ONKO.LV
Teksta izmērs: A A A
Uzturs un fiziskās aktivitātes
Pierādījumi liecina, ka liekais svars, nepareizs uzturs, alkohola lietošana un maza fiziskā slodze palielina risku saslimt ar vēzi. Nepilnvērtīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums ir cēlonis 2. tipa cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimību, hipertensijas, artrīta attīstībā.
Uzturs
Veselīgs, sabalansēts uzturs samazina risku saslimt ar vēzi!
Ir zināms, ka veselīgs, sabalansēts uzturs samazina risku saslimt ar vēzi, savukārt, nepilnvērtīgs, ogļhidrātiem un taukvielām bagāts uzturs palielina vēža risku. Visbiežāk ar neatbilstošu uzturu saistītie audzēji ir gremošanas traktā, tostarp barības vadā, kuņģī un zarnās.
Ja jums ir vēzis, jums jācenšas turpināt uzņemt pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu, lai palīdzētu jūsu ķermenim cīnīties ar slimību. Tas bieži vien ir grūti, jo vēzis un tā ārstēšanas process var likt jums justies ļoti slikti. Tomēr ir daži veidi, kā to kontrolēt un uzlabot pašsajūtu.
Uztura uzlabošana var būt pavisam vienkārša, kā mēģinājums ēst vairāk:
dārzeņus, augļus un pākšaugus;
graudaugus, jo īpaši pilngraudu, piemēram, pilngraudu maize, rīsi, nūdeles;
šķiedrvielām bagātus produktus, piemēram, pilngraudu produkti, augļi, dārzeņi.
Savukārt, ēdiet mazāk:
sarkano gaļu, piemēram, liellopu gaļa, teļa gaļa, jēra gaļa, brieža gaļa, cūkgaļa;
apstrādātu gaļu, piemēram, salami, šķiņķis, cīsiņi, gaļas konservi.
Ieteikumi, kā uzturā vairāk lietot dārzeņus un augļus
Divkāršojiet dārzeņu porciju.
Katru nedēļu izmēģiniet kādu jaunu, iepriekš nebaudītu augli.
Ērtības labad izmantojiet saldētus dārzeņus.
Pusdienās iekļaujiet dārzeņus, vēlams ½ no kopējās porcijas lieluma.
Pievienojiet visām savām receptēm papildu dārzeņus.
Saldumu vietā priekšroku dodiet augļiem.
Ko nozīmē veselīga ēšana?
Ēdiet dažādus neapstrādātus vai termiski apstrādātus (vislabāk tvaicētus) dārzeņus, augļus un pākšaugus (piemēram, pupiņas, lēcas).
Ēdiet daudz graudaugu (ieskaitot maizi, rīsus, makaronus un nūdeles), vēlams pilngraudu.
Ēdiet sarkano gaļu ne vairāk kā trīs līdz četras reizes nedēļā. Pārējās dienās izvēlieties zivis, putnu gaļu, kaltētas vai konservētas pupiņas vai lēcas.
Izvēlieties pārtikas produktus ar zemu sāls, cukura saturu. Ir pierādīta šo produktu kaitīgā ietekme un saistība ar audzēja risku attīstību!
Neēdiet pārāk daudz tauku, īpaši piesātināto tauku. Esiet informēts par slēptiem taukiem uzkodās, kūkās un līdzi ņemamos ēdienos.
Izvēlieties jogurtu, sieru un pienu ar zemu tauku saturu.
Fiziskās aktivitātes
Lai mēs spētu pienācīgi funkcionēt, ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Pasaules Veselības organizācija (PVO) fiziskās aktivitātes definē kā jebkura veida ķermeņa kustības, ko rada skeleta muskuļi un kuru laikā tiek patērēta enerģija. Fiziskās aktivitātes ietver gan vingrojumus, gan citas darbības, kas saistītas ar ķermeņa kustību, piemēram, sporta spēles, pastaigas, riteņbraukšanu, mājas uzkopšanas vai dārza darbus, peldēšanu, aktīvās atpūtas pasākumus un tamlīdzīgi.
Fiziskās aktivitātes tikpat nozīmīgas ir arī vēža pacientiem. Ir pierādīta fizisko aktivitāšu pozitīvā ietekme onkoloģisko pacientu veselības nostiprināšanā.
