Smēķēšana

Smēķēšana

---

Katru astoto sekundi kāds mirst no smēķēšanas, ziņo Pasaules veselības organizācija (PVO). Pētījumi liecina, ka tie, kas sāk smēķēt jau pusaudža vecumā (vairāk nekā 70%) un to turpina vismaz 20 gadu, mirst par 20-25 gadiem agrāk nekā tie, kas nekad nav smēķējuši. Pētījumi liecina, ka nāves risks palielinās līdz ar izsmēķēto cigarešu skaitu. Smēķējot tikai 10 cigaretes dienā, risks nomirt divkāršojas, un vairāk nekā 25 cigaretes dienā palielina risku nomirt četras reizes, salīdzinot ar tiem, kuri nekad nav smēķējuši. Veselību iedragā un nāvi izraisa ne tikai vēzis vai sirds slimības. Smēķēšanas nodarītais ļaunums organismam ir ļoti daudzveidīgs un bieži vien neatgriezenisks.

Tabaka satur dažādas kancerogēnas (vēzi izraisošas) vielas, kuras uzņemot rada tūlītēju asinsspiediena paaugstināšanos un asinsvadu sašaurināšanos. Tabakas smēķēšanas laikā izdalītā tvana gāze samazina skābekļa daudzumu asinīs, kas kopā ar nikotīna radītājām blakus parādībām rada traucējums organisma pilnvērtīgai funkcionēšanai. Lielākais risks īslaicīgai tabakas lietošanai ir ātra atkarības rašanās no nikotīna, kas var iestāties jau pēc pirmo cigarešu izsmēķēšanas. Tas nozīmē, ka atkarība var rasties arī pēc vienas cigaretes izsmēķēšanas. Jo smagāka atkarība, jo grūtāk ir tabakas lietošanu pārtraukt. Biežāk novērotie simptomi, kas novērojami drīz pēc smēķēšanas uzsākšanas:

• bieža klepošana;

• kakla iekaisums;

• aizsmakums;

• slikta elpa, pazemināta fiziskās slodzes veiktspēja;

• novājināta imūnsistēma, kas izraisa biežu saslimšanu;

• smakojošas drēbes;

• dzelteni zobi un pirksti;

• vājināta smaržas un garšas uztvere;

• aizdusa;

• mutes, zobu un smaganu iekaisumi un asiņošana.

! Visi šie simptomi ir novēršami, ja tiek pārtraukta smēķēšana.

Tabakas dūmi satur vairāk nekā 7000 dažādu ķīmisku vielu, no kurām vairāk nekā 70 ir zināms, ka tās izraisa vēzi. Plaušu vēzis ir visbiežāk sastopamais audzējs, kura cēlonis ir bijusi smēķēšana. Pēc vairāku pētījumu datiem, jo ilgāk tiek smēķēts, jo lielāks risks, ka attīstīsies audzējs, kā, piemēram:

• plaušu vēzis – 22 reizes biežāk;

• deguna audzējs - 2 reizes biežāk;

• mēles audzējs, mutes vai siekalu dziedzeru audzējs - 627 reizes biežāk;

• rīkles audzējs – 12 reizes biežāk;

• barības vada audzējs – 8210 reizes biežāk;

• balsenes audzējs – 23 reizes biežāk;

• kuņģa audzējs – 23 reizes biežāk;

• nieru audzējs – 5 reizes biežāk;

• urīnpūšļa audzējs – 23 reizes biežāk;

• dzimumlocekļa audzējs – 23 reizes biežāk;

• aizkuņģa dziedzera audzējs – 25 reizes biežāk;

• resnās zarnas audzējs – 3 reizes biežāk;

• taisnās zarnas audzējs – 56 reizes biežāk.

Tabakā esošās ķīmiskās vielas ietekmēs arī cilvēkus, kuri ir pakļauti cigarešu dūmiem. Pasīvā smēķēšana rada līdzīgu veselības apdraudējumu pieaugušajiem, kā aktīvā smēķēšana, kā arī ir saistīta ar hronisku elpceļu slimību attīstību, kā astma un hroniska obstruktīva plaušu slimība.

Informatīvs materiāls par smēķēšanu: https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/plakats_smeketaja_kermenis1.pdf  

e-cigaretes – kas tās ir un ko tās nodara mūsu organismam?

Elektroniskās cigaretes jeb e-cigaretes ir ar baterijām darbināmas ierīces, kas uzsilda šķidrumu (sauktu par "e-šķidrumu"), tādējādi veidojot tvaikus, kurus ieelpo lietotājs. Tie ir paredzēti nikotīna un/vai citu ķīmisku vielu nogādāšanai ar aerosola tvaiku palīdzību tieši jūsu plaušās (saukta arī par vape vai e-šķidrumu nikotīnu). E-cigaretes parasti nesatur tabaku, šie produkti atšķiras gan sastāvdaļu, gan dizaina ziņā.

Visām e-cigaretēm ir trīs pamata daļas: akumulators, izsmidzinātājs un šķidruma kasete. E-cigaretēs izmantotais šķidrums parasti satur propilēnglikolu, glicerīnu, nikotīnu un dažādus aromatizētājus.

