Krūts vēzis

Krūts vēzis

1) Kas ir krūts vēzis?

Krūts vēzis ir patoloģiska šūnu augšana krūtīs. Lielākā daļa krūts vēža gadījumu tiek atklāti to invazīvā stadijā. Tas nozīmē, ka vēzis ir izplatījies no krūšu kanāliem vai lobulām apkārtējos krūšu audos. Invazīvs krūts vēzis var būt agrīns, lokāli progresējošs vai progresējošs (metastātisks). Progresējošs krūts vēzis ir tad, kad vēža šūnām ir izplatīšanās (metastāzes) ārpus krūts uz citām ķermeņa daļām.

2) Cik bieži krūts vēzis ir sastopams?

Visā pasaulē krūts vēzis ir visizplatītākais invazīvais vēzis sievietēm. Krūts vēzis veido aptuveni 22,9% invazīvo vēža gadījumu sievietēm un 16% no visiem sastopamajiem sieviešu vēža gadījumiem. Risks saslimt ar krūts vēzi var būt arī jaunām sievietēm, bet biežāk tas ir sastopams vecumā virs 40 gadiem, un risks palielinās līdz ar vecumu.

3) Vai iedzimtībai ir kāda loma krūts vēža attīstībā?

Lielākajai daļai  krūts vēža gadījumu nav tiešas saistības ar ģimenes anamnēzi, tomēr dažos gadījumos pastāv iespēja ģenētisko izmaiņu pārmantotībai (ko sauc arī par mutāciju vai patogēnu gēnu variantu), kas palielina krūts vēža risku. BRCA1 un BRCA2 ir visizplatītākās gēnu mutācijas, kas saistītas ar krūts vēzi. Sievietēm, kuru ģimenēs ir novērota BRCA1 vai BRCA2 mutācijas klātbūtne, ir paaugstināts krūts un olnīcu vēža risks. Vīriešiem ģimenēs ar BRCA2 var būt paaugstināts krūts un prostatas vēža risks. Bez BRCA1 un BRCA2 sastopamas vēl daudzas citas mutācijas, kā, piemēram, BARD1, BRIP1, NF1, RAD51C, CDH1, PTEN, STK11, TP53, PALB2, kas nepārtraukti mainās.

4) Kādi ir izplatītākie krūts vēža riska faktori?

Biežākie riska faktori ir: 

• dzimums;
• vecums;
• palielināts svars;
• alkohola lietošana;
• smēķēšana;
• neaktīvs dzīvesveids;
• iedzimtība (BRCA1 un BRCA2 gēnu mutācijas klātbūtne paaugstina krūts vēža risku par 5-10%);
• onkoloģiskas slimības ģimenē;
• hormonālā terapija (tostarp kontracepcija, menopauzes laikā);
• grūtniecība pēc 30 gadiem vai grūtniecības neesamība.

5) Kādi ir biežākie krūts vēža veidi?

• Neinvazīvs krūts vēzis – būtībā tas ir pirmsvēža stāvoklis, kad šūnas izskatās kā vēža šūnas, bet nav skārušas tuvējos audos. To sauc arī par karcinomu in situ.

• Kanāla karcinoma in situ – raksturīga patoloģisku šūnu veidošanās krūšu kanālos, kas var attīstīties par invazīvu krūts vēzi. Ārstēšana parasti ir tāda pati, kā pie invazīva krūts vēža ārstēšana.
• Lobulārā karcinoma in situ – raksturīga patoloģisku šūnu veidošanās krūšu lobulās, kas palielina risku saslimt ar vēzi. Rekomendējama regulāra mamogrāfija.

• Invazīvs krūts vēzis - invazīvs nozīmē to, ka vēža šūnas ir izaugušas un izplatījušās uz apkārtējiem audiem. 

• Invazīva kanāla karcinoma – parasti sākas krūšu kanālos. Sastopama ap 80% gadījumu.
• Invazīva lobulārā karcinoma – sākas krūšu lobulās. Sastopama vien 10% gadījumu.

Ja invazīvs krūts vēzis ir izplatījies ārpus krūts audiem un skāris tuvējos limfmezglus, to sauc par progresējošu vai metastātisku krūts vēzi.

Retāk sastopamie krūts vēža veidi ir angiosarkoma, iekaisīgs krūts vēzis vēzis, medulārā karcinoma, gļotādas karcinoma u.c. Konsultējieties ar ārstu, lai precizētu diagnozi vai gadījumā, ja ir aizdomas par krūts vēzi.

6) Kādi ir raksturīgākie simptomi?

Ne visiem, kam diagnosticēts krūts vēzis, ir simptomi. Izmaiņas krūtīs var nenozīmēt vēzi, taču vērsieties pie ārsta, ja jums ir:

• Veidojums jeb sabiezējums, īpaši tikai vienā krūtī;
• krūšu izmēra vai formas izmaiņas, vai pietūkums;
• krūtsgala izmaiņas (formas izmaiņas, garozas veidošanās, čūlas);
• apsārtums, sāpes, dzidri vai asiņaini izdalījumi;
• izmaiņas ādā (bedrītes vai iespiedumi, izsitumi vai nieze);
• zvīņains izskats, neparasts apsārtums vai citas krāsas izmaiņas;
• pietūkums vai diskomforts padusē vai atslēgas kaula tuvumā;
• pastāvīgas, neparastas sāpes, kas nav saistītas ar ikmēneša menstruāciju ciklu, kas paliek pēc menstruācijām un ir tikai vienā krūtī.

7) Kā rīkoties, ja jums ir kādas sūdzības?

Sūdzību gadījumā nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš novērtēs jūsu veselības stāvokli un nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus. Vajadzības gadījumā jūs variet tikt nosūtīts uz konsultāciju pie krūts ķirurga, radiologa un/vai onkologa ķīmijterapeita.

!!! Neaizmirstiet par iespēju veikt krūts vēža skrīningu, kas valsts organizēta un apmaksāta profilakses pārbaude, kuras mērķis ir atklāt krūts vēzi agrīnā stadijā. Profilaktiskais krūšu izmeklējums ir mamogrāfija – rentgenoloģiska pārbaude. Uzaicinājuma vēstule tiek izsūtīta vienu reizi divos gados, sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem. Vēstule ir derīga divus gadus.

8)  Sievietei tika konstatēts ļaundabīgs krūts vēzis. Tika veikti dažādi izmeklējumi - datortomogrāfija plaušām, kauliem, krūtīm, mamogrāfija un sonogrāfija, lai izvēlētos piemērotāko ārstēšanas metodi. Tika konstatētas lokālas metastāzes limfmezglos, pārējās ķermeņa daļas bija tīras. Analīzes vispār neuzrādīja iekaisuma pazīmes. Ārstu konsīlijs pieņēma lēmumu veikt ķīmijterapijas kursu un tad operāciju. Ķīmijterapijas kurss ir pabeigts, tagad tiek gaidīta operācija. Pēc ķīmijterapijas kursa atkārtoti tika vaikti vairāki izmeklējumu - datortomogrāfija krūtīm, mamogrāfija un sonogrāfija. Vēža šūnas praktiski tika iznīcinātas. Jautājums - vai nevajadzētu veikt atkārtoti datortomogrāfiju visam ķermenim, lai pārliecinātos, ka nav attīstījušās metastāzes vai ķīmijterapijas procesā šāda izplatība nav iespējama?

Atbildi sagatavoja Dr. Viktors Kozirovskis: