Olnīcu vēzis

• Simptomi
• Diagnostika
• Ārstēšana
• Profilakse
• Rehabilitācija

Olnīcu vēzis

Simptomi:

Ļaundabīgie olnīcu audzēji ir novērojami visu vecumu sievietēm. Latvijā vidēji gadā tiek konstatēti 300 jauni ļaundabīgo olnīcu audzēju gadījumi. Olnīcu vēža incidence palielinās sieviešu grupā pēc 40 gadu vecuma, sasniedzot maksimumu 60-64 gadu vecumā.[1]

Olnīcu vēža simptomi var būt šadi:

• vēdera pūšanās, diskomforts, spiedoša sajūta, sāpes iegurnī, vēderā

• pilnuma sajūta vēderā, tā apjoma palielināšanās

• ātra sāta sajūta

• me

• vēlme bieži urinēt/ sajūta, ka gribas urinēt

  

Slimībai progresējot var pievienoties vēl šādi simptomi:

• nogurums

• slikta dūša

• apetītes zudums

• vēdera apjoma pieaugums

• ķermeņa svara zudumam

• elpas trūkums 

• vēdera izejas biežuma izmaiņas, aizcietējumi

• sāpes dzimumattiecību laikā

• menstruāciju cikla traucējumi

• muguras sāpes

Tomēr šie simptomi ir nespecifiski un sastopami arī citu slimību un citu audzēju gadījumā.

Olnīcas ir svarīgs sieviešu dzimumorgāns. Tajās veidojas olšūnas. Olnīcas ražo arī dzimumhormonus estrogēnu un progesteronu, kas ietekmē procesus, kas notiek sievietes organismā. 

Olnīcu vēzis ir olnīcu šūnu deģenerācija un nekontrolēta dalīšanās. Vēža audzējs var attīstīties uz olnīcām, olvados, dzemdē vai dzemdes apvalkā vai uz vēdera dobuma (vēderplēves). Lasi vairāk par olnīcu vēzi šeit>.

Noteikti klīniskie simptomi, kuri bieži atkārtojas un ir parādījušies sievietei pēdējā gada laikā, iespējams, ļauj agrīnāk atklāt olnīcu vēzi, tomēr klīnisko simptomu izmantošana ir pieļaujama tikai kombinācijā ar ultrasonogrāfiju un biomarķieru diagnostiskajiem testiem. 

Ja Jūsu ģimenes (dzimtas) kokā sievietēm ir bijis olnīcu vai krūts vēzis, pievērsiet uzmanību simptomiem, kas minēti šajā sadaļā augstāk. Noteikti konsultējaties par pašsajūtu ar savu ģimenes ārstu. 

[1] Slimību profilakses un kontroles centrs: https://www.spkc.gov.lv/lv/registretas-2012gada/4fd98a119cbd11.pdf 

Olnīcu vēzis

Diagnostika:

Aptuveni pieciem līdz desmit procentiem sieviešu var būt radniecība ar sievieti, kurai ir krūts vai olnīcu vēzis. Šīm sievietēm var konstatēt iedzimtas izmaiņas (mutācijas) BRCA1 un BRCA2 gēnos. BRCA nozīmē "BReast CAncer", t. i., krūts vēzi. Šīs mutācijas palielina risku saslimt ar ģimenes ciltskokam raksturīgu olnīcu vai krūts vēzi. Pacientēm ar olnīcu vēzi ģimenē (īpaši, ja zināma BRCA1, BRCA2 gēnu mutācijas vai Linča sindroms) ir rekomendējama ārsta ģenētiķa konsultācija risku izvērtēšanai. Tomēr nebūt ne katra sieviete ar šo mutāciju saslimst. 

Sievietēm, kurām ir aizdomas par iedzimtu onkoloģisku saslimšanu, var veikt ģenētisku izmeklējumu. Ģenētisku izmeklējumu jeb testu var nozīmet tikai ārsts – okologs. 

Olnīcu vēža riska faktori sievietēm var būt šadi:

• Vecums

• Nav notikušas nevienas dzemdības

• agrs menstruāciju sākums un vēlīna menopauze

• hormonu terapijas lietošana menopauzes laikā

• diagnisticēts krūts vēzis

• ģenētiska nosliece

• diabēts vai izteikta aptaukošanās

Pirms olnīcu vēža nereti sievietei olnīcās rodas cistiski veidojumi, taču būtiski atcerēties, ka cistas mēdz būt gan labdabīgas, gan ļaundabīgas, un ir arī tādas, kuras ar laiku pazūd. Rgulāra vizīte pie ginekologa un sūdzību pārrunāšana ir labs sākums, lai vienotos par nepieciešamību diagnostikai. Ārsts pats veiks vai nosūtīs uz nepieciešamajiem izmeklējumiem un analīzēm. 