Pašlaik tiek aktīvi pētīta e-cigarešu īstermiņa un ilgtermiņa ietekme uz veselību. Tā kā e-cigaretes ir salīdzinoši jaunas, tas nozīmē, ka šobrīd nav pietiekami daudz datu, lai noteiktu to ilgtermiņa ietekmi uz veselību. 

Pētījumi arvien vairāk liecina, ka e-cigaretes izdala kaitīgas vielas. Veiktie pētījumi norāda, ka e-cigaretes pakļauj to lietotājus ķīmiskām vielām un toksīniem, piemēram, formaldehīdam, smagajiem metāliem, cietajām daļiņām un aromatizējošām vielām, kas var radīt negatīvu ietekmi uz veselību. Piemēram, propilēnglikols un glicerīns, kas ir atrodami e-cigaretēs, karsēšanas rezultātā izdala tādas kancerogēnas vielas, kā formaldehīds un acetaldehīds, kurām jau iepriekš ir pierādīta ietekme tādu audzēju attīstībā, kā deguna un rīkles audzēji, leikēmija. 

Smēķēšanas atmešana

Nikotīna atkarība ir hroniska slimība un tikai daļai no tabakas lietotājiem pēc pirmās atmešanas mēģinājumiem izdodas saglabāt pastāvīgu atturību. Vairākumam smēķētāju atmešanas mēģinājumi ir cikliski, piemēram, uzsākot jaunu kalendāro gadu, grūtniecības vai kādas saslimšanas ārstēšanas laikā. Tas nenozīmē, ka  gala rezultāts būs nesekmīgs, bet gan, ka katram ejams savs ceļš un atrodama sava veiksmes formula smēķēšanas atmešanai. Vienam tā būs pakāpeniska izsmēķēto cigarešu skaita samazināšana, citam tūlītēja pārtraukšana.

Dienā, kad Tu atmetīsi smēķēšanu, Tev vajadzēs mainīt ierasto domāšanas veidu un rīcību. Lielākajai daļai cilvēku neizdodas viegli mainīt savus paradumus, tapēc ir vērts jau laicīgi padomāt par  situācijām, kad izjutīsi vēlmi smēķēt un par rīcību, kas aizstās šo vēlmi. Uzskaiti visus iemeslus, kādēļ vēlies atmest, pamet telpu (kaut tikai īslaicīgi) vai vidi, kas Tev pastiprina vēlmi uzsmēķēt. Galvenais - novērs uzmanību no vēlmes uzsmēķēt. Atmešanas procesā iesaisti citus cilvēkus, jo viņu atbalsts var palīdzēt nesmēķēt. Pat ja atmest neizdodas ar pirmo reizi, nezaudē motivāciju un nekavējoties mēģini atmest vēlreiz! Izvērtē, kādēļ neizdevās iepriekšējo reizi atmest smēķēšanu un kā turpmāk nepieļaut iepriekšējās neveiksmes atkārtošanos.

Lielākajai daļai cilvēku ir ļoti grūti mainīt savus ikdienas paradumus. Ja esi viens no tiem smēķētājiem, kas rīta gaitas aizsāk ar pirmās dienas cigaretes izsmēķēšanu, tad sāc ar izmaiņām ik rīta paradumos.  Atvēli kaut 5 minūtes rīta vingrošanai, īsai dušai vai brokastu pagatavošanai. Galvenais, lai nesmēķēšana nav vienīgā izmaiņa Tavos paradumos.

Ikviens smēķētājs saskaras ar abstinences simptomiem, kas var būt sausa mute, izsalkuma sajūta, miega traucējumi, garastāvokļa maiņas un citi. Taču satraukumam nav pamata, jo visi simptomi vēlākais izzūd pāris dienu un nedēļu laikā. Tūlītēja ir smēķēšanas pārtraukšanas pozitīvā ietekme uz organismu:

• Pēc 20 minūtēm - pulss un asinsspiediens kļūst normāls;

• Pēc 8 stundām - skābekļa un tvana gāzes līmenis atgriežas normas robežās;

• Pēc 24 stundām - samazinās infarkta risks;

• Pēc 48 stundām - uzlabojas garšas un ožas sajūtas;

• Pēc 72 stundām - kļūst vieglāk elpot, jo atslābinās bronhu gludā muskulatūra un palielinās plaušu tilpums;

• Pēc 1-9 mēnešiem - samazinās tūska deguna blakusdobumos, klepus, nogurums un elpas trūkums;

• Pēc 5 gadiem- uz pusi samazinās risks saslimt ar plaušu vēzi (ja iepriekš dienā tika izsmēķēta paciņa cigarešu);

• Pēc 10 gadiem- risks nomirt ar plaušu vēzi ir tāds pats kā cilvēkam, kurš nekad nav smēķējis.

Cilvēki, kuri izvēlas atmest smēķēšanu, pēc pāris gadiem sasniedz tādu pašu veselības stāvokli, kāds ir nesmēķētājiem, īpaši, ja smēķēšanu izdodas atmest jau jaunībā. Lai gan dažas plaušu slimības var nebūt pilnībā izārstējamas, arī ilgus gadus smēķējošiem atmešana var sniegt lielu labumu veselībai.

Izmantotā literatūra:

[1] https://www.spkc.gov.lv/lv 

[2] https://www.cancer.org.au/