daļa blakusparādību ir ārstējamas un novēršamas.
Biežākās blakusparādības ir:
slikta dūša un vemšana;
caureja vai aizcietējums;
nogurums;
anēmija;
čūlas mutes dobumā;
paaugstināts infekcijas risks;
zilumu veidošanās;
matu izkrišana;
muskuļu vājums;
ādas paaugstināta jutība pret saules starojumu;
izmaiņas nagos (forma, krāsa);
sausas vai nogurušas acis;
apetītes izmaiņas;
reproduktīvās sistēmas traucējumi;
kognitīvie traucējumi (atmiņa, koncentrēšanās spējas u.c.).
Plašāku informāciju par ķīmijterapiju skatiet šeit: https://onkomed.lv/wp-