ONKO.LV
Teksta izmērs: A A A
Mums vasarā patīk pavadīt laiku dabā, baudot sauli un siltumu, tas ļauj mums izskatīties un arī justies labāk. Saules labvēlīgā ietekme:
siltuma un gaismas ietekmē uzlabojas organisma vispārējā pašsajūta;
saule veicina D vitamīna veidošanos organismā. D vitamīns nodrošina normālu skeleta attīstību, regulē kalcija un fosfora maiņu, nepieciešams imūnās sistēmas stiprināšanai. Lai uzturētu augstu D vitamīna līmeni organismā, vasaras mēnešos pietiek ar 5 - 15 minūšu ilgu sejas un roku pakļaušanu saules ietekmei 2 - 3 reizes nedēļā. Biežāka un ilgāka ķermeņa pakļaušana UV starojuma ietekmei rada lielāku kaitējumu organismam nekā ieguvumu.
Tomēr pakļaušanās pārlieku lielai saules staru iedarbībai var radīt kaitīgu ietekmi uz veselību. Ultravioletais (UV) starojums, ko dod saule un solārijs, iekļūst ādas dziļākajos slāņos un bojā šūnas. Šādām bojātām šūnām pastāv lielāks ļaundabīgu audzēju attīstības risks.
Dabīgs ādas aizsargprocess ir iedeguma veidošanās. Lai pasargātu ādu no UV starojuma kaitīgās iedarbības un turpmākiem tās bojājumiem, ādas šūnas melanocīti pastiprināti sāk ražot pigmentu melanīnu, kas padara ādu tumšāku. Melanīns ir pigments, kas piešķir krāsu arī matiem, acīm un ādai. Tomēr iedegums nevar pasargāt no apdeguma vai citiem ādas bojājumiem.
Atceries! Pigmenta (melanīna) daudzuma palielināšanās ādā, kas rada iedeguma krāsu, ir ādas bojājuma pazīme.
Nelabvēlīgā ietekme:
Apdeguma veidošanās. Īstermiņā pārmērīga saules iedarbība var radīt apdegumu. Kad UV starojums sasniedz ādu, tas bojā šūnas ādas virsējā slānī. Ādas apdegums uzreiz nav redzams. Simptomi parasti parādās pēc 4 stundām, pasliktinās 24 - 36 stundu laikā un pāriet 3 - 5 dienu laikā. Apdeguma simptomi ir sarkana, karsta, jutīga un pietūkusi āda. Pēc dažām dienām apdegusī āda var sākt lobīties;
Katarakta ir saslimšana, kas izraisa acs lēcas apduļķošanos, un tās sekas ir redzes pasliktināšanās. UV starojums negatīvi iedarbojas uz acīm, veicinot kataraktas attīstību;
Ādas bojājumu veidošanās. Atkārtota pārmērīga saules iedarbība vairāku gadu garumā var radīt ādas bojājumus. Tie var būt: priekšlaicīga novecošanās, grumbas, pigmenta plankumu veidošanās, labdabīgi kārpveida izaugumi uz ādas. UV starojums (gan saules, gan solārija) izmaina ādas struktūru, liekot tai ātrāk izskatīties vecākai;
Ādas audzēju attīstība. UV starojuma iedarbība, gan no saules, gan mākslīgā UV starojuma avotiem (solāriji), ir ādas vēža riska faktors. Ādas šūnām, kuras ir bojātas, pastāv lielāks risks kļūt par ļaundabīgām.
Ultravioletais starojums un tā iedarbība uz ādu
Saule izplata UV starojumu, kurš pēc viļņu garuma iedalās trīs veidos:
Ultravioletais A starojums (UVA) pilnībā sasniedz zemes virsmu, iespiežas ādā visdziļāk, bojājot ādas vidējo slāni (dermu). Derma satur audus, kas nodrošina ādas elastību. UVA starojums veicina ādas novecošanos un grumbu veidošanos;
Ultravioletais B starojums (UVB) zemes virsmu sasniedz neliela daļa no UVB starojuma. UVB starojums tiek absorbēts ādas virsējā slānī (epidermā). Tas rada ādas apsārtumu (apdegumu), veicina iedegumu un ir svarīgs D vitamīna veidošanās procesā;
Ultravioletais C starojums (UVC) gandrīz visu UVC starojumu aiztur ozons atmosfēras augstākajos slāņos, zemes virsmu tas nesasniedz.
UV starojuma intensitāte
Vislielākā saules gaismas UV starojuma intensitāte ir vasarā pusdienas laikā. Liela nozīme ir Tavai atrašanās vietai virs jūras līmeņa, mākoņu daudzumam un gaismas atstarošanās iespējai no zemes (piemēram, sniegs kalnos).
Ultravioletās radiācijas indekss (UVI) norāda, kāds UV starojuma daudzums dienas laikā sasniedz zemes virsmu. Tas tiek novērtēts skalā no 0 līdz 11+. Jo augstāks ir UVI, jo intensīvākam UV starojumam Tu tiec pakļauts. Jo augstāks UVI, jo bīstamāka starojuma iedarbība.
