PSIHOLOĢIJA UN VĒZIS

Slimības laikā pacientiem ir jāsaskaras ar daudzām sarežģītām situācijām un spraigām emocijām. Lai tiktu galā ar šo situāciju, psiholoģiskais atbalsts var lieliski palīdzēt iemācīties runāt ar saviem mīļajiem par slimību un pareizi pārvaldīt savas emocijas.

Onkoloģijas psihologi un pacientu asociācijas var būt liels atbalsts šādos brīžos, ļoti būtiski ietekmējot gan pacienta, gan viņa ģimenes un tuvinieku pašsajūtu.

Stress un vēzis

Vēža diagnoze ir cilvēka dzīvībai bīstama un līdz ar to rada stresa situācijas.

Visā slimības laikā risinās virkne notikumu, kas saistīti ar dažādiem ārstēšanas veidiem, ko persona var saņemt. Ja jums ir jāveic operācija vai gaidāt, lai sāktu klīnisko izpēti, visi šie ir faktori var aktivizēt stresa stāvokli nenoteiktības apstākļos.

Kāpēc jūtos sasprindzis?

Parasti, runājot par stresu, domājam par mūsu dzīves aspektiem, kas saistīti ar darbu, rutīnu, ģimenes dzīves un ikdienas pienākumiem. Tomēr mēs varam justies saspringti no bezgala daudziem faktoriem, it īpaši, ja situācija, kurā atrodamies, ir saistīta ar būtisku draudu mūsu veselībai.

Jāatceras, ka stress pats par sevi nav ne labs, ne slikts, jo konkrētas situācijas mūsu dzīvē, piemēram, gatavošanās atvaļinājumam vai ballītei (patīkami notikumi) var ietvert noteiktu stresa līmeni, tomēr mūsu organisma reakcijas dēļ efektīvāk risinām nepieciešamo darbību.

Runājot par stresu, kas saistīts ar vēzi, runājam par situācijas subjektīvu uztveri, ko persona identificē kā draudīgu vai dzīvībai bīstamu. Reakcija, ko aktivizējam, saskaroties ar šādiem draudiem, notiek neirobioloģiskā līmenī, jo smadzenes regulē reakciju uz stresu. Iespējamo draudu noteikšana izraisa muskuļu sasprindzinājumu, acu zīlīšu paplašināšanos, sirdsdarbības paātrināšanos un maņu modrību, lai uztvertu visu nepieciešamo informāciju. Tomēr mūsu organisms nevar pastāvīgi dzīvot stresā, jo tas var izraisīt reakciju, kas sagrauj mūsu bioloģisko sistēmu.

Kas man izraisa stresu?

Tāpēc, runājot par stresu un vēzi, ir svarīgi identificēt konkrētās situācijas, kas aktivizē draudu uztveri, saskaroties ar apstākļiem. Diagnozes noteikšanas brīdis, izmeklējumu rezultātu gaidīšana, periods pirms operācijas vai ārstēšanas sākums ir situācijas, kuras parasti tiek uzskatītas par stresa situācijām, jo šādos brīžos esošā nenoteiktība pārvēršas par draudiem mūsu smadzenēm.

Ir svarīgi zināt, kā šīs situācijas identificēt un kā tās risināt, lai novērtētu, vai nenotiek nepārtraukta stresa līmeņa aktivizēšanās un, saskaroties ar to, ieteicams izmantot stratēģijas, kas palīdz pielāgoties situācijai.

Kā cīnīties ar stresu?

Ir pierādīts, ka relaksējoši treniņi vai meditācija pozitīvi ietekmē labāku pielāgošanos vēzim, samazinot stresa līmeni. Arī fiziskās aktivitātes, kas pielāgotas onkoloģiskajam kontekstam, nāk par labu ne tikai fiziski, bet arī garīgi.

Ja šķiet, ka neprotam pārvaldīt savas emocijas vai jūtamies nomākti, psihoterapija vai atbalsta grupu apmeklēšana ir ļoti efektīva un labvēlīga stratēģiju uzlabošanai, lai risinātu stresa situācijas, kas saistītas ar onkoloģisko procesu.

Vēža emocionālā ietekme

Ziņas saņemšana, ka jums ir diagnosticēts vēzis, neizbēgami rada emocionālu un psiholoģisku ietekmi gan uz slimo cilvēku, gan viņa ģimeni un tuvāko vidi, ņemot vērā tās nopietnību un ietekmi uz dzīves kvalitāti.

Kad cilvēkam ir diagnosticēts vēzis, viņa/viņas reakcija uz situāciju var būt ļoti dažāda, jo katrai personai ir atšķirīgs veids, kā risināt situācijas, un tie visi ir pareizi. Tomēr veids, kā attīstās sākotnējā emocionālā ietekme, var apgrūtināt pielāgošanos onkoloģiskajam procesam un līdz ar to arī apdraudēt pacienta emocionālo labsajūtu.