Fizisko aktivitāšu rekomendācijas onkoloģijā
Vispārīgi par fizisko aktivitāšu ieguvumiem
Cilvēka ķermenis ir radīts kustībām, tādēļ vislabāk jūtamies tad, kad regulāri izkustāmies. Jo vairāk laika veltām fiziskajām aktivitātēm, jo lielāks būs ieguvums veselībai. Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka nekad nav par vēlu - arī senioru vecumā fiziskās aktivitātes salīdzinoši īsā laikā var uzlabot labsajūtu un veselību.
Būt aktīvam ir labi dažādu iemeslu dēļ. Daži no fizisko aktivitāšu ieguvumiem ir, piemēram, šādi:
sevis uzturēšana formā - Fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt normālu ķermeņa svaru un novērst aptaukošanos, kas ir viens no galvenajiem riska faktoriem daudzām saslimšanām, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas slimībām un 2. tipa cukura diabētam. Fiziskās aktivitātes pieaugušo un senioru vecumā ir īpaši svarīgas, jo, paliekot vecākiem, vielmaiņas ātrums samazinās;
mazina stresu, uzlabo garastāvokli un palīdz atslābināties - Stress ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, tomēr tas var negatīvi ietekmēt gan psihisko, gan fizisko labsajūtu. Vienas no labākajām zālēm pret stresu ir fiziskās aktivitātes. Fizisko aktivitāšu laikā smadzenēs pastiprināti izdalās laimes hormons endorfīns, kas rada pacilātības, prieka un laimes izjūtu, palīdzot ķermenim atbrīvoties un uzlabot garastāvokli;
uzlabo koncentrēšanās spējas un veicina produktivitāti - Gan bērnu un pusaudžu, gan pieaugušo smadzenēm nepārtraukti jāapstrādā un jāatceras liels informācijas daudzums. Ikdienā nepieciešams ģenerēt jaunas, radošas idejas, pieņemt ātrus un nozīmīgus lēmumus. Ir pierādīts, ka regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt uzturēt šīs funkcijas, uzlabojot koncentrēšanās spējas, atmiņu, modrību, radošo domāšanu un darba produktivitāti;
vairo enerģiju - Fizisko aktivitāšu laikā izdalītais laimes hormons endorfīns rada ne vien prieku un pacilātības izjūtu, bet arī vairo enerģiju. Tādēļ, jo vairāk kustēsies, jo vairāk spēsi izdarīt;
uzlabo miega kvalitāti - Ciešs un labs miegs ir svarīgs ikvienam cilvēkam. Ja miegs ir traucēts, dienas laikā var rasties nogurums, grūtības koncentrēties un ir grūtāk veikt ikdienas pienākumus. Daudzi pētījumi apraksta regulāru fizisko aktivitāšu saistību ar ciešāku miegu, mazāku nogurumu dienas laikā un labāku kopējo miega kvalitāti;
palīdz veidot pareizu stāju - Pareiza stāja ir viena no vesela organisma pazīmēm tā labvēlīgi ietekmē elpošanu un sirds, vēdera dobuma orgānu un muskulatūras darbību. Jo vairāk ikdienā kustēsies, jo vairāk tiks nodarbināta muskulatūra, kas notur mugurkaulu, veidojot labu stāju;
stiprina kaulus un muskuļus, attīsta un uzlabo līdzsvaru, kustības un koordināciju - Ir pierādīts, ka fiziskās aktivitātes palīdz stiprināt kaulus un muskuļus, kā arī attīsta un uzlabo kustību koordināciju un līdzsvaru, kas ir būtiski gan bērna augšanas un attīstības posmā, gad pieaugušo un senioru vecumā, kad pakāpeniski sāk samazināties kaulu blīvums un muskuļu masa un palielināties kritienu un lūzumu risks;
novērš hroniskas saslimšanas un to komplikācijas - Fiziskās aktivitātes ir labs profilakses līdzeklis, lai novērstu daudzas slimības, kas izraisa dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Ar regulārām fiziskajām aktivitātēm var novērst sirds un asinsvadu sistēmas slimību, osteoporozes, 2. tipa cukura diabēta, hipertensijas, artrīta un dažu vēža formu attīstību (piemēram, zarnu un krūts vēža attīstību). Tāpat fiziskās aktivitātes spēj ievērojami mazināt jau esošu hronisku slimību attīstības un progresēšanas risku.
