Prostatas vēzis

Prostatas vēzis

---

1) Kas ir prostatas vēzis?

Prostatas vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kurš attīstās prostatas priekšdziedzerī. Tas ir visbiežāk sastopamais vīriešu audzēja veids. 

Saslimstības biežums pieaug, sākot ar 50 gadu vecumu, tad samērā strauji palielinās līdz 90 gadu vecumam. Jaunākiem vīriešiem šī slimība sastopama ļoti reti. Pētījumi pierādījuši, ka apmēram 15% vīriešu vecumā no 50 līdz 60 gadiem slimo ar šo slimību. Pēc 60 gadu vecuma prostatas vēzis ir konstatējams katram trešajam vīrietim, pēc 70 gadu sasniegšanas jau 40% vīriešiem ir šī saslimšana. 90 gadīgajiem gandrīz katram prostatā ir konstatētas vēža šūnas.

Prostatas vēzis sākuma stadijās attīstās lēni un gandrīz bez simptomiem. No slimības sākuma līdz pirmajiem simptomiem var paiet vairāki gadi. Šī iemesla dēļ lielākā daļa vīriešu tiem nepievērš pienācīgu uzmanību.

Vislielākā uzmanība jāvelta vēža atklāšanai agrīnajās stadijās. Tas ļoti lielā mērā atkarīgs no pašu vīriešu attieksmes pret sava veselību. Ārstēšanas taktika ir atkarīga no audzēja agresivitātes, prostatas kapsulas cauraugšanas pakāpes, metastāzēm, pacienta vecuma, vispārējā veselības stāvokļa un pacienta vēlmēm. Agrīni diagnosticētu prostatas vēža ārstēšanas efekts ir labs. Vēlīnās audzēja stadijās diagnosticētas slimības ārstēšanas rezultāti ir sliktāki.

2) Kādi ir izplatītākie prostatas vēža riska faktori?

Patiesais cēlonis prostatas vēža attīstībā diemžēl nav zināms.Taču būtiskākie riska faktori ir:

• vecums – risks pieaug līdz ar vecumu, īpaši vecumā virs 55 gadiem;
• prostatas specifiskais antigēns jeb PSA - imūnreaktīva viela, kura veidojas tikai prostatas audos un nav sastopama citur. Tās daudzuma palielināšanos asins serumā var norādīt  prostatas vēzi,  prostatas izmēra palielināšanos vai bakteriālais prostatītu. Uzmanīgam jākļūst, kad PSA līmenis pārsniedz 4 ng/ml;
• ģimenes anamnēze – prostatas vēzis ģimenē palielina risku 2 reizes;
• ģenētiskas izmaiņas – BRCA gēnu mutācijas klātbūtne.

3) Vai iedzimtībai ir kāda loma prostatas vēža attīstībā?

Onkoloģisku slimību klātbūtne ģimenē var būtiski palielināt risku prostatas vēža attīstībā, kas visdrīzāk ir saistāma ar gēnu izmaiņu pārmantošanu:

• vairāki tuvi radinieki vienā ģimenes pusē (vai nu jūsu mātes vai tēva pusē), kam diagnosticēts prostatas, krūts un vai olnīcu vēzis;
• brālis vai tēvs, kam diagnosticēts prostatas vēzis pirms 60 gadu vecuma.

4) Kādi ir raksturīgākie simptomi?

Prostatas vēzim tā agrīnā stadijā reti novēro simptomus. Simptomi, piemēram, apgrūtināta urinēšana, visbiežāk rodas ar vēzi nesaistītām izmaiņām, piemēram, labdabīgas prostatas hiperplāzijas gadījumā. 

Biežākie simptomi ir:

• bieža vai pēkšņa nepieciešamība urinēt;
• asiņu piejaukums urīnā;
• paaugstināts prostatas specifiskais antigēns (PSA) līmenis;
• palēnināta urīna plūsma;
• urinācija naktīs;
• sajūta, ka urīnpūslis nav tukšs pēc urinācijas;
• neizskaidrojams svara zudums;
• sāpes iegurnī, muguras lejasdaļā.

Ne vienmēr šie simptomi var liecināt par prostatas vēzi, tomēr konsultējieties ar ārstu, ja novērojat kādas izmaiņas.

5) Kā rīkoties, ja jums ir kādas sūdzības?

Sūdzību gadījumā nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš novērtēs jūsu veselības stāvokli un nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus. Vajadzības gadījumā jūs variet tikt nosūtīs uz konsultāciju pie urologa, ķirurga, radiologa un/vai onkologa ķīmijterapeita.

!!! Neaizmirstiet par iespēju veikt valsts apmaksātu profilaktisku pārbaudi prostatas vēža noteikšanai jeb prostatas vēža skrīningu, kas paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados divām iedzīvotāju grupām – visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam. 

Profilaktiskās pārbaudes veikšanai ir jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē. Ārsts izsniegs nosūtījumu asins parauga nodošanai un laboratorijā tiks noteikts prostatas specifiskais antigēns (PSA).  Ja asins analīžu rezultāti uzrādīs paaugstinātu PSA līmeni, ģimenes ārsts noformēs nosūtījumu urologa konsultācijai. Šādu pēcskrīninga konsultāciju varēs saņemt atbilstoši “zaļā koridora” principam jeb ārpus kopējās pieraksta rindas. 

Vizīte pie ģimenes ārsta priekšdziedzera jeb prostatas profilakses veikšanai, asins parauga ņemšana un tā laboratoriskā izmeklēšana tiek pilnībā apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem un pacientam par tām nav jāmaksā. 

Analīzes nodošanu var veikt jebkurā laboratorijā, kurā nodrošina valsts apmaksātus izmeklējumus. Pirms došanās uz laboratoriju ar to ieteicams sazināties, lai pārliecinātos, ka šobrīd tajā veic PSA noteikšanu.