Izmeklējumi, kurus veic olnīcu vēža diagnosticēšanai [1]

• Vēdera lejas daļas un cirkšņu apvidus palpācija

• Laboratoriskie izmeklējumi: 

  • Pilna asins aina un EGĀ, izvērtējot anēmiju, leikocitozi un EGĀ

  • Bioķīmija – α-fetoproteīns, SF, LDH, CA – 125

• Radioloģiskie izmeklējumi:

  • Vēdera un iegurņa dobuma ultrasonogrāfija (USG)

  • Vēdera un iegurņa dobuma datortomogrāfija CT, ja paaugstināts CA-125 un citos izmeklējumos ir pozitīva atradne

[1]  Nacionālais veselības dienests: https://www.vmnvd.gov.lv/en/media/777/download

Olnīcu vēzis

Ārstēšana:

Par katras pacientes ārstēšanas plānu Latvijā lēmumu pieņem Multidisciplinārā konsīlijā. Tajā piedalās vairāki speciālisti – ķirurgi, omkologi - ķīmijterapeiti, staru terapeiti, radiologs, patologs. Ārstēšanas plāns tiek pieņemts, ņemot vērā audzēja stadiju un klasifikāciju. Par audzēju stadijām varat lasīt vairāk šeit>.

Olnīcu vēža stadiju klasifikācija [1]

Izvērtējot katru pacientu individuāli, Multidisciplinārā konsīlijā tiek nozīmēts ārstēšanas plāns. Te ir saraksts ar pamata ārstēšanas iespējām olnīcu vēža diagnozes gadījumā. 

• Operācija jeb ķirurģiska ārstēšana

• Medikamentoza ārstēšana

• Staru terapija

Pētījumi onkoloģijā notiek nepārtraukti, un to rezultātā pēdējos gados vēža ārstēšanā ir gūti lieli panākumi. Tādēļ arī ārstēšanas stratēģiju ārsts var nozīmēt, vadoties pēc iespējām valstī un petījumu vadlīniju rekomendācijām. 

[1] Slimību profilakses un kontroles centrs:  https://www.spkc.gov.lv/lv/registretas-2012gada/4fd98a1ba38531.pdf

Olnīcu vēzis

Profilakse:

Zināmie olnīcu vēža riska faktori ir saistīti ar sievietes reproduktīvo anamnēzi un ģenētisko pārmantojamību. Sievietēm, kurām nav bērnu, ir divreiz lielāks olnīcu vēža risks. Augstāks risks ir ticis saistīts arī sievietēm ar mazu grūtniecību skaitu. Savukārt, agrīna pirmā grūtniecība, agrīna menopauze un orālās kontracepcijas lietošana tiek saistīti ar samazinātu olnīcu vēža risku. 

Pacientēm ar olnīcu vēzi ģimenē (īpaši, ja zināma BRCA1, BRCA2 gēnu mutācijas vai Linča sindroms) ir rekomendējama ārsta ģenētiķa konsultācija risku izvērtēšanai.

Olnīcu vēzis

Rehabilitācija:

Dzīve pēc olnīcu vēža diagnozes joprojām turpinās. Ir svarīgi dot sev laiku atlabt un meklēt veidus, kā atgriezties dzīvē.

Psihoemocionālais atbalsts Onkoloģijas pacientam ir ļoti būtisks gan ārstēšanas gaitā, gan vēlāk. Tas ir pieejams gan ar valsts atbalstu, gan paša finansējumu. Jautājiet Ģimenes ārstam par pieejamajiem psihoemocionālā atbalsta terapijas veidiem. 

Valsts apmaksu var saņēmt par četru sesiju garumā: 

1. psiholoģiskā konsultēšana individuāli vai grupā pie klīniskā un veselības vai konsultatīvā psihologa; 
2. psihoterapija individuāli vai grupā; 
3. mākslas terapija individuāli vai grupā; 
4. ģimenes terapija. 

Šobrīd 1) – 4) pakalpojumi tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem[1], ja tiek sniegti kā daļa no medicīniskās vai psihiatriskās rehabilitācijas pakalpojuma (stacionāri vai ambulatoriski). 

Meklējiet atbalstu arī pacientu organizāciju mājas lapās, par tām lasiet vairāk šeit>.

[1] Slimību profilakses un kontroles centrs: https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Profesionaliem/Kliniskie%20algoritmi%20un%20pacientu%20celi/Onkologija/Pacientu%20celi/14_psihosociala-rehabilitacija-kliniskais-cels.pdf