ONKO.LV
Teksta izmērs: A A A
Kas ir ķirurģiska ārstēšana?
Ķirurģija ir viena no galvenajām vēža ārstēšanas metodēm. To var lietot atsevišķi vai kopā ar citiem vēža ārstēšanas veidiem. Ķirurģija ir vienīgā vēzi ārstējošā metode, kas neietekmē audzēja bioloģiskās īpašības un nerada rezistences attīstību. Agrīni diagnosticētus audzējus iespējams izoperēt, panākot ilgstošu remisiju vai pilnīgu izārstēšanos. Ķirurģija onkoloģijā joprojām ir ārstēšanas zelta standarts. Tomēr jāņem vērā, ka pat veiksmīgas operācijas vēlīnos rezultātus var ietekmē atlikušās vēža šūnas, kas palikušas organismā un cirkulē asinsritē vai ir piesaistījušās kādai vietai, kā rezultātā, audzējam progresējot, var attīstīties metastāzes citos audos un orgānos.
Kad tiek pielietota ķirurģiska ārstēšana?
Ķirurģiju parasti izmanto, lai:
apstiprinātu vēža diagnozi – ārsts var noņemt visu audzēju vai tā daļu procedūras laikā, kuru sauc par biopsiju;
izpētītu audzēja apjomu un to, vai vēzis ir izplatījies – stadijas noteikšanai, kas ietekmē tālākos lēmumus par ārstēšanu;
ārstētu mazus, lokālus, agrīnas stadijas audzējus, kas nav izplatījušies uz citiem audiem vai orgāniem – var būt gan vienīgā ārstēšanas metode, gan arī kombinējot ar citām ārstēšanas metodēm (piemēram, ķīmijterapiju pirms operācijas, galvenokārt, lai samazinātu audzēja apjomu un panāktu maksimālu ārstēšanas efektu).
Kādi ir ķirurģijas veidi?
Ir vairākas ķirurģijas metodes, kuras tiek pielietotas audzēja ārstēšanā. Izvēlētā metode ir atkarīga no audzēja veida, tā atrašanās vietas jeb lokalizācijas.
Ķirurģijas veidi ir sekojoši:
profilaktiskā ķirurģija – audzēja skartā rajona izoperēšana, lai pasargātu no invazīva konkrētas lokalizācijas audzēja attīstības;
diagnostiskā ķirurģija - materiāla paņemšana no audzēja, lai to pārbaudītu mikroskopiski un pierādītu vēža šūnu klātbūtni. To sauc par biopsiju;
ārstējošā ķirurģija - lokalizēta audzēja izoperēšana, kam var sekot citas ārstēšanas metodes, lai aizkavētu vai novērstu slimības recidīvu jeb atjaunošanos. Operācija stadijas precizēšanai ļauj precīzāk noteikt slimības izplatību;
paliatīvā un metastāžu ķirurģija - paliatīvā ķirurģija ir jebkura ķirurģiska iejaukšanās, kas mazina ciešanas, uzlabo dzīves kvalitāti neārstējamiem pacientiem, bet tiešā veidā neārstē pašu slimību vai arī to ietekmē minimāli. Tās mērķis ir likvidēt dzīvībai bīstamus stāvokļus, ko nav iespējams novērst ar medikamentiem. Savukārt, metastāžu ķirurģija ir atsevišķu metastāžu izoperēšana, tā pagarinot dzīvildzi un uzlabojot dzīves kvalitāti. Metastāžu ķirurģijai parasti seko sistēmiska terapija, lai mazinātu cirkulējošo vēža šūnu skaitu un augšanas iespējas;
atbalstošā ķirurģija - metode sistēmiskās terapijas (piemēram, ķīmijterapijas) vai mākslīgās ēdināšanas nodrošināšanai (piemēram, zondes);
rekonstruktīvā ķirurģija - rekonstruktīvā ķirurģija ļauj vismaz daļēji atgūt orgāna vai audu sistēmas iepriekšējo stāvokli. Piemēram, krūts rekonstrukcija pc mastektomijas (krūts noņemšanas operācija), sejas rekonstrukcija, dažādu implantu ievietošana.
Kādas ir biežākās ķirurģiskas ārstēšanas komplikācijas?
Biežākās komplikācijas pēc ķirurģiskas ārstēšanas ir sāpes un diskomforts, kā arī slikta dūša, vemšana un nogurums, kas saistāms ar saņemto anestēziju operācijas laikā.
Dažreiz pēc operācijas rodas tādas komplikācijas, kā infekcija, asiņošana vai asins recekļu veidošanās risks. Lielākā daļa komplikāciju ir nelielas un viegli ārstējamas. Konsultējieties ar savu ārstu par iespējamām komplikācijām pēc operācijas un kā tās novērst.