UVI prognozes katrai dienai var atrast Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājas lapā: www.meteo.lv.
Kā sevi pasargāt?
Ļoti svarīgi zināt, kā Tu sauli vari baudīt droši, nekaitējot sev. Labākais veids, kā pasargāt sevi no saules nelabvēlīgās iedarbības, ir izvairīties no pārmērīgas atrašanās saulē. Lai pasargātu sevi un savus ģimenes locekļus no UV starojuma kaitīgās ietekmes, ievēro šādus ieteikumus:
Pavasarī un vasarā izvairies no uzturēšanās saulē laika periodā no plkst.11:00 līdz plkst.15:00. Šajā laika periodā ir visspēcīgākā saules intensitāte. Šajā laikā ieteicams uzturēties ēnā;
Īpašu piesardzību ievēro, uzturoties sniega tuvumā, pie ūdens un smiltīs, jo tie atstaro UV starus un līdz ar to pieaug apdeguma risks;
Pēc iespējas aizsedz ķermeni, atrodoties saulē:
Izvēlies piemērotu apģērbu. Kad vien tas ir iespējams izvēlies vieglu, dabīga materiāla apģērbu ar garām piedurknēm, tas var pasargāt Tevi no UV starojuma;
Galvassega. Labākai aizsardzībai izvēlies cepuri ar malām, kas apēno seju, ausis un sprandu;
Saulesbrilles pasargā Tavas acis no UV starojuma un samazina kataraktas risku;
Iegādājoties saulesbrilles, pievērs uzmanību, lai tās būtu pārklātas ar UV filtru. Latvijas apstākļiem piemērotākās saulesbrilles ir ar 50 - 70% UV filtru, atpūšoties sniegotos kalnos un pie ūdeņiem, izvēlies saulesbrilles ar 80 - 100% UV filtru. Apskatot saulesbrilles, nav iespējams pateikt, vai tās ir pārklātas ar UV filtru. Tāpēc ieteicams saulesbrilles iegādāties specializētos optikas veikalos, kur tiek garantēta briļļu kvalitāte. Ja brillēm nav UV filtra, acīm tiek nodarīts daudz lielāks ļaunums, nekā nelietojot tās. Labāk izvēlies kvalitatīvas saulesbrilles, vai nelieto tās vispār.
Uzturoties saulē vienmēr lieto aizsarglīdzekļus (krēmu, losjonu, izsmidzināmu aizsarglīdzekli) pret UV starojumu!
Informatīvs materiāls par sauļošanos: https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/drosa_saulosanas_final_pdf1.pdf
Informatīvs materiāls par sevis pasargāšanu no saules iedarbības: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15270/download?attachment
Svarīgākais par aizsardzības līdzekļu lietošanu
Saules aizsardzības līdzekli uzklāj uz ādas 20 - 30 minūtes pirms sauļošanās (ir nepieciešams nedaudz laika, lai tas iesūktos ādā un iedarbotos). Uzklājot aizsardzības līdzekli, īpašu uzmanību pievērs visjutīgākajām ķermeņa daļām lūpām, degunam, vaigiem, pierei, pleciem, vietām gar sauļošanās kostīma malām, kā arī pakausim, ja uz tā nav apmatojuma, plaukstu un pēdu virspuses, par kuru aizsardzību dažkārt tiek aizmirsts.
Uzklāj to atkārtoti, vismaz ik pēc 2 stundām, kā arī vienmēr pēc peldēšanās, vai, ja āda pastiprināti svīst (pat tad, ja uz etiķetes ir norādīts, ka līdzeklis ir ūdens izturīgs). Bērniem to uzklāj vēl biežāk. Uzklāj aizsardzības līdzekli pietiekamā daudzumā, saskaņā ar tā lietošanas instrukcijā norādīto.
Īpaši piesardzības pasākumi sauļojoties
Sauļoties nedrīkst cilvēki, kuriem bijusi onkoloģiska saslimšana, jo īpaši ādas vēzis.
Cilvēkiem ar lielu dzimumzīmju skaitu saulē jābūt piesardzīgiem. Pirms došanās saulē ieteicams konsultēties ar ārstu un veikt izmeklējumus. Svarīgi pievērst uzmanību tām dzimumzīmēm, kas uz ādas parādījušās nesen.
Sauļoties nav ieteicams arī grūtniecēm un cilvēkiem ar sirds asinsvadu sistēmas slimībām (īpaši, ja ir bijis infarkts un/vai insults), kā arī cilvēkiem antibiotiku lietošanas laikā un nedēļu pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas.
Lietojot medikamentus, uzmanīgi izlasi zāļu lietošanas instrukciju, kurā ir norādīts, ja sauļošanās nav ieteicama.
Dodoties atpūsties uz dienvidu zemēm, atceries, ka tur UV staru iedarbība ir spēcīgāka. Sauļojoties lieto spēcīgāku aizsardzības līdzekli, un saulē uzturies īsāku laiku.
