Zarnu vēzis

1) Kas ir zarnu vēzis?

Zarnu vēzis ir viens no biežākajiem vēža veidiem. Tas sastopams vairāk nekā 10% vēža gadījumu. Zarnu vēzi nereti sauc par kolorektālo vēzi, jo tas ir gan resnās zarnas, gan taisnās zarnas vēzis. Saslimstība ar resnās zarnas vēzi ir nedaudz biežāka. Proporcija starp sievietēm un vīriešiem, kas slimo ar zarnu vēzi, ir līdzīga, lai gan sievietēm to novēro mazliet biežāk. Lielākoties saslimst pēc 60 gadu vecuma. Vairāk nekā puse gadījumu tiek diagnosticēti novēloti, jo pacienti vēlu vēršas pie ārsta. Tas daļēji notiek tāpēc, ka zarnu vēzis nerada specifiskas izteiktas sūdzības, kamēr nav izaudzis līdz vēlīnai stadijai.

2) Kādi ir zarnu vēža veidi?

Zarnas vēzi, atkarībā no skarto šūnu veida, var iedalīt trīs galvenos tipos:

adenokarcinoma – veido lielāko daļu zarnu vēža gadījumu. Adenokarcinoma sākas gļotādās šūnās, kas roža gļotas un samitrina gļotādu zarnas iekšpusē. Runājot par zarnu vēzi, ar to vienmēr saprot zarnu adenokarcinomu. Atsevišķiem adenokarcinomas tipiem, kā gredzenveida un mucinozai adenokarcinomai, ir sliktāka prognoze;
neiroendokrīnais vēzis – var rasties šūnās, kas izdala hormonus;
Gastrointestināli stromāli audzēji (GIST) – sākas specifiskās zarnu sieniņas šūnās. Atsevišķos gadījumos tie var būt labdabīgi audzēji. Šos audzējus var atrast jebkurā gastrointestinālā trakta vietā.

Retākos gadījumos ir sastopami arī tādi zarnu vēža veidi, kā limfomas un sarkomas.

3) Kādi ir raksturīgākie simptomi?

Raksturīgākie simptomi ir:

asiņu piejaukums fēcēs;
caureja un/vai aizcietējumi;
gļotādu piejaukums fēcēs;
pilnuma vai uzpūšanās sajūta vēderā;
svara zudums;
vājums vai nogurums;
sāpes vēder, taisnajā zarnā, tūpļa rajonā.

Ne vienmēr simptomu parādīšanās var liecināt par zarnu vēža attīstību. Šos simptomus var izraisīt arī citi apstākļi, piemēram, hemoroīdi, divertikulīts (zarnu sieniņas iekaisums), iekaisīga zarnu slimība vai anālā plaisa (ādas plaisas, kas pārklāj tūpļa atveri). Ja Jums ir asiņošana vai kādi citi simptomi, sazinieties ar savu ārstu.

4) Kādi ir biežākie zarnu vēža riska faktori?

Biežākie riska faktori ir:

vecums (vecumā virs 50 gadiem zarnu vēža risks pieaug);
polipi;
citas zarnu slimības, piemēram, Krona slimība, čūlainais kolīts;
dzīvesveida faktori – liekais svars, sarkanā gaļa, alkohola lietošana, smēķēšana;
ģimenes anamnēze;
iedzimtība.

5) Kā rīkoties, ja jums ir kādas sūdzības?

Sūdzību gadījumā nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš novērtēs jūsu veselības stāvokli un nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus. Vajadzības gadījumā jūs variet tikt nosūtīs uz konsultāciju pie gastroenterologa.

Daži dzīvesveida paradumi samazina risku saslimt ar zarnu vēzi, tostarp būt fiziski aktīvam, uzturēt veselīgu svaru, samazināt gaļas uzņemto daudzumu uzturā, ēst vairāk pilngraudu, šķiedrvielām bagātus produktu, samazināt alkohola patēriņu, nesmēķēt.

!!! Neaizmirstiet par iespēju veikt valsts apmaksātu profilaktisku pārbaudi jeb zarnu vēža skrīningu, kas paredz slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs. Slēpto asiņu izmeklējums fēcēs palīdz noteikt, vai zarnu sieniņā norisinās mikroskopiska asiņošana, ko ar neapbruņotu aci saskatīt nav iespējams. Zarnu vēzis nereti jau agrīnās stadijās izraisa niecīgu zarnu sieniņas asiņošanu. Asiņu piejaukumu fēcēm var radīt arī citas, t.sk., labdabīgas slimības, kur tās iespējams noteikt ar skrīninga testa palīdzību. Uzaicinājums veikt šo pārbaudi netiek sūtīts. Pārbaudi iespējams veikt reizi divos gados bez maksas vecumā no 50 līdz 74gadiem. Testa komplektu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos iespējams saņemt ģimenes ārsta praksē.

Izmantotā literatūra:

[1] https://www.cancer.org.au/

[2] https://www.wcrf.org/cancer-trends

[3] https://www.vmnvd.gov.lv/lv/veza-profilaktiskas-parbaudes

[4] https://www.spkc.gov.lv/lv/veza-skrinings

[5] https://www.dzivibaskoks.lv/lv/veza-veidi-un-arstesana

Atpakaļ