Agrīna diagnostika un skrīnings

Vēža skrīnings ir valsts organizēta un apmaksāta profilaktiska pārbaude, kuras mērķis ir atklāt pirmsvēža slimības vai krūts, dzemdes kakla, prostatas, zarnu vēzi agrīnās slimības stadijās cilvēkiem, kuriem nav sūdzību vai slimību radītie simptomi.

Kopš 2009. gada Latvijā tiek organizēta valsts apmaksāta vēža skrīninga programma, kuras ietvaros atbilstošā vecuma grupas iedzīvotāji tiek aicināti veikt bezmaksas krūts (mamogrāfija), dzemdes kakla (ginekoloģiskā apskate un parauga ņemšana no dzemdes kakla) un zarnu (slēpto asiņu tests fēcēs) vēža skrīningu. No 2021. gada Latvijā ir ieviesta valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude arī prostatas vēža noteikšanai jeb prostatas vēža skrīnings (asins analīzes, nosakot prostatas specifiskā antigēna līmeni). Dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudes veikšanai tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, bet zarnu un prostatas vēža pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakses.

Krūts, dzemdes kakla, prostatas un zarnu vēzis agrīnās slimības stadijās cilvēkam visbiežāk neizraisa nekādas sūdzības vai simptomus, tāpēc bieži vien tās nevar laikus atklāt. Profilaktiskās pārbaudes ir pilnībā valsts apmaksātas, un to veikšana sniedz iespēju regulāri uzraudzīt veselības stāvokli un laikus atklāt izmaiņas, tādējādi nepieciešamības gadījumā pēc iespējas ātrāk uzsākt ārstēšanu, lai sasniegtu labākus ārstēšanas rezultātus.

KRŪTS VĒŽA SKRĪNINGS

Krūts vēzis

Krūts vēzis ir ļaundabīga slimība, kas attīstās krūts audos. Sākotnēji krūts vēzis var būt tikai krūtīs, taču tam progresējot, tas var izplatīties uz limfmezgliem vai citiem orgāniem, piemēram, aknām un kauliem. Latvijā ik gadu ar krūts vēzi saslimst aptuveni 1200 sievietes un tas ir viens no biežākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem sievietēm vecumā virs 35 gadiem. Pasaulē un arī Latvijā ar krūts vēzi visbiežāk saslimst sievietes vecumā virs 50 gadiem. Agrīnās slimības stadijās, krūts vēzi var veiksmīgi izārstēt, tāpēc īpaši svarīgi ir regulāri veikt krūts vēža skrīningu.

Krūts vēža skrīnings jeb profilaktiskā pārbaude

Sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados uz deklarēto dzīvesvietas adresi tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi. Vēstule kalpo kā nosūtījums pārbaudes veikšanai. Profilaktisko pārbaudi var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule nav paņemta līdzi uz izmeklējumu (piemēram, ir nozaudēta vai nav saņemta). Informācija par uzaicinājuma vēstuli ārstniecības iestādēs pieejama elektroniski.

Vairāk par krūts vēža profilaktisko pārbaudi

Krūts vēža profilaktisko pārbaudi veic ar mamogrāfijas metodi – tā ir rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgena stariem, kas ļauj konstatēt izmaiņas krūtīs. Mamogrāfija ir efektīvākā un informatīvākā metode savlaicīgai krūts vēža diagnostikai sievietēm vecumā virs 50 gadiem. Mamogrāfijas laikā krūts un daļa paduses audi tiek nedaudz saspiesti, lai iegūtu kvalitatīvu rentgena attēlu. Jutīgākām sievietēm tas var radīt nepatīkamas sajūtas, taču izmeklējums parasti ilgst vien dažas minūtes.

! Lai gan ar krūts vēzi vairumā gadījumu saslimst sievietes pēc 50 gadu vecuma, tomēr arī jaunākām sievietēm ieteicams regulāri (reizi mēnesī) veikt krūšu pašizmeklēšanu, iztaustot tās, kā arī jāuztic šo izmeklējumu veikt ārstam ginekoloģiskās apskates laikā.