Atceries, ūdens virsma UV starojuma daudzumu dubulto. UV starojums nāk gan no saules, gan atstarojas no ūdens virsmas. Tāpēc, atpūšoties pie vai uz ūdeņiem, izvēlies aizsargkrēmu ar lielāku aizsardzības indeksu. Peldoties atceries, ka UV starojums iekļūst ūdenī 40 cm dziļumā.
Ādas pašizmeklēšana
Svarīgi ir pazīt savu ādu, lai agrīnā stadijā atklātu melanomu. Iemācieties pazīt savus ādas veidojumus, piemēram, dzimumzīmes, plankumus, raupjumus un citas pazīmes, lai laicīgi pamanītu jebkādas izmaiņas. Ārsti iesaka pārbaudīt savu ādu vienu reizi mēnesī. Labākā vieta ādas pašizmeklēšanai ir labi apgaismota istaba ar lielu spoguli. Lai apskatītu grūti sasniedzamas vietas, piemēram, kāju aizmuguri, izmantojiet rokas spoguli.
Jāpārbauda visi ķermeņa apvidi, ieskaitot plaukstas un pēdas, galvas ādu, ausis, nagus un muguru. Draugi un ģimenes locekļi var palīdzēt ar pārbaudi, īpaši grūti redzamās vietās, piemēram, galvas ādā un mugurā.
Noteikti parādiet savam ārstam jebkuras jūs satraucošas vietas un lūdziet ārstam apskatīt vietas, kuras jums var būt grūti izvērtēt.
Jebkuri jauni vai izmainīti ādas veidojumi, kas ir mainījušies pēc izmēra, formas vai krāsas, jāpārbauda pie ārsta.
Melanoma var izskatīties dažādi. Galvenās brīdinājuma pazīmes ir jauns veidojums, plankums vai izaugums, kas ar laiku kļūst lielāks, vai čūla, kas nesadzīst dažu nedēļu laikā, bieža asiņošana, nieze, jutīgums, sāpes.
Ādas pārbaude pie dermatologa
Regulāras ādas pārbaudes pie dermatologa ir īpaši svarīgas cilvēkiem ar paaugstinātu melanomas risku, piemēram, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu vai cilvēkiem ar ģenētiskām saslimšanām, piemēram, ģimenes melanomu vai xeroderma pigmentosum (XP). Vaicājiet dermatologam cik bieži jums vajadzētu pārbaudīt savu ādu.
Informatīvs materiāls par sauļošanās ietekmi uz veselību: https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/buklets_saulosanas1_0.pdf
Saule un D vitamīns
Saules radītais ultravioletais (UV) starojums ir gan galvenais ādas vēža cēlonis, gan labākais D vitamīna avots. Saprātīga uzturēšanās saulē, ievērojot piesardzības pasākumus, lielākoties ir pietiekoša, lai nodrošinātu nepieciešamo D vitamīna daudzumu organismā. Lielākajai daļai cilvēku pietiekams D vitamīna līmenis tiek sasniegts, īslaicīgi atrodoties saulē ieteicamajā diennakts laikā, attiecīgi līdz plkst. 11.00 vai pēc plkst. 15.00.
Labākais D vitamīna avots ir saules UVB starojums. UV starojuma līmenis atšķiras atkarībā no atrašanās vietas, gada laika, diennakts laika, mākoņu daudzuma un vides.
Daži cilvēki, iespējams, nevar piekļūt saules iedarbībai, kas nepieciešama, lai palīdzētu viņiem uzturēt D vitamīna līmeni. Šīm grupām var būt D vitamīna deficīta risks, piemēram:
dabiski tumšādainiem cilvēkiem, kuriem nepieciešama lielāka UV iedarbība, lai saražotu atbilstošu D vitamīna daudzumu, jo pigments ādā samazina UV iekļūšanu;
cilvēki, kas regulāri aizklāj ādu;
vāji, hroniski slimi vai gados vecāki cilvēki, kuri pārsvarā uzturās iekštelpās;
cilvēki ar mazkustīgu dzīvesveidu, ierobežotu aktivitāti;
medikamentu lietošana, kas pazemina D vitamīnu daudzumu asinīs vai kavē tā uzsūkšanos;
pacienti ar onkoloģiskām slimībām vai augstu onkoloģisko slimību risku.
KAMPAŅA - NECEPIES! IZVĒLIES DZĪVOT!
Rūpes par savas ādas veselību vasaras laikā ir īpaši būtiskas ādas audzēji ir viena no visvairāk izplatītajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā. Sabiedrībā joprojām valda mīti par sauļošanās pozitīvo ietekmi uz veselību, tādēļ Slimību profilakses un kontroles centrs aicina - ievērojot vienkāršus piesardzības pasākumus, uzturoties saulē, iespējams parūpēties un samazināt draudus savai veselībai.
Sabiedrības informēšanas kampaņa Necepies! Izvēlies dzīvot! aicina pievērst uzmanību sauļošanās radītajiem riskiem, kā arī kliedē mītus par sauļošanās kā veselību veicinoša paraduma nozīmi, piemēram, D vitamīna sintēzē.
Kampaņas primārā mērķauditorija ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 54 gadiem.
Sīkāk par kampaņu lasiet šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/necepies-izvelies-dzivot
