Izprast slimību

Katrs cilvēks ir unikāls. Viens cilvēks no otra atšķiras ar neskaitāmām īpašībām. Tas pats attiecas uz audzējiem: Katram audzējam piemīt specifiskas īpašības, kas katram pacientam ir atšķirīgas.

Vēzis vēsturiski tika uzskatīts par vienu slimību, taču tagad ir zināms, ka ir vairāk nekā 200 dažādu vēža veidu, un katram no tiem ir atšķirīga uzvedība, augšanas ātrums un progresēšanas stadijas. Vairāki vēža veidi un apakštipi joprojām ir grūti ārstējami, un joprojām pastāv liela nevienlīdzība attiecībā uz iznākumu. Tas, kā arī pieaugošais un novecojošais iedzīvotāju skaits un jauni un jauni faktori (uzturs, vide, iedarbība u. c.) rada arvien lielākus izaicinājumus tā ārstēšanai. [1]

Ja uzstādīta diagnoze - vēzis

Šī informācija Tev noteikti noderēs, ja ārsts Tev vai tuvam cilvēkam ir uzstādījis diagnozi “vēzis”, kā arī tad, ja ārstējies no kādas onkoloģiskas saslimšanas.

Pēdējos 20 gados ir atklāti daudzi dažādi mehānismi audzēja šūnā. Līdz ar to, katra konkrēta pacienta audzēju vajadzētu pārbaudīt ģenētiski, lai konstatētu noteiktas mutācijas, un pacients varētu saņemt mērķētu terapiju tieši šai mutācijai, nevis vēzim kā tādam. Ja audzējam ir konstatēts daudz ģenētisko apakštipu un mutāciju, var lietot medikamentu, kurš ir vērsts jau uz konkrētu mutāciju. Šādu terapiju sauc par mērķa terapiju. Šī terapija ir efektīvāka un mazāk toksiska. Lai piemeklētu visprecīzāko ārstēšanu, ir jāveic ģenētiskā analīze.[2] Tomēr jāatceras, ka ārstējošais ārsts var pieņemt katra pacienta situācijai atbilstošāko lēmumu.

Katra onkoloģiska saslimšana ir unikāla

Kas ir vēzis? Atbilde ir mūsu šūnās. Mūsu organismā ir triljoni šūnu, kas pastāvīgi mirst un atjaunojas.

Parasti šūna dalās un veido perfektu savas kopiju, izmantojot kontroles mehānismu, kas ir būtisks organisma pareizai funkcionēšanai un ko sauc par DNS. Savukārt šī jaunā šūna var dalīties, radot citas jaunas šūnas, un tā tālāk. Tikmēr vecajām vai bojātajām šūnām tiek likts iet bojā, atbrīvojot vietu jaunām un veselām šūnām.

Šis šūnu kontroles mehānisms var sabrukt zināmu iemeslu dēļ, piemēram, ķīmisku, vides vai ģenētisku faktoru ietekmē, vai arī citos gadījumos tas var notikt nejauši.

Kad šis mehānisms sabojājas, šūnas pārstāj dzirdēt signālus, kas tām norāda, kad augt, dalīties un mirt. Tādējādi šīs šūnas sāk nekontrolēti dalīties, pārspējot normālas šūnas un veidojot audzēju.

Dažos gadījumos audzējs ir lokalizēts, bet citos tas izplatās, radot metastāzes. Šie metastātiskie audzēji augot patērē organisma resursus, iznīcinot veselus audus un orgānus.

Vēzis nav viena slimība, bet ir daudz vēža veidu. Tradicionāli tie tika klasificēti pēc orgāna, kurā tie radušies, tomēr pašlaik tiem parasti tiek pievienota arī sīkāka klasifikācija, pamatojoties uz konkrētiem DNS sastāvā esošiem gēniem, kas ir saistīti ar katru vēža veidu. Tāpēc, nosakot izmaiņas vai mutācijas šajos gēnos, var iegūt informāciju par to, kāda veida audzējs ir katram cilvēkam, un tādējādi tas ir galvenais priekšnoteikums precīzākai un personalizētākai diagnostikai un ārstēšanai.

Viens no resursiem, ko pašlaik izmanto vairuma slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai, ir genomu sekvencēšana. Šī metode ļauj noteikt katra indivīda kontroles mehānismu jeb DNS, konstatējot specifiskas izmaiņas katrā gēnā un panākot personalizētāku un uz pacientu orientētu medicīnu.

Tomēr pats svarīgākais ir piedalīties vēža skrīningā. Kopš 2009. gada Latvijā tiek īstenota valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma (skrīnings), kura ietvēr:

- dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi sievietēm no 25-70 gadiem: reizi trijos gados, saņemot uzaicinājuma vēstuli;

- krūts vēža profilaktisko pārbaudi sievietēm no 50-69 gadiem: reizi divos gados, saņemot uzaicinājuma vēstuli;

- zarnu profilaktisko pārbaudi, sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 gadiem: reizi gadā, vēršoties pie sava ģimenes ārsta

Kopš 2021.gada programma papildināta ar priekšdziedzera jeb prostatas profilaktisko pārbaudi visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam, vēršoties pie sava ģimenes ārsta.

Padomi vēža pacientu tuviniekiem

Mūsdienās vēzi ārstē arvien veiksmīgāk, un arvien vairāk cilvēku pilnībā izveseļojas no vēža. Neraugoties uz to, kāda ģimenes locekļa slimība izraisa pārmaiņas visas ģimenes dzīvē. Daudzas grūtas un biedējošas lietas nāk pārsteidzoši pārāk tuvu.

Domas parasti griežas ap slimo ģimenes locekli, un ir dabiski, ka visa ģimene ir noraizējusies. Nenoteiktība un satraukums ir īpaši lieli uzreiz pēc slimības atklāšanas un tās sākuma fāzē. Ir ļoti grūti redzēt, ka saslimst tuvs un dārgs cilvēks. Progresējoša un, iespējams, neārstējama slimība liek visai ģimenei pārdzīvot pamestības sajūtu un trauksmi.

Ne tikai slimais cilvēks, bet arī visi pārējie ģimenes locekļi pārdzīvo krīzi. Daudzas grūtas situācijas var izraisīt bailes. Tuvinieki var arī uztraukties, piemēram, par to, kā ģimenes locekļa slimība var ietekmēt viņu pašu dzīvi: nākotni, citus ģimenes locekļus, ģimenes attiecības un to, kā ģimene tiks galā ar jauno situāciju.

Aicinām apmeklēt pacientu biedrību veidoto saturu un vērsties pēc atbalsta, ja vēzis ir diagnosticēts Jums vai tuvam cilvēkam.

[1]Roche.com, Oncology: https://www.roche.com/solutions/focus-areas/oncology/#:~:text=Focus%20areas-,Oncology,cancer%20biology%20and%20drug%20discovery.

[2] Foundationmedicine.lv, Katrs vēzis ir unikāls – kāpēc ir tik svarīgi zināt visas tā īpašības?, https://www.foundationmedicine.lv/lv/resources/patient-support-materials.html