Olnīcu vēzis

1) Kas ir olnīcu vēzis?

Olnīcu vēzim raksturīga patoloģiska šūnu augšana vienā vai abās olnīcās, vai olvados. Izplatīšanās gadījumā visbiežāk skar iegurņa un vēdera dobuma orgānus. Olnīcu vēzis ir visbiežāk sastopamais nāves cēlonis ginekoloģisko audzēju grupā. Riska grupa ir sievietes pēc 63 gadu vecuma.

2) Kādi ir raksturīgākie simptomi?

Olnīcu vēža simptomi var būt līdzīgi citiem bieži sastopamiem simptomiem. Tomēr raksturīgākie ir:

spiediens, sāpes vai diskomforts vēdera lejasdaļā vai iegurnī;
vēdera uzpūšanās;
apetītes izmaiņas (piemēram, nevēlēšanās ēst, ātra sāta sajūta);
tualetes paradumu izmaiņas (piemēram, aizcietējumi, caureja, pastiprināta urnācija);
gremošanas traucējumi un slikta dūša;
noguruma sajūta;
neizskaidrojams svara zudums vai svara pieaugums;
menstruāciju izmaiņas, piemēram, smaga vai neregulāra asiņošana vai maksts asiņošana pēc menopauzes;
sāpes dzimumakta laikā.

3) Kādi ir izplatītākie olnīcu vēža riska faktori?

Izplatītākie riska faktori ir:

vecums – olnīcu vēzis biežāk sastopams sievietēm vecumā virs 50 gadiem, kā arī sievietēm, kurām ir beigušās mēnešreizes (menopauze);
ģenētiskie faktori – līdz 20% olnīcu vēža gadījumu ir saistīti ar iedzimtību jeb ģenētiskām izmaiņām;
onkoloģiska slimība ģimenes anamnēze;
endometrioze;
reproduktīvā sistēma – sievietes, kurām nav bijuši bērni vai veikta mākslīgā apaugļošanās;
smēķēšana;
palielināts svars, aptaukošanās;
hormonus aizstājoša terapija.

4) Vai iedzimtībai ir kāda loma olnīcu vēža attīstībā?

Aptuveni 15% gadījumu novēro BRCA1 vai BRCA2 gēnu mutāciju, kas parasti saistāma ar iedzimtību. Retāk gēnu defektu grupa, kas pazīstama kā Linča sindroms, var būt saistīta ar olnīcu vēzi un var palielināt zarnu vai dzemdes vēža attīstības risku.

5) Kā rīkoties, ja jums ir kādas sūdzības?

Sūdzību gadījumā nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš novērtēs jūsu veselības stāvokli un nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus. Vajadzības gadījumā jūs variet tikt nosūtīts uz konsultāciju pie ginekologa vai onkoginekologa.

Atpakaļ