Kas ir vēzis?

Atbilde ir mūsu šūnās. Mūsu ķermenī ir triljoniem šūnu, kas pastāvīgi mirst un atjaunojas.

Parasti šūna dalās un izveido perfektu savu kopiju, izmantojot kontroles mehānismu, kas ir būtisks organisma, tā sauktā DNS, pareizai darbībai. Savukārt šī jaunā šūna var dalīties, radot citas jaunas šūnas un tā tālāk. Tikmēr vecajām vai bojātajām šūnām tiek pavēlēts nomirt, dodot vietu jaunajām un veselajām.

Šis šūnu kontroles mehānisms var tikt bojāts zināmu iemeslu dēļ, piemēram, ķīmisku, vides vai ģenētisku faktoru dēļ, vai arī citos gadījumos tas var notikt nejauši.

Kad šis mehānisms sabojājas, šūnas pārstāj dzirdēt signālus, kas norāda, kad augt, dalīties un mirt. Tādējādi šīs šūnas sāk nekontrolēti dalīties, pārspējot normālas šūnas, veidojot audzēju.

Dažos gadījumos audzējs ir lokalizēts, bet citos gadījumos tas izplatās, izraisot metastāzes. Šie metastātiskie audzēji augšanas laikā patērē ķermeņa resursus, iznīcinot veselos audus un orgānus.

Vēzis nav viena slimība, bet pastāv vairāki vēža veidi. Tradicionāli tos klasificēja pēc orgāna, no kura tie radušies, taču pašlaik tiem parasti ir pievienota arī detalizētāka klasifikācija, kuras pamatā ir specifiski gēni, kas veido DNS un ir saistīti ar katru vēža veidu. Tāpēc, identificējot izmaiņas jeb mutācijas šajos gēnos, var iegūt informāciju par to, kāda veida audzējs ir katram cilvēkam, un tāpēc tā ir atslēga precīzākai un personalizētākai diagnostikai un ārstēšanai.

Viens no resursiem, kas pašlaik tiek izmantots vairuma slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai, ir genoma sekvencēšana. Šī metode ļauj identificēt katra indivīda kontroles mehānismu vai DNS, atklājot specifiskas izmaiņas katrā gēnā un panākot personalizētu, uz pacientu orientētu ārstēšanu.