Informatīvais materiāls: Krūšu veselība un pašpārbaude

DZEMDES KAKLA VĒŽA SKRĪNINGS

Dzemdes kakla vēzis

Dzemdes kakla vēzis ir ļaundabīga slimība, kas attīstās šūnās, kuras klāj dzemdes kaklu. Vairāk nekā 99% gadījumu to izraisa cilvēka papilomas vīruss, ar kuru sieviete var inficēties dzimumkontakta laikā. Dzemdes kakla vēzi var pilnībā novērst, ārstējot dzemdes kakla pirmsvēža slimību – izmaiņas gļotādā, ko medicīniski dēvē par CIN (cervikālās intraepiteliālās neoplāzijas), kas nav ļaundabīga slimība. Ik gadu Latvijā dzemdes kakla vēzi diagnosticē aptuveni 240 sievietēm, un tā ir viena no biežākajām ļaundabīgajām slimībām sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Latvijā katru gadu ar šo slimību mirst 110 sievietes.

Dzemdes kakla vēža skrīnings jeb profilaktiskā pārbaude

Latvijā valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi ir iespēja veikt ikvienai sievietei vecumā no 25 līdz 67 gadiem. Uzaicinājuma vēstule veikt dzemdes kakla vēža skrīningu tiek nosūtīta uz sievietes deklarēto adresi. Vēstule kalpo kā ārsta nosūtījums pārbaudes veikšanai. Profilaktisko pārbaudi var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule nav paņemta līdzi uz izmeklējumu (piemēram, ir nozaudēta vai nav saņemta). Informācija par uzaicinājuma vēstuli ārstniecības iestādēs pieejama elektroniski.

Vairāk par profilaktisko pārbaudi

Ar kādu metodi tiks veikts skrīninga izmeklējums ir atkarīgs no sievietes vecuma:

sievietēm 25 un 28 gadu vecumā tiek nosūtīta skrīninga uzaicinājuma vēstule veikt šķidruma citoloģijas izmeklējumu. Skrīningā ietilpst gan ginekoloģiskā apskate, gan citoloģiskās uztriepes paņemšana un šūnu izmeklēšana, izmantojot šķidruma citoloģijas metodi. Ja analīžu rezultātos tiks konstatētas novirzes no normas, tiks veikta arī cilvēka papilomas vīrusa (CPV) klātbūtnes noteikšana;
sievietēm vecuma grupā no 30 līdz 67 gadiem skrīningā ietilpst gan ginekoloģiskā apskate, gan citoloģiskās uztriepes paņemšana un šūnu izmeklēšana, taču primāri šūnās tiek pārbaudīta augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (CPV) klātbūtne. Ja CPV klātbūtne šūnās tiks konstatēta, tiks nozīmēti papildu izmeklējumi.

Dzemdes kakla pirmsvēža slimība vai dzemdes kakla vēzis agrīnās slimības stadijās sievietei nerada nekādas sūdzības un to var atklāt tikai ginekoloģiskās apskates laikā, paņemot šūnas no dzemdes kakla un tās izmeklējot. Sievietei dzemdes kakla gļotādas šūnu paņemšana jeb citoloģiskā uztriepe var radīt tikai pārejošu diskomfortu un parasti ilgst vien dažas sekundes.

! Lai pasargātu sevi no dzemdes kakla vēža un citām saslimšanām, kuras izraisa cilvēka papilomas vīrusa infekcija (kārpas un papilomas, maksts un vulvas vēzis sievietēm, dzimumlocekļa vēzis vīriešiem, mutes un rīkles vēzis, anālā kanāla vēzis gan sievietēm, gan vīriešiem), ieteicams vakcinēties pret CPV. Šobrīd Latvijā valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV pieejama meitenēm vecumā no 12 līdz 17 gadiem, bet zēniem – vecumā no 12 līdz 17 gadiem.

ZARNU VĒŽA SKRĪNINGS

Zarnu vēzis

Zarnu vēzis jeb kolorektālais vēzis ir ļaundabīga slimība, kas attīstās šūnās, kas veido zarnas sieniņu. Sākotnēji zarnas sieniņā veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var rasties ļaundabīga slimība jeb zarnu vēzis. Parasti šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā. Polipi vai zarnu vēzis agrīnās stadijās pacientam parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diagnosticē novēloti (slimības III–IV stadijā). Statistikas dati liecina, ka Latvijā visbiežāk ar zarnu vēzi slimo sievietes un vīrieši pēc 50 gadu vecuma.

Zarnu vēža skrīnings jeb profilaktiskā pārbaude

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi (slēpto asiņu izmeklējums fēcēs) reizi divos gados var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem un tās veikšanai uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta. Lai saņemtu valsts apmaksātu testu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē.

Vairāk par profilaktisko pārbaudi

Slēpto jeb vizuāli neredzamo asiņu noteikšanu fēcēs ar imūnķīmisko metodi sniedz iespēju diagnosticēt zarnu slimības, tai skaitā zarnu vēzi agrīnā stadijā, pirms simptomu parādīšanās. Testa komplektu un instrukciju par tā veikšanu jautā sava ģimenes ārsta praksē. Pats tests ir vienkārši, ātri un ērti veicams mājās. Pēc fēču savākšanas (no vienas vēdera izejas), testa komplekts vienas darba dienas laikā ir jānogādā ģimenes ārsta praksē vai kādā no nosūtījumā minētās laboratorijas filiālēm. Ja testa rezultāts ir negatīvs – tas nozīmē, ka slēptās asinis paraugā netika atrastas un nākamo profilaktisko pārbaudi jāveic pēc 2 gadiem. Ja testa rezultāts ir pozitīvs – tas nozīmē, ka paraugā atrastas slēptās asinis un ārsts nozīmēs papildu izmeklējumus. Diagnozes noteikšanai nepieciešamie papildu izmeklējumi būs valsts apmaksāti un veikti "zaļā koridora" ietvaros jeb paātrinātā kārtībā.

Informatīvais materiāls: Zarnu vēža profilaktiskais tests 50–74 gadu vecumā

PROSTATAS VĒŽA SKRĪNINGS

Prostatas vēzis

Prostatas jeb priekšdziedzera vēzis ir ļaundabīga slimība, kas attīstās priekšdziedzera audos un ir visbiežākais sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs. Vīrietim novecojot, saslimstība ar prostatas vēzi palielinās. Prostatas vēzis ir biežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs vīriešiem Latvijā. Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks saslimt pieaug pat deviņas reizes.

Prostatas vēža skrīnings jeb profilaktiskā pārbaude

Vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīriešiem vecumā no 45 līdz 50 gadiem, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam, ir pieejama valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude prostatas vēža noteikšanai. Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē. Ārsts izsniegs nosūtījumu asins parauga nodošanai, un laboratorijā tiks noteikts prostatas specifiskais antigēns (PSA).

Vairāk par profilaktisko pārbaudi

Priekšdziedzera profilakses veikšanai vizīte pie ģimenes ārsta, asins parauga ņemšana un tā laboratoriskā izmeklēšana tiek pilnībā apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Analīzes nodošanu var veikt jebkurā laboratorijā, kurā nodrošina valsts apmaksātus izmeklējumus. Pirms došanās uz laboratoriju ar to ieteicams sazināties, lai pārliecinātos, ka šobrīd tajā veic PSA noteikšanu. Ja asins analīžu rezultāti uzrādīs paaugstinātu PSA līmeni, ģimenes ārsts noformēs nosūtījumu urologa konsultācijai. Šādu pēcskrīninga konsultāciju varēs saņemt atbilstoši “zaļā koridora” principam jeb ārpus kopējās pieraksta rindas un pacientam par to nebūs jāmaksā.

Informatīvais materiāls: Fakti par vīrieša veselību un Kā pasargāt sevi no prostatas vēža

IETEIKUMI

Jo agrīnāk tiek atklāts vēzis, jo efektīvāka var būt ārstēšana. Sekojiet līdzi jebkādām izmaiņām ķermenī, piemēram:

jebkāds sataustāms veidojums krūtīs, izmaiņas krūšu formā vai ādas krāsā, neparasti izdalījumi, krūtsgala izmaiņas (pagriežas uz iekšu) vai sāpes;
kamols kaklā, padusē vai jebkurā citā ķermeņa vietā;
čūlas, jo īpaši čūlas, kas nedzīst;
klepus vai aizsmakums, kas nepāriet, vai klepus ar asiņu piejaukumu;
izmaiņas tualetes apmeklējumā, kas ilgst vairāk nekā divas nedēļas, asiņu piejaukums fēcēs;
jaunas dzimumzīmes vai ādas plankumi, vai tādi, kuriem ir mainījusies forma, izmērs vai krāsa, asiņojošas dzimumzīmes;
neparasti izdalījumi no maksts vai asiņošana;
neizskaidrojams svara zudums.

Ja novērojat kādas no iepriekš minētajām izmaiņām, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.

Atcerieties par iespēju veikt skrīningu!

Atpakaļ