Dzemdes kakla audzējs

Dzemdes kakla audzējs

---

1) Kas ir dzemdes kakla audzējs?

Dzemdes kakla vēzis attīstās gļotādas audos, kas klāj dzemdes daļu, ko dēvē par dzemdes kaklu, un kas atrodas maksts augšējā daļā. Dzemdes kakla vēzi visbiežāk izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Šis vīruss no vienas personas otrai tiek nodots dzimumkontaktu ceļā.

2) Cik bieži dzemdes kakla vēzis ir sastopams?

Dzemdes kakla vēzis pasaulē un arī Latvijā ir otrais biežāk sastopamais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam. 

3) Kādi ir dzemdes kakla audzēja veidi?

Ir divi galvenie dzemdes kakla audzēja veidi:

• plakanšūnu karcinoma – sastopama aptuveni 70% gadījumu;
• adenokarcinoma – retāk sastopama, aptuveni 25% gadījumu. Grūtāk diagnosticējama dziļākas lokalizācijas dēļ.

4) Kādi ir raksturīgākie simptomi?

Parasti dzemdes kakla vēzis sākotnēji norit bez manāmiem simptomiem. Raksturīgākie simptomi ir:

• asiņošana starp menstruācijām, pēc menopauzes vai dzimumakta laikā;
• sāpes iegurnī;
• sāpes dzimumakta laikā;
• diskomforts, nepatīkami izdalījumi vai smaka;
• smagākas menstruācijas vai izmaiņas menstruāciju ciklā (ilgākas nekā parasti).

5) Kādi ir biežākie dzemdes kakla vēža riska faktori?

Biežākie riska faktori ir:

• inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu jeb CPV. Lielākā daļa sieviešu, kurām ir bijušas seksuālās attiecības, atrodas paaugstināta riska grupā. Būtiski inficēšanos ar CPV ietekmē seksuālo attiecību vēsture – agrīni uzsākta dzimumdzīve, liels dzimumpartneru skaits, prezervatīva nelietošana dzimumakta laikā;
• smēķēšana (t.sk. pasīvā smēķēšana – ieelpojot no degošas cigaretes vai citu izpūstos dūmus). Cigaretes satur vielas, kas ietekmē dzemdes kakla šūnas, veicinot izmaiņas tajās;
• hormonālo kontracepcijas līdzekļu ilgstoša lietošana (parasti ilgāk kā 5 - 10 gadus);
• dzemdību skaits - jo tas ir lielāks (vismaz trīs), jo lielāks risks dzemdes kakla vēža attīstībai;
• novājināta imunitāte, ja tiek lietoti imūnsistēmu nomācoši medikamenti (piemēram, HIV infekcijas vai orgānu transplantācijas gadījumā);
• ģimenes slimību vēsture - vēža attīstības risks ir augstāks, ja ar to ir slimojušas tuvas radinieces (mamma, māsa, utt.);
• seksuāli transmisīvās infekcijas – risks būtiski paaugstinās, ja ir slimots ar hlamidiozi;
• neveselīgs uzturs – nepietiekama augļu un dārzeņu lietošana uzturā.

6) Kā rīkoties, ja jums ir kādas sūdzības?

Sūdzību gadījumā nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš novērtēs jūsu veselības stāvokli un nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus. Vajadzības gadījumā jūs variet tikt nosūtīs uz konsultāciju pie ginekologa, ķirurga, radiologa un/vai onkologa ķīmijterapeita.

!!! Neaizmirstiet par iespēju veikt dzemdes kakla skrīningu, kas ir valsts organizēta un apmaksāta profilakses pārbaude. Katra sieviete 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gadu vecumā saņem Nacionālā veselības dienesta (NVD) uzaicinājuma vēstuli ierasties uz dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklējumu un veikt dzemdes kakla citoloģisko uztriepi. Uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta uz personas deklarētās dzīvesvietas adresi aptuveni trīs mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad iestājas iepriekš minētais vecums. Vēstulē tiek skaidri norādītas gan dzīvesvietai tuvākās pārbaudes veikšanas vietas, gan minēts, kur meklēt ārstu sarakstu, kuriem ir līgumattiecības ar valsti.