ONKO.LV
Teksta izmērs: A A A
Sākums // Biežāk uzdotie jautājumi

Plaušu vēzis

   

Plaušu vēzis


1) Kas ir plaušu vēzis?

Plaušu vēzis ir ļaundabīgu audzēju grupa, kas attīstās no plaušu un bronhu šūnām dažādu ārējo un iekšējo faktoru ietekmē. Šis vēzis saistīts ar visaugstāko mirstību – tas ir galvenais cēlonis onkoloģisko slimību vidū, katru gadu atņemot vairāk dzīvību nekā zarnu, prostatas, olnīcu un krūts vēži kopā. Smagākos gadījumos tas var metastazēties uz limfmezgliem, pleiru, smadzenēm, virsnieru dziedzeriem, aknām un kauliem. [1]

2) Kādi ir biežākie plaušu vēža veidi?

Ir 2 galvenie plaušu vēža veidi:

  • Nesīkšūnu plaušu vēzis – sastopamība aptuveni 85% gadījumu. 
  • Adenokarcinoma;
  • Plakanšūnu karcinoma;
  • Lielšūnu nediferencēta karcinoma.
  • Sīkšūnu plaušu vēzis – sastopamība aptuveni 15% gadījumu. 

3) Kādi ir izplatītākie plaušu vēža riska faktori?

Būtiskākie riska faktori ir: 

  • Smēķēšana – zināms, ka 85% plaušu vēža gadījumu vīriešiem un 70% plaušu vēža gadījumu sievietēm ir bijuši smēķētāji. Tāpat arī pasīvajiem smēķētajiem ir paaugstināts plaušu vēža risks, attiecīgi 15% vīriešu un 30% sieviešu;
  • Apkārtējās vides faktori – gaisa piesārņojums, ķīmisku vielu klātbūtne;
  • Ģimenes anamnēze – plaušu vēzis ģimenē vai kāda cita onkoloģiska slimība;
  • Vecums – biežāk sastopams vecumā virs 60 gadiem, bet var tikt diagnosticēts arī gados jaunākiem pacientiem.

4) Kādi ir raksturīgākie simptomi?

Galvenie plaušu vēža simptomi ir:

  • ilgstošs klepus, kas nepāriet;
  • elpas trūkums;
  • sāpes krūtīs vai plecos;
  • krūškurvja infekcija, kas ilgst vairāk nekā 3 nedēļas vai pastāvīgi atkārtojas;
  • klepus ar asiņu piejukumu.

Plaušu vēzis var izraisīt arī vispārējus simptomus, piemēram, sēkšanu, nogurumu, svara zudumu, balss aizsmakumu, apgrūtinātu rīšanu, sāpes vēdera dobumā, locītavu sāpes, kakla vai sejas pietūkumu.

Šo simptomu klātbūtne ne vienmēr var liecināt par plaušu vēzi; tos var izraisīt arī citi apstākļi vai, piemēram, smēķēšana. Dažreiz simptomu nav ilgstoši un vēzis tiek atklāts profilaktisko pārbaužu laikā. Ja Jums ir simptomi vai kaut mazākās aizdomas, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

5) Kā rīkoties, ja jums ir kādas sūdzības?

Sūdzību gadījumā nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš novērtēs jūsu veselības stāvokli un nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus. Vajadzības gadījumā jūs variet tikt nosūtīts uz konsultāciju pie pulmonologa, torakālā ķirurga, radiologa un/vai onkologa ķīmijterapeita.




      Atpakaļ