Veselīgs uzturs un dzīvesveids krūts vēža riska samazināšanai

Ēdiet veselīgi, lai labi dzīvotu. Daudzveidīgs un sabalansēts uzturs ir ikdienas labsajūtas pamats, un tas ir pirmais efektīvākais profilakses līdzeklis veselības aizsardzībā. Slikti ēšanas paradumi (un ne tikai) un mazkustīgs dzīvesveids ir riska faktori hronisku slimību un vēža rašanās gadījumā. Krūts vēzis visbiežāk skar sievietes, uz katriem 3 diagnosticētiem gadījumiem ir viens ļaundabīgs vēzis.

Krūts vēzis ir sarežģīta un daudzpusēja patoloģija, kuras izcelsme ir dažu piena dziedzeru šūnu nekontrolēta vairošanās, kas pārvēršas ļaundabīgās šūnās. Precīzs cēlonis nav zināms. Pēdējo desmitgažu zinātnes sasniegumi, kas ļāvuši agrīni diagnosticēt krūts vēzi un palielināt slimības ārstēšanas iespējas, ir arī atklājuši, ka krūts vēža risku nosaka gan neietekmējami faktori, piemēram, vecums, dzimums un ģenētika, gan faktori, kurus katra sieviete var mainīt, piemēram, uzturs un dzīvesveids.

Faktori, kas var ietekmēt krūts vēzi, ir:

•      aktīva un pasīva smēķēšana;

•      augsts alkohola patēriņš;

•      liekais svars/aptaukošanās;

•      nepareizs uzturs; 

•      maza fiziskā aktivitāte;

•      saīsināti barošanas ar krūti periodi.

 

Izvairieties no smēķēšanas, pat pasīvās

Smēķēšana joprojām ir vāji izprasts krūts vēža riska faktors. Arī pasīvā smēķēšana, kurai nesmēķējošas sievietes tiek pakļautas negribot. To apstiprina Itālijas pētījums, ko veica pētniece Džūlija Karerasa (Giulia Carreras) no ISPRO Florencē, kurā tika aplēsts, ka kopumā 4,3% nāves gadījumu un 4,7% DALY (zaudēti dzīves gadi vai nodzīvoti ar invaliditāti) sakarā ar krūts vēzi Itālijā 2014. gadā ir saistīti gan ar aktīvo, gan pasīvo smēķēšanu.

 

Ierobežojiet alkohola patēriņu

Augsts alkohola patēriņš ir vainojams līdz pat 10% jaunatklātu krūts vēža diagnožu gadījumos, t.i., līdz aptuveni pieciem tūkstošiem gadījumu valstī. Nav minimālā daudzuma, ko uzskata par drošu: lai izvairītos no vēža, labāk vispār nelietot alkoholu. Amerikas Vēža biedrība iesaka sievietēm nedzert vairāk par vienu vīna glāzi dienā (vīriešiem divas). Pārmērīgs etanola daudzums organismā var netikt efektīvi metabolizēts: šajā procesā alkohols tiek pārveidots par acetaldehīdu, toksisku savienojumu, kurš pārmērīgā daudzumā tiek uzskatīts par iespējamu kancerogēnu.

 

Saglabājiet normālu svaru

Liekais svars jeb aptaukošanās palielina risku saslimt ar dažiem vēža veidiem, tostarp krūts vēzi. Uzturot normālu svaru, patiesībā varat kontrolēt ķermeņa tauku daudzumu, kas, ja ir pārmērīgs, izraisa hronisku iekaisumu, izmaina metabolismu un ietekmē dažus augšanas faktorus un hormonus. Situācijas, kas veicina vēža šūnu augšanu. Svars tiek uzskatīts par normālu, ja ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir no 18,5 līdz 24,9. ĶMI mēra, dalot svaru kilogramos ar augumu metros kvadrātā. Pasaules vēža izpētes fonda profilakses rekomendācijās norādīts, ka jākontrolē arī vidukļa apkārtmērs, mazāk par 80 cm sievietēm un 94 cm vīriešiem.

 

Ievērojiet veselīgu uzturu

Pretvēža diētas nav, taču vēža, tostarp krūts vēža, profilaksei ieteicams ievērot daudzveidīgu un sabalansētu uzturu. Eiropas Pretvēža rīcības kodekss iesaka:

•      ēst pilngraudu produktus, dārzeņus, augļus un pākšaugus;

•      ierobežot ar taukiem un cukuriem bagātu pārstrādāto pārtikas produktu patēriņu;

•      ierobežot sarkanās gaļas patēriņu;

•      izvairīties no apstrādātas un konservētas gaļas patēriņa;

•      izvairīties no saldinātu dzērienu dzeršanas;

•      ierobežot uzturā pārtikas produktus, kas satur daudz sāls.

 

Sportojiet

Staigājiet vairāk un sēdiet pēc iespējas mazāk. Fiziskās aktivitātes ir ne tikai veselīgas, bet arī var palīdzēt novērst vēzi, tostarp krūts vēzi. No staigāšanas līdz enerģiskai aktivitātei jebkura kustība palīdz uzturēt līdzsvarā cukura līmeni asinīs, insulīnu un saistītos hormonus, novērst iekaisumu rašanos un stiprināt imūnsistēmu, tas viss mazina vēža risku. Ir aprēķināts, ka risks saslimt ar vēzi ir par aptuveni 4% mazāks cilvēkiem, kuri veic mērenas fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes dienā, salīdzinot ar tiem, kuri tās veic mazāk nekā 15 minūtes dienā.

 

Neatsakieties no barošanas ar krūti

Vairāki pētījumi liecina, ka sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, statistiski ir mazāka iespēja saslimt ar krūts vēzi nekā tām, kuras nebaro ar krūti. Iemesli nav pilnībā skaidri, bet tas varētu būt tāpēc, ka sievietēm zīdīšanas laikā nav regulāras ovulācijas un estrogēna līmenis paliek stabils. Katru dienu sadedzinot vidēji 500 kalorijas, barošana ar krūti palīdz uzturēt normālu svaru (tomēr uzņemto kaloriju daudzums ir atkarīgs no mazuļa vecuma un no tā, cik reižu dienā barojat ar krūti). Eksperti arī uzskata, ka nepieciešamība ražot pienu izraisa izmaiņas krūšu struktūrā: laikā, kad piena dziedzeru šūnas veic savu bioloģisko funkciju 24 stundas diennaktī, šūnu darbības traucējumu iespējamība uzskatāma par ļoti